Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas plānu 2010.–2012.gadam

1IevadsApvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja 2006.gada 13.decembrī pieņēma rezolūciju, ar kuru tika akceptēta Vispārējā konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk Konvencija) un tās fakultatīvais protokols.

2Konvencijas mērķis ir nodrošināt, ka visas personas ar invaliditāti tiek vienlīdzīgi atzītas likuma priekšā un var izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

3Konvencija skar gan pilsoniskās un politiskās tiesības, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Konvencijas pamatprincipi ietver cilvēka cieņas ievērošanu, diskriminācijas aizliegumu, līdzdalību un integrāciju sabiedrībā, cieņu pret atšķirīgo, iespēju vienlīdzību un pieejamību, dzimumu līdztiesību un cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību. Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, tūrisma pakalpojumu saņemšanā", kā arī, piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

4Saskaņā ar Konvenciju pie personām ar invaliditāti pieder personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt to pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. Diskriminācija invaliditātes dēļ definēta kā jebkāda veida nošķiršana, izslēgšana vai ierobežošana invaliditātes dēļ, kuras mērķis ir traucēt vai pilnībā nepieļaut visu politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras, pilsonisko vai citu cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu, izmantošanu vai īstenošanu vienlīdzīgi ar citiem, vai kurai ir tādas sekas. Tā ietver visas diskriminācijas formas, tostarp saprātīga pielāgojuma atteikumu. 'Saprātīgs pielāgojums" atbilstoši Konvencijai nozīmē vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu , lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

5Konvencija tika atvērta parakstīšanai 2007. gada 30.martā un stājās spēkā 2008.gada 3.maijā. Latvija Konvenciju parakstīja 2008.gada 18.jūlijā. Konvenciju līdz 2009.gada martam kopumā parakstījušas 137 pasaules valstis, tai skaitā visas Eiropas Savienības dalībvalstis. To ratificējušas 50 valstis.

6'Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 'Par personu ar invaliditāti tiesībām" īstenošanas plāns 2010. 2012.gadam" (turpmāk plāns) ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanai un pasākumu veikšanai, kas vērsti uz Konvencijā nosprausto mērķu pakāpenisku īstenošanu. Plāns izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Saeimas 2008.gada 29.maija sēdē nolemto uzdot Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.maijam izstrādāt rīcības plānu Konvencijas ratifikācijas procesa sagatavošanai (LR Saeimas 29.05.2008. paziņojuma 3.punkts) un no tā izrietošo Ministru prezidenta 2008.gada 10. jūnija rezolūciju Nr.12/JUR 226, kā arī Ministru kabineta 2008.gada 8.jūlija sēdes protokollēmuma Nr.47 5§ 3.2. punktu, ar kuru Labklājības ministrijai ir deleģēta šī uzdevuma izpilde.

7Lai pildītu doto uzdevumu ar Labklājības ministrijas 2008.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.71 tika izveidota darba grupa 'Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas 'Par personu ar invaliditāti tiesībām" ratifikācijas sagatavošanai", kuras darbā iesaistīti nozaru ministriju, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Latvijas plānošanas reģionu, sociālo partneru kā arī personu ar invaliditāti pārstāvošo biedrību pārstāvji.

8Konvencijas un tās fakultatīvā protokola teksts ievietots Labklājības ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv, vietnē 'Nozares politika", 'Sociālā aizsardzība", 'Politikas plānošanas dokumenti un tiesību akti".

9Konvencijas 4.panta 2.punkts nosaka, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām katra dalībvalsts, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus un, ja nepieciešams, starptautisko sadarbību, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt Konvencijā noteikto tiesību pilnīgu īstenošanu. Tādējādi Latvija pēc Konvencijas ratifikācijas tajā noteiktās saistības var īstenot pakāpeniski, atbilstoši pieejamajiem resursiem un ekonomiskajai situācijai. Tajā pat laikā Konvencijas ratifikācija uzliek valstij juridiskas saistības to īstenot.

10Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pašreizējo ekonomisko situāciju, kad nav iespējams precīzi prognozēt finanšu līdzekļu pieejamību valsts un pašvaldību budžetos attiecīgu pasākumu īstenošanai, lai izpildītu Saeimas un Ministru kabineta doto uzdevumu, Labklājības ministrija ir sagatavojusi pasākumu plānu tuvākajiem trīs gadiem. Plānā ir iekļauti tikai tādi pasākumi, kuri:

11neprasa papildu valsts budžeta līdzekļus;

12to finansējums ir jau paredzēts kādā no starptautisko finanšu instrumentu piesaistes programmām;

13iekļauti kādā no jau apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem attiecīgajā nozarē un kuru īstenošanu var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

14Plāna mērķis ir uzsākt Konvencijas īstenošanu. ar pašreiz pieejamajiem resursiem, veicot uzlabojumus un pilnveidojumus 2010. 2012.gadā, kas veicinātu Konvencijā nosprausto mērķu sasniegšanu.

15Plāns veidots, balstoties uz ilgtermiņa konceptuālā dokumenta 'Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā"1 nostādnēm. Plāns zināmā mērā īstenos arī pamatnostādnēs 'Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005. 2015.gadam" noteiktos uzdevumus.

16Pēc plāna īstenošanas, izvērtējot ekonomiskās situācijas attīstības tendences un finansiālo iespēju prognozes ilgtermiņā, 2012.gadā tiks sagatavots un iesniegts Ministru kabinetā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas programmas 2013. 2019.gadam projekts.

1Situācijas raksturojumsSaskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2008.gada beigās Latvijā bija aptuveni 120 tūkstoši personu ar invaliditāti, kas ir vairāk nekā 5% no Latvijas iedzīvotājiem. Plāns aptver aktivitātes, kas veicinātu šo personu līdztiesīgu integrāciju sabiedrībā.

2Pēdējā desmitgadē Eiropā ir notikušas kvalitatīvas izmaiņas personu ar invaliditāti atbalsta ideoloģijā ir notikusi pakāpeniska pāreja no morāli novecojušā invaliditātes medicīniskā modeļa uz sociālajām un cilvēktiesībām balstītu modeli, lai veicinātu šo personu pilnvērtīgu un līdztiesīgu integrāciju sabiedrībā. Līdz ar to politisko ietvaru, uz kura balstīta invaliditātes politika Latvijā, veido gan starptautiskie cilvēktiesību dokumenti, kuriem Latvija jau ir pievienojusies2, gan Latvijai saistošie šīs jomas ES politikas plānošanas dokumenti3, gan ES direktīvas un regulas un citi dokumenti, kas skar attiecīgās nozares4, gan nacionālie tiesību akti un politikas plānošanas dokumenti.

3Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas Satversme un tiesību akti jau šobrīd paredz valsts pienākumu ievērot vienlīdzības principu un nepieļaut diskrimināciju, tajā skaitā arī attiecībā uz personām ar invaliditāti, tomēr pilnvērtīgai Konvencijas mērķu sasniegšanai atsevišķos gadījumos ir nepieciešama tiesību normu pilnveidošana. Attiecīgie pasākumi ir iekļauti plānā.

4Pasākumi Konvencijas īstenošanai skatāmi kopsakarībā ar hierarhiski augstāka vidējā termiņa attīstības plānošanas dokumenta Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007. 2013.gadam īstenošanu, kurā personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai un reintegrācijai sabiedrībā tiek paredzēti tādi pasākumi kā izglītības pieejamības uzlabošana, atbalsta nodrošināšana, veicinot iekļaušanos darba tirgū, vienotas kultūras telpas veidošana, sabiedrībā integrētas garīgās veselības aprūpes attīstības veicināšana, sociāli integrētu dzīvojamo apkaimju veidošana u.c.

5Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadībā notiek darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030. izstrādes, kurā paredzēts iekļaut personu ar invaliditāti nodarbinātības, iekļaujošās izglītības, sociālā atbalsta un diskriminācijas novēršanas jautājumu risināšanu.

