11. pants
, 12. pants, 29. pants).

Plānā iekļauto pasākumu mērķa teritorija ir visa Latvija,

nodrošinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu vajadzību un

interešu pārstāvēšanu. Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas

rezultātu pārraudzību ir LM. ANO Konvencijā noteiktās tiesības un

pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t.i., nozaru (t.sk.,

veselība, izglītība, nodarbinātība u.c.) atbildīgās ministrijas

un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par ANO

Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā

jomā. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu

projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos

tiktu integrēts personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju

princips, tādejādi nodrošinot personu ar invaliditāti tiesību

īstenošanu. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana,

plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to

pieejamību arī cilvēkiem ar invaliditāti.

Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta Pamatnostādņu

īstenošanas gala novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots

iesniegt līdz 2021. gada 1. novembrim.

2. Esošās

situācijas raksturojums

2.1. Personu ar invaliditāti skaita

dinamika

Balstoties uz VDEĀVK un VSAA sniegtajiem datiem par personu ar

invaliditāti skaitu, redzams, ka, salīdzinot trīs gadu dinamiku,

personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt visās vecuma

grupās (skatīt 1. tabulu). Vērtējot dzimuma ietvaros, tendences

visos gados ir līdzīgas, proti, 52% no kopējā personu ar

invaliditāti skaita ir sievietes un 48% vīrieši8.

1. tabula

Personu ar

invaliditāti skaits gada beigās9

Gads

Kopā

Vecums, gadi

Bērnu ar invaliditāti/pilngadīgo personu līdz

pensijas vecumam/ pensijas vecuma personu ar invaliditāti

īpatsvars (% veselos skaitļos)

Dzimums

0-17

18-64

>65

Sievietes

Vīrieši

2014

169 860

8 310

107 819

53 731

5%/63%/32%

87 404

82 456

2015

176 189

8 365

109 811

58 013

5%/62%/33%

91 165

85 024

2016

182 792

8 362

111 953

62 477

5%/61%/34%

95 082

87 710

2017

187 830

8 292

112 894

66 644

4%/60%/36%

98 284

89 546

Avots: VDEĀVK, 2018.gada

jūnijs

Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir vispārēja

saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem

(redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) pilngadīgām personām

vislielākais īpatsvars ir kustību traucējumi un garīga rakstura

traucējumi, savukārt bērniem ar invaliditāti - garīga rakstura

traucējumi. Sadalījumā pa invaliditātes grupām var redzēt, ka no

specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II

invaliditātes grupu pārsvarā ir garīga rakstura traucējumi,

savukārt III invaliditātes grupas ietvaros - kustību traucējumi.

Savukārt bērniem invaliditāte pārsvarā ir vispārējas saslimšanas

un garīga rakstura traucējumu dēļ (skatīt 1. attēlu).

1. attēls

Avots: VDEĀVK, 2018. gada

jūlijs

Nodarbinātības jomā pēdējos gados ir audzis strādājošo personu

ar invaliditāti skaits, attiecīgi 2015. gadā tās bija 41 832

personas ar invaliditāti, 2016. gadā - 44 186 personas ar

invaliditāti, 2017. gadā - 46 697 personas ar invaliditāti

(skatīt 2. tabulu). Jāatzīmē, ka nodarbinātības rādītājs pieaug

līdz ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu. Visaugstākais

nodarbinātības rādītājs starp nodarbināto personu ar invaliditāti

vidū bija personām ar III invaliditātes grupu. 2015. gadā tie

bija 60% no kopējā strādājošo personu ar invaliditāti skaita,

2016. gadā - 61%, 2017. gadā - 62%. Tas var tikt skaidrots gan ar

to, ka personām ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta

invaliditāte un mēreni ierobežotas darbspējas (proti 25-59%

apmērā), kā arī visbiežāk invaliditāte nav vizuāli pamanāma, tā

netraucē ikdienas komunikācijā un darbā, un tas attiecīgi nav

šķērslis darba iegūšanai. No nodarbinātām personām ar

invaliditāti laika periodā no 2015.-2017. gadam vidēji 51% ir

sieviešu un 49% vīriešu.