6Jāatzīmē, ka valsts apņemšanās uzlabot personu ar invaliditāti tiesību realizāciju un konkrētu problēmu risināšanas ceļi tādās jomās kā veselība, izglītība, nodarbinātība, piemērota vide, sociālā drošība tika noteikti jau ar Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.34 akceptētajā koncepcijā 'Vienādas iespējas visiem", kas paredz aktivitātes līdz 2010.gadam un ir izstrādāta, balstoties uz starptautiskajos dokumentos5 iekļautajiem principiem. Šīs koncepcijas mērķi tiešā veidā sasaucas ar Konvenciju. Latvijas nodoms un plāni uzlabot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošināt iespēju pilnvērtīgi iesaistīties visos sabiedrības procesos ir ietverti arī ar Ministru kabineta 2005.gada 10.augusta rīkojumu Nr.544 apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā 'Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005. 2015.gadam" un ar Ministru kabineta 2006.gada 19.jūlija rīkojumu Nr.541 apstiprinātajā Rīcības plānā invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādņu 2005. 2015.gadam īstenošanai. Sagaidāms, ka ievērojamu atbalstu aktuālu problēmu risināšanā sniegs arī ar Ministru kabineta 2009.gada 5.marta rīkojumu Nr.157 apstiprinātā Programma Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai 2009. 2013.gadam personām ar garīga rakstura traucējumiem.

7Konvencijā iekļautie uzdevumi iestrādāti arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentos6. Līdz ar to, pievienojoties Konvencijai, Latvija faktiski turpina jau esošo saistību izpildi. Bez tam jāatzīmē, ka Konvencija tikai papildina citus starptautiskos tiesību aktus, un tā nepieprasa paredzēt jaunas cilvēktiesības personām ar invaliditāti, bet izskaidro dalībvalstu pienākumu respektēt un nodrošināt personu ar invaliditāti vienlīdzību cilvēktiesību izmantošanā.

8Pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos vislielākās grūtības Konvencijas īstenošanā sagādā pieejamības nodrošināšana. Tas attiecas ne vien uz vides pieejamību, bet pakārtoti skar arī daudzas citas jomas, jo nenodrošinot pieejamību, nav iespējams pilnībā un bez diskriminācijas īstenot visas pārējās Konvencijā ietvertās saistības.

9Jāatzīmē, ka pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti nav skatāma atrauti no citām iedzīvotāju grupām (vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c.), kurām dažādu apstākļu dēļ pieejamības iespējas konkrētā infrastruktūrā konkrētam pakalpojumam ir ierobežotas. Līdz ar kopējās vides sakārtošanu, tā būs pieejama arī personām ar invaliditāti. Spēkā esošie tiesību akti, piemēram būvniecībā, jau tagad nosaka obligātos pieejamas vides nosacījumus7. Tas pats attiecināms arī uz sabiedrisko transportu un tā infrastruktūru tā pieejamības nodrošināšanai jau tagad ir jāpilda spēkā esošās ES direktīvas un politikas plānošanas dokumentos ietvertie uzdevumi, taču daudzi finanšu ietilpīgi projekti pieejamības nodrošināšanai īstenojami ilgākā laika periodā, līdz ar to pagaidām šī joma ir attīstības stadijā. Ievērojami līdzekļi šīs problēmas risināšanā ir paredzēti 2007. 2013.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā8. Līdz ar to augstākminētie uz visu sabiedrību mērķētie vides pieejamības pasākumi plānā nav iekļauti.

101 Apstiprināts 2005.gada 26.oktobra Saeimas sēdē (Latvijas Vēstnesis nr.180, 11.10. 2005.). Dokumenta mērķis ir paaugstināt cilvēka dzīves kvalitāti, sasniedzot augstu labklājības, drošības un ilgtspējas līmeni, kuru nosaka virkne savstarpēji saistītu aspektu.

112 ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, u.c. Latvija 2007.gada 13.decembrī ir parakstījusi Lisabonas līgumu, kura sastāvdaļa ir Eiropas Savienības Pamattiesību harta, kurā noteikts, ka, lai panāktu vienlīdzīgas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, līdzās tiesībām netikt diskriminētiem, ir jābūt tiesībām uz atbalstu un palīdzību, kas cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina neatkarību, integrāciju un līdzdalību sabiedrības dzīvē.

123 Eiropas Komisijas izstrādātais Eiropas Rīcības plāns invaliditātes jomā 2003. 2010. gadam, kas tiek regulāri aktualizēts un viena no tā prioritātēm ir panākt ātru šīs Konvencijas ratifikāciju Eiropas līmenī, kā arī Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija dalībvalstīm Rec(2006)5 par Eiropas Padomes Rīcības plānu cilvēku ar invaliditāti tiesību un līdzdalības sabiedrībā veicināšanai: uzlabojot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti Eiropā 2006 2015. Tā izpildē arī tiek uzsvērta Konvencijas ratifikācijas aktualitāte.