2. tabula

Nodarbināto

personu ar invaliditāti skaits

2015.gads

2016.gads

2017.gads

I invaliditātes

grupa

1027

1111

1107

II invaliditātes

grupa

15 531

16 070

16 818

III

invaliditātes grupa

25 270

26 999

28 772

Kopā

41 832

44 186

46 697

Sievietes

(%)

51%

51%

52%

Vīrieši (%)

49%

48%

48%

Avots: LabIS,2018. gada

jūlijs

Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem

jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2015. gada beigās

bija reģistrēti 8343 bezdarbnieki ar invaliditāti (10,2% no

kopējā bezdarbnieku skaita, 49,9% sieviešu un 50,1% vīriešu),

2016. gada beigās - 9441 (12,3% no kopējā bezdarbniekus kaita,

50% sieviešu un 50% vīriešu), 2017. gada beigās - 8234 (13% no

kopējā bezdarbnieku skaita, 51,4% sieviešu un 48,6% vīriešu). Lai

arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, tomēr personu ar

invaliditāti īpatsvars starp bezdarbā esošām personām pieaug.

Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka NVA veic skaidrojošu darbu un

palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti. Tas cita

starpā mudina arī līdz šim neaktīvās nereģistrētās personas ar

invaliditāti reģistrēties kā bezdarbniekiem, tādējādi uzlabojot

savas iespējas iekļauties darba tirgū. Tomēr nevar arī izslēgt,

ka daļēji augstākam personu ar invaliditāti bezdarbam par iemeslu

var būt praktisko prasmju trūkums, lai uzsāktu darba attiecības,

darba pieredzes trūkums, kā arī darba devēju un sabiedrības

aizspriedumi attiecībā pret personu ar invaliditāti

nodarbināšanu. Tas nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie

tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba

tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neatkarīgi no

funkcionālā traucējuma veida, iegūstot darbam nepieciešamās

prasmes un iemaņas un veicinot savu finansiālo neatkarību un

kapacitāti.

Lai veiksmīgi nodrošinātu iekļaušanos darba tirgū, primāri ir

jānodrošina iekļaujoša izglītība, kur bērns līdz ar saviem

vienaudžiem apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas, kā arī

saņem tik ļoti nepieciešamās socializēšanās iespējas savas

personības veidošanās procesā. Kopumā vērojamas pozitīvas

tendences bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanā vispārējās

izglītības iestādēs - pēc IZM sniegtajiem datiem 2015./2016.

mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs tika integrēti 4587

izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kas mācījās pēc vispārējās

izglītības programmas vai speciālās izglītības programmas,

2016./2017. mācību gadā - 5090 izglītojamie ar speciālām

vajadzībām un 2017./2018. mācību gadā - 5264. Ir turpināms darbs

pie pedagogu profesionālās pilnveides stiprināšanas, lai, uzņemot

vispārizglītojošā iestādē bērnus ar speciālām vajadzībām, pretī

ir zinoši, atvērti un pielāgoties spējīgi profesionāļi.

Plānā iekļautie pasākumi ir vērsti uz to, lai caur iekļaujošu

izglītību un nodarbinātību, veicinātu arī iekļaujošu sabiedrību,

lai zustu robežas un aizspriedumi par personām ar invaliditāti kā

nespēcīgu un neproduktīvu sabiedrības daļu. Cilvēktiesībās

balstītā pieeja paredz, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no

sabiedrības, sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tai

piemītošas atšķirības, t.sk., invaliditātes dēļ. Tādēļ Plāna

uzdevums ir nodrošināt personām ar invaliditāti daudzpusīgu un

attīstošu platformu savu vēlmju un vajadzību īstenošanai.