134 Piemēram, direktīva 2000/78/EK, ar ko tiek izveidota kopējā sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula EK 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, priekšlikuma projekts Eiropas Padomes direktīvai, ar kuru tiek ieviests vienlīdzīgas attieksmes princips starp personām, neatkarīgi no reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, kas sniedzas ārpus nodarbinātības jomas u.c..

145 ANO Deklarācija par invalīdu tiesībām, ANO Deklarācija par garīgi atpalikušu personu tiesībām, ANO Bērnu tiesību deklarācija, ANO Paraugnoteikumi par vienlīdzīgām iespējām personai ar invaliditāti, Eiropas padomes rekomendācija Nr. (92) 6 'Par saskaņotu politiku personu ar invaliditāti rehabilitācijas jomā" .

156 Piemēram, VM izstrādātā Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma un tās ieviešanas plāns 2005. 2010.gadam, Pamatnostādnes Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai 2009. 2014.gadam, ĪUMSILS izstrādātā valsts programma 'Sabiedrības integrācija Latvijā", 'Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2008. 2018.gadam", Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006. 2013.gadam, EM izstrādātās" Latvijas Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes 2009. 2015.gadam",, 'Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005. 2014.gadam" u.c.

167 Lai nodrošinātu Būvniecības likuma izpildi, normatīvajos aktos ir noteiktas prasības sabiedrībai pieejamu dzīvojamo vai publiskas lietošanas ēku un būvju projektēšanai, kā arī ielu, laukumu un citu publisku lietošanas teritoriju projektēšanai, kas paredz iespēju personām ar invaliditāti ērti iekļūt, pārvietoties un komfortabli uzturēties telpās un būvēs, kā arī patstāvīgi izmantot minētos objektus atbilstoši to projektētajai funkcijai.

178 Piemēram, valsts 1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošanai, satiksmes drošības uzlabojumiem, publiskam transportam ārpus Rīgas, dzelzceļa posmu rekonstrukcijai un attīstībai, pilsētu infrastruktūras uzlabojumiem, ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstībai u.c.

1Pasākumi un uzdevumi Konvencijas īstenošanai, termiņi plāna īstenošanai un par plāna īstenošanu atbildīgās un iesaistītās institūcijas.Nr.p.k.

2Pasākums

3Rezultāts

4Izpildes termiņš

5Atbildīgā.institūcija,

6iesaistītās institūcijas

71.sadaļa Vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums

81.1.

9Izvērtēt nepieciešamību visus ar diskrimināciju saistītos jautājumus regulēt vienā (t.s.'jumta") likumā

10Lēmums par Diskriminācijas novēršanas likuma izstrādes lietderību

112010.

12IV cet.

13LM,

14Tiesībsargs,

151.2.

16Noteikt, ka atšķirīga attieksme pret patērētāju aizliegta arī personas invaliditātes dēļ

17Pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

182010.

19IV cet.

20LM,

21EM

222.sadaļa Izpratnes veidošana

232.1.

24Ieviest izglītojošas mācības pedagogiem visos izglītības līmeņos, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, par personām ar invaliditāti un šo personu tiesībām

25Pedagogi apguvuši tālākizglītības kursus 36 vai 72 stundu apjomā un ieguvuši sertifikātu par profesionālo pilnveidi

26katru gadu

27IzM

282.2.

29Nodrošināt metodisko atbalstu pakalpojumu sniedzējiem darbā ar personu ar garīga rakstura traucējumiem

30Izstrādātas vadlīnijas sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem

312012.

32IV cet.

33LM

342.3.

35Informēt sabiedrību par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, t.sk. par personu ar garīga rakstura traucējumiem specifiskajām vajadzībām

36Īstenoti informatīvi pasākumi:

37organizēti semināri un sagatavota informācija elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos;

38sagatavoti metodiskie materiāli par personu ar garīga rakstura traucējumiem specifiskajām vajadzībām

39pastāvīgi

402012.

41IV cet.

42LM

433.sadaļa Pieejamība

443.1.

45Nodrošināt fizisku piekļuvi:

463.1.1.

47valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēm un citām publiskām ēkām un būvēm

48Veikti pasākumi infrastruktūras un transporta pieejamības pakāpeniskai sakārtošanai

49katru gadu

50Nozaru ministrijas,

51pašvaldības

523.1.2.

53izglītības iestādēm

54Veikti pasākumi pieejama mācību iestāžu transporta nodrošināšanai bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem

552010.

56IV cet.

57RAPLM,

58pašvaldības

59Veikti pasākumi vispārējās izglītības, speciālās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestāžu pieejamības pakāpeniskai nodrošināšanai

602012.

61IV cet.

62IzM

633.1.3.

64ārstniecības iestādēm

65Veikti pasākumi ārstniecības iestāžu pieejamības pakāpeniskai sakārtošanai

662012.

67IV cet.

68VM,

69pašvaldības

703.2

71Izstrādāt metodiskos norādījumus vides pieejamības prasību nodrošināšanai personām ar funkcionālajiem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumi)

72Izstrādātas vadlīnijas būvniecības jomā speciālistiem, kas skaidro būvnormatīvos noteiktās vides pieejamības prasības

732011.

74IV cet.

75EM,

76LM

773.3.

78Apmācīt speciālistus būvniecības jomā par nepieciešamību nodrošināt ēkas un būves pieejamību

79Īstenoti semināri arhitektiem, būvuzraugiem u.c. būvniecības speciālistiem un studentiem par vides pieejamības labo praksi personām ar redzes, dzirdes, kustību un intelektuālās attīstības traucējumiem un semināra dalībniekiem piešķirti sertifikāti

802012.

81I cet.

82LM,

833.4.

84Uzlabot informācijas pieejamību:

85Personām ar invaliditāti nodrošināta iespēja saņemt informāciju viņiem pieejamos formātos

863.4.1.

87veikt pētījumu par valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas pieejamību un izstrādāt priekšlikumus informācijas pieejamības instrumentu pilnveidošanai

882010.

89IV cet.

90RAPLM

913.4.2.

92nodrošināt iespēju personām ar invaliditāti saņemt pieejamu informāciju valsts pārvaldes iestādēs

93katru gadu

94Nozaru

95ministrijas

963.4.3.

97palielināt titrēto raidījumu skaitu sabiedriskajā televīzijā

98katru gadu

99NRTP

1003.4.4.

101nodrošināt iespēju personām ar invaliditāti saņemt pieejamu informāciju saistībā ar vēlēšanām

102vēlēšanu gadā

103Centrālā vēlēšanu komisija

1Patstāvīgs dzīvesveids un iekļaušana sabiedrībā

25.1.

3Ieviest valsts apmaksātus atbalsta pasākumus

4Pieņemti MK noteikumi, par asistenta un surdotulka pakalpojumu saņemšanas kārtību

52010.

6III cet.

7LM,

8pašvaldības

9Pieņemti MK noteikumi par kārtību, kādā piešķir valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām asistenta un surdotulka pakalpojumiem

102010.

11III cet.

12Pieņemti MK noteikumi par psihologa pakalpojumu nodrošināšanu bērnu ar invaliditāti ģimenēm

132010.

14IV cet.

15Pieņemti grozījumi Sporta likumā par atbalsta pasākumiem sportistiem ar invaliditāti

1I.cet.

2IzM

3LM

47.sadaļa Veselība un rehabilitācija

57.1.

6Ieviest individuālos rehabilitācijas plānus personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti

7Pieņemti MK noteikumi par individuālo rehabilitācijas plānu

82011.

9IV cet.

10LM,

11VM,

12pašvaldības

137.2.

14Izveidot jaunu, uz Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā noteiktajiem principiem balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu

15Pieņemti MK noteikumi, kas nosaka kritērijus un termiņus prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanai dažādām personu grupām

162011.

17IV cet.

18LM

197.3.

20Paplašināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar redzes un dzirdes invaliditāti

21Sociālās rehabilitācijas programmu ietvaros ieviesti divi jauni pakalpojumi personām ar redzes invaliditāti un četri personām ar dzirdes invaliditāti.