2.2. Plāna sasaiste ar citiem

dokumentiem

Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu

kopums, kas prasa nozaru ministriju koordinētu sadarbību, lai

maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti,

pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir

saistīts ar politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī,

gan nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM,

SM, VM. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO

Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus

jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām

iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta pakalpojumu

paplašināšanu izglītības jomā, personu ar invaliditāti iespēju

brīvi un viņiem saprotamā veidā iegūt informāciju u.c. Plānā

iekļauti pasākumi saistībā ar vides pieejamības nodrošināšanu

personām ar invaliditāti, veicinot šo cilvēku aktīvāku sociālo

līdzdalību un integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar

šādiem galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem un politikas

plānošanas dokumentu projektiem:

• EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei

Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un

nodarbinātu Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie

integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību

kopumā;

• Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) -

ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem

brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar

invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan

transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot

sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma

veida. Tāpat šajā stratēģijā EK ir noteikusi astoņas svarīgākās

rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība,

nodarbinātība, izglītība un mācības, sociālā aizsardzība,

veselība un pasākumi ārējās darbības jomās;

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

2030. gadam - invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz

vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu

nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes

veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem

sabiedrības locekļiem;

• Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam10, paredzot atbalstu sociālajiem

darbiniekiem, piemēram, darbam ar ģimenēm ar bērniem, jauniešiem,

kuriem noteikta invaliditāte, kā arī personām ar garīga rakstura

traucējumiem;

• Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.

gadam11. Šo pamatnostādņu mērķis ir veidot

personas individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu

sniegšanu, kas sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi.

Invaliditātes jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām

aktivitātēm, kā, piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas

un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda

izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar speciālām

vajadzībām, sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas

izveide, jaunu 5 profesionālās tālākizglītības programmu, kas

piemērota personām ar smagu invaliditāti un 35 prasmju apmācību

programmu, kas piemērotas personām ar garīga rakstura

traucējumiem, izstrāde un īstenošana. Šo pamatnostādņu

izvirzītajos uzdevumos ir iekļauta jauna sociālo pakalpojumu

finansēšanas modeļa izstrāde, kas nodrošinās individuālu pieeju

sociālās aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un

finansēšanas mehānismam personām ar funkcionāliem traucējumiem -

"nauda seko klientam";

• Rīcības plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai

2015.-2020. gadam12, kas paredz pasākumus

deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas

nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas

personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta

pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti. Kopumā

deinstitucionalizācijas pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu

iespēju visiem bērniem augt ģimeniskā vidē, kā arī nodrošinātu

iespēju pieaugušajām personām brīvi izvēlēties, kur, ar ko un kā

dzīvot, sniegtu iespēju pašiem pieņemt lēmumus un līdzdarboties

sabiedriskajos procesos;

• Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.

gadam13. Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt

vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, sekmējot iekļaujoša darba

tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju

cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās

sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba

tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc

iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot

darbavietu kvalitāti;

• Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas

noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes

plāns 2018. gadam14. Plāns paredz arī pasākumus,

kas attiecināmi uz bērniem ar invaliditāti un bērniem, kuri

ilgstoši slimo, pieejamu izglītību;

• Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2018.-2021.

gadam - šobrīd izstrādes stadijā. LM izstrādātais Plāns

pieejamas vides veidošanai paredz ciešu sasaisti ar

Pamatnostādnēm, un līdz ar to arī šo Plānu. Plāna pieejamas vides

veidošanai mērķis ir palielināt publisko ēku un teritoriju

skaitu, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem

un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar

invaliditāti;

• Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju

veicināšanai 2018.-2020. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt

integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas nodrošina

sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu

dzīvē;

• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam15. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir

kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai,

cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Atbalstošie

pasākumi ir iekļauti 1.4. "Iekļaujošās izglītības principa

īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana" un

rīcības virzienā 3.2. "Efektīvu izglītības finanšu resursu

pārvaldība";

• Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.

gadam16 - plānā iekļauti pasākumi, kas paredz veicināt

arī jauniešu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos

pasākumos, brīvā laika pavadīšanas pasākumos, veselīga

dzīvesveida popularizēšanu u.c.;

• Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam17 paredz palielināt Latvijas iedzīvotāju

īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām

vai sportiskām aktivitātēm. Tas savukārt varētu būt kā viens no

potenciālajiem risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai

mazinātu invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju

pietiekamas fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko

aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā

plānotie pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un

jauniešu mērķgrupai - vispārējās izglītības iestāžu,

profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu

izglītojamiem, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti,

arī pedagogiem un ģimenes ārstiem;

• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam18, kuru virsmērķis ir palielināt Latvijas

iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst

priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.

Pamatnostādnēs ir izvirzīts apakšmērķis, kas paredz novērst

nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu

Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un

veselības aprūpē, īstenojot principu "veselība visās

politikās". Tāpat pamatnostādņu apakšmērķi paredz samazināt

priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska

faktoru negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī veicināt veselīgu un

drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no

ārējiem nāves cēloņiem. Pamatnostādņu uzdevumos iekļauti tādi

pasākumi kā veselību veicinošo skolu tīkla attīstība, kvalitātes

nodrošināšanas sistēmas ieviešanas uzsākšana prioritārajās

veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas,

perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī garīgās veselības

aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst gan uz resursiem,

kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan ārstniecības procesu un tā

rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta pieejamība agrīnai

diagnostikai un ārstniecībai, samazinot saslimstības pieauguma

tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu mirstību, kā arī uzlabojot

pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku izārstēšanos, ātrāku

atgriešanos darba tirgū. Pamatojoties uz pamatnostādnēm, Eiropas

Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros

plānots realizēt nacionālā un vietēja līmeņa pasākumus ar mērķi

uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses

pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši

teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam

pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā personām ar invaliditāti.

Īstenojamie pasākumi vērsti uz četrām prioritārajām veselības

jomām (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā

perioda aprūpes un psihiskās (garīgās) veselības jomām) ar mērķi

palielināt veselīgu paradumu (pietiekama fiziskā aktivitāte un

veselīgi uztura paradumi, atkarību izraisošo vielu lietošanas un

procesu izplatības profilakse un citi) izplatību sabiedrībā;

• Plāns reto slimību jomā 2017.-2020.

gadam19, plānā iekļauts uzstādījums un uzdevums

veidot vienotu pieeju reto slimību diagnostiskai, ārstēšanai un

dinamiskai novērošanai, kas mazinātu invaliditātes iestāšanās

risku kā bērniem, tā arī pieaugušajiem;

• Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā

uzlabošanas plāns 2017.-2020. gadam20, kas paredz

personām ar onkoloģisku saslimšanu, t.sk., personām ar

invaliditāti psihosociālu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī

veicināt sabiedrības izglītošanu kopumā par onkoloģiskām

slimībām, ārstēšanas procesu un iespējām saņemt atbilstošus

pakalpojumus;

• Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020.

gadam21, paredz pasākumus, kas vērsti uz agrīnu

diagnostiku, t.sk., agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu,

savlaicīgu novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas

uzsākšanu, iespējamās invaliditātes mazināšanai vai

novēršanai;

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam22, liekot uzsvaru

invaliditātes jomā uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai

personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu

cilvēku palīdzības;

• Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.

gadam23, caur kurām risināms ir jautājums par

transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem

traucējumiem;

• Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret

noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019.

gadam24, kas paredz pasākumus, kas nodrošina

bērnu, t.sk., bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, tiesību un

vajadzību nodrošināšanu nopratināšanas telpās, radot bērniem

drošu un draudzīgu vidi, tādējādi mazinot bērnu psihisko un

emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā;

• LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā 2018.-2022.

gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt dzelzceļa pasažieru

pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ērtus un drošus

dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem, tostarp nodrošinot pieejamību

personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās

spējām atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.3. Plānotais finansējums

Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no

piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem vai no ES struktūrfondu

līdzekļiem.

Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda

virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem

šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to

detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi Plāna īstenošanas

periodā, vai arī finansējums nav atsevišķi izdalāms no darbinieka

algas un amata pienākumiem. Tādi pasākumi 2.5. sadaļā atzīmēti ar

vienu zvaigznītes atsauci *. Pasākumi, kuriem nepieciešamais

finansējums un ietekme uz valsts budžetu tiks aprēķināta,

izstrādājot konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojumu (anotācija), 2.5. sadaļā atzīmēti ar divu

zvaigznīšu atsauci **. Attiecīgi jautājumu par papildu valsts

budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai

izskatīs atsevišķi Ministru kabinetā, lemjot par pasākuma

iekļaušanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.

gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta

ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un

izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts

iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši

valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir

finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem

paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas

termiņš ir līdz pat 2024. gadam). Tie 2.5. sadaļā atzīmēti ar

trīs zvaigznīšu atsauci ***. Daļai no šiem pasākumiem ir norādīts

indikatīvais finansējums, jo Plāna izstrādes laikā nav iespējams

veikt precīzu finansējuma sadalījumu pa gadiem, ņemot vērā, ka

pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums gada ietvarā var

tikt koriģēts, ņemot vērā faktisko situāciju.

2.4. Plānā paredzētie pasākumi

2018.-2020. gadam

Plāna mērķis

Plāna

mērķis ir Pamatnostādņu īstenošana 2018.-2020. gadam,

īstenojot pasākumus, kas veicinātu personu ar invaliditāti

pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu

Politikas

rezultāts/i un rezultatīvais rādītājs/i

Rezultatīvie rādītāji25 plānoti Pamatnostādnēs

noteiktajiem politikas rezultātiem (uz 2020. gadu):

1. Īstenots iekļaujošas izglītības koncepts: personu ar

invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs

-2020. gadā palielinās;

2. Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām

ar invaliditāti: subsidētajās darba vietās nodarbināto

skaits - 2020. gadā palielinās (nodarbināto personu skaits

ar smagu invaliditāti);

3. Veikti pasākumi atbalstītā darba ieviešanai personām

ar garīga rakstura traucējumiem: nodarbinātu personu ar

garīga rakstura traucējumiem skaits - 2020. gadā

palielinās;

4. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi optimālai un

uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības

funkcionēšanai Latvijā: nodarbināto personu ar invaliditāti

īpatsvars (%) - 2020. gadā palielinās;

5. Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi

atkarībā no invaliditātes grupām un veida: pakalpojumu

skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti - 2020.

gadā palielinās;

6. Efektivizēts valsts atbalsts personām ar

invaliditāti: personu ar invaliditāti īpatsvars (%), kuru

ienākumi nepārsniedz nabadzības riska sliekšņa līmeni -

2020. gadā samazinās;

7. Attīstīti jauni pakalpojumi un pilnveidoti esošie

pakalpojumi, un valsts atbalsts personām ar invaliditāti:

personas ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem

asistenta pakalpojumu /atbalstu - 2020. gadā palielinās;

personu ar invaliditāti skaits, kas saņem asistenta

pakalpojumu pašvaldībā - 2020. gadā palielinās; personu ar

invaliditāti skaits, kuras saņem asistenta pakalpojumus

augstākās izglītības apguvei - 2020. gadā palielinās;

personu skaits, kuras saņem psihologa pakalpojums personai

līdz 18 gadiem, kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam

pārstāvim - 2020. gadā palielinās;

8. Pilnveidots atbalsts mājokļa pielāgošanai: personu ar

invaliditāti skaits, kuras saņem atbalstu mājokļa

pielāgošanai -2020. gadā palielinās;

9. Palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma

apmērs personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti

skaits, kuras saņem ienākumu nodokļa

atvieglojumus26;

10. Samazinās to personu skaits, kurām pirmreizēji

noteikta invaliditāte: personu skaits, kurām pirmreizēji

noteikta invaliditāte (uz 1000 iedzīvotājiem) -2020. gadā -

samazinās;

11. Kvalitatīvāks un saprotamāks invaliditātes

ekspertīzes process: apstrīdēto administratīvo aktu skaits

- 2020. gadā samazinās; invaliditātes ekspertīzes procesa

ilgums - 2020. gadā palielinās;

12. Īstenots vienlīdzības princips, nosakot medicīniskās

indikācijas par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar

invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kurām,

sasniedzot 18 gadu vecumu, īpašas kopšanas nepieciešamība

turpinās -2020. gadā - palielinās;

13. Ieviests atbalsts bērniem ar invaliditāti līdz piecu

gadu vecumam: palielinās; izveidotas rehabilitācijas