11. pants, 12. pants, 29. pants).

, 12. pants, 29. pants).

1Plānā iekļauto pasākumu mērķa teritorija ir visa Latvija,

2nodrošinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu vajadzību un

3interešu pārstāvēšanu. Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas

4rezultātu pārraudzību ir LM. ANO Konvencijā noteiktās tiesības un

5pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t.i., nozaru (t.sk.,

6veselība, izglītība, nodarbinātība u.c.) atbildīgās ministrijas

7un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par ANO

8Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā

9jomā. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu

10projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos

11tiktu integrēts personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju

12princips, tādejādi nodrošinot personu ar invaliditāti tiesību

13īstenošanu. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana,

14plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to

15pieejamību arī cilvēkiem ar invaliditāti.

16Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta Pamatnostādņu

17īstenošanas gala novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots

18iesniegt līdz 2021. gada 1. novembrim.

192. Esošās

20situācijas raksturojums

212.1. Personu ar invaliditāti skaita

22dinamika

23Balstoties uz VDEĀVK un VSAA sniegtajiem datiem par personu ar

24invaliditāti skaitu, redzams, ka, salīdzinot trīs gadu dinamiku,

25personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt visās vecuma

26grupās (skatīt 1. tabulu). Vērtējot dzimuma ietvaros, tendences

27visos gados ir līdzīgas, proti, 52% no kopējā personu ar

28invaliditāti skaita ir sievietes un 48% vīrieši8.

291. tabula

30Personu ar

31invaliditāti skaits gada beigās9

32Gads

33Kopā

34Vecums, gadi

35Bērnu ar invaliditāti/pilngadīgo personu līdz

36pensijas vecumam/ pensijas vecuma personu ar invaliditāti

37īpatsvars (% veselos skaitļos)

38Dzimums

390-17

4018-64

41>65

42Sievietes

43Vīrieši

442014

45169 860

468 310

47107 819

4853 731

495%/63%/32%

5087 404

5182 456

522015

53176 189

548 365

55109 811

5658 013

575%/62%/33%

5891 165

5985 024

602016

61182 792

628 362

63111 953

6462 477

655%/61%/34%

6695 082

6787 710

682017

69187 830

708 292

71112 894

7266 644

734%/60%/36%

7498 284

7589 546

76Avots: VDEĀVK, 2018.gada

77jūnijs

78Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir vispārēja

79saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem

80(redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) pilngadīgām personām

81vislielākais īpatsvars ir kustību traucējumi un garīga rakstura

82traucējumi, savukārt bērniem ar invaliditāti - garīga rakstura

83traucējumi. Sadalījumā pa invaliditātes grupām var redzēt, ka no

84specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II

85invaliditātes grupu pārsvarā ir garīga rakstura traucējumi,

86savukārt III invaliditātes grupas ietvaros - kustību traucējumi.

87Savukārt bērniem invaliditāte pārsvarā ir vispārējas saslimšanas

88un garīga rakstura traucējumu dēļ (skatīt 1. attēlu).

891. attēls

90Avots: VDEĀVK, 2018. gada

91jūlijs

92Nodarbinātības jomā pēdējos gados ir audzis strādājošo personu

93ar invaliditāti skaits, attiecīgi 2015. gadā tās bija 41 832

94personas ar invaliditāti, 2016. gadā - 44 186 personas ar

95invaliditāti, 2017. gadā - 46 697 personas ar invaliditāti

96(skatīt 2. tabulu). Jāatzīmē, ka nodarbinātības rādītājs pieaug

97līdz ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu. Visaugstākais

98nodarbinātības rādītājs starp nodarbināto personu ar invaliditāti

99vidū bija personām ar III invaliditātes grupu. 2015. gadā tie

100bija 60% no kopējā strādājošo personu ar invaliditāti skaita,

1012016. gadā - 61%, 2017. gadā - 62%. Tas var tikt skaidrots gan ar

102to, ka personām ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta

103invaliditāte un mēreni ierobežotas darbspējas (proti 25-59%

104apmērā), kā arī visbiežāk invaliditāte nav vizuāli pamanāma, tā

105netraucē ikdienas komunikācijā un darbā, un tas attiecīgi nav

106šķērslis darba iegūšanai. No nodarbinātām personām ar

107invaliditāti laika periodā no 2015.-2017. gadam vidēji 51% ir

108sieviešu un 49% vīriešu.

1092. tabula

110Nodarbināto

111personu ar invaliditāti skaits

1122015.gads

1132016.gads

1142017.gads

115I invaliditātes

116grupa

1171027

1181111

1191107

120II invaliditātes

121grupa

12215 531

12316 070

12416 818

125III

126invaliditātes grupa

12725 270

12826 999

12928 772

130Kopā

13141 832

13244 186

13346 697

134Sievietes

135(%)

13651%

13751%

13852%

139Vīrieši (%)

14049%

14148%

14248%

143Avots: LabIS,2018. gada

144jūlijs

145Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem

146jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2015. gada beigās

147bija reģistrēti 8343 bezdarbnieki ar invaliditāti (10,2% no

148kopējā bezdarbnieku skaita, 49,9% sieviešu un 50,1% vīriešu),

1492016. gada beigās - 9441 (12,3% no kopējā bezdarbniekus kaita,

15050% sieviešu un 50% vīriešu), 2017. gada beigās - 8234 (13% no

151kopējā bezdarbnieku skaita, 51,4% sieviešu un 48,6% vīriešu). Lai

152arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, tomēr personu ar

153invaliditāti īpatsvars starp bezdarbā esošām personām pieaug.

154Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka NVA veic skaidrojošu darbu un

155palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti. Tas cita

156starpā mudina arī līdz šim neaktīvās nereģistrētās personas ar

157invaliditāti reģistrēties kā bezdarbniekiem, tādējādi uzlabojot

158savas iespējas iekļauties darba tirgū. Tomēr nevar arī izslēgt,

159ka daļēji augstākam personu ar invaliditāti bezdarbam par iemeslu

160var būt praktisko prasmju trūkums, lai uzsāktu darba attiecības,

161darba pieredzes trūkums, kā arī darba devēju un sabiedrības

162aizspriedumi attiecībā pret personu ar invaliditāti

163nodarbināšanu. Tas nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie

164tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba

165tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neatkarīgi no

166funkcionālā traucējuma veida, iegūstot darbam nepieciešamās

167prasmes un iemaņas un veicinot savu finansiālo neatkarību un

168kapacitāti.

169Lai veiksmīgi nodrošinātu iekļaušanos darba tirgū, primāri ir

170jānodrošina iekļaujoša izglītība, kur bērns līdz ar saviem

171vienaudžiem apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas, kā arī

172saņem tik ļoti nepieciešamās socializēšanās iespējas savas

173personības veidošanās procesā. Kopumā vērojamas pozitīvas

174tendences bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanā vispārējās

175izglītības iestādēs - pēc IZM sniegtajiem datiem 2015./2016.

176mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs tika integrēti 4587

177izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kas mācījās pēc vispārējās

178izglītības programmas vai speciālās izglītības programmas,

1792016./2017. mācību gadā - 5090 izglītojamie ar speciālām

180vajadzībām un 2017./2018. mācību gadā - 5264. Ir turpināms darbs

181pie pedagogu profesionālās pilnveides stiprināšanas, lai, uzņemot

182vispārizglītojošā iestādē bērnus ar speciālām vajadzībām, pretī

183ir zinoši, atvērti un pielāgoties spējīgi profesionāļi.

184Plānā iekļautie pasākumi ir vērsti uz to, lai caur iekļaujošu

185izglītību un nodarbinātību, veicinātu arī iekļaujošu sabiedrību,

186lai zustu robežas un aizspriedumi par personām ar invaliditāti kā

187nespēcīgu un neproduktīvu sabiedrības daļu. Cilvēktiesībās

188balstītā pieeja paredz, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no

189sabiedrības, sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tai

190piemītošas atšķirības, t.sk., invaliditātes dēļ. Tādēļ Plāna

191uzdevums ir nodrošināt personām ar invaliditāti daudzpusīgu un

192attīstošu platformu savu vēlmju un vajadzību īstenošanai.

1932.2. Plāna sasaiste ar citiem

194dokumentiem

195Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu

196kopums, kas prasa nozaru ministriju koordinētu sadarbību, lai

197maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti,

198pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir

199saistīts ar politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī,

200gan nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM,

201SM, VM. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO

202Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus

203jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām

204iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta pakalpojumu

205paplašināšanu izglītības jomā, personu ar invaliditāti iespēju

206brīvi un viņiem saprotamā veidā iegūt informāciju u.c. Plānā

207iekļauti pasākumi saistībā ar vides pieejamības nodrošināšanu

208personām ar invaliditāti, veicinot šo cilvēku aktīvāku sociālo

209līdzdalību un integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar

210šādiem galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem un politikas

211plānošanas dokumentu projektiem:

212• EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei

213Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un

214nodarbinātu Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie

215integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību

216kopumā;

217• Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020) -

218ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem

219brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar

220invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan

221transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot

222sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma

223veida. Tāpat šajā stratēģijā EK ir noteikusi astoņas svarīgākās

224rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība,

225nodarbinātība, izglītība un mācības, sociālā aizsardzība,

226veselība un pasākumi ārējās darbības jomās;

227• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz

2282030. gadam - invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz

229vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu

230nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes

231veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem

232sabiedrības locekļiem;

233• Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes

2342014.-2020. gadam10, paredzot atbalstu sociālajiem

235darbiniekiem, piemēram, darbam ar ģimenēm ar bērniem, jauniešiem,

236kuriem noteikta invaliditāte, kā arī personām ar garīga rakstura

237traucējumiem;

238• Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.

239gadam11. Šo pamatnostādņu mērķis ir veidot

240personas individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu

241sniegšanu, kas sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi.

242Invaliditātes jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām

243aktivitātēm, kā, piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas

244un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda

245izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar speciālām

246vajadzībām, sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas

247izveide, jaunu 5 profesionālās tālākizglītības programmu, kas

248piemērota personām ar smagu invaliditāti un 35 prasmju apmācību

249programmu, kas piemērotas personām ar garīga rakstura

250traucējumiem, izstrāde un īstenošana. Šo pamatnostādņu

251izvirzītajos uzdevumos ir iekļauta jauna sociālo pakalpojumu

252finansēšanas modeļa izstrāde, kas nodrošinās individuālu pieeju

253sociālās aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un

254finansēšanas mehānismam personām ar funkcionāliem traucējumiem -

255"nauda seko klientam";

256• Rīcības plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai

2572015.-2020. gadam12, kas paredz pasākumus

258deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas

259nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas

260personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta

261pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti. Kopumā

262deinstitucionalizācijas pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu

263iespēju visiem bērniem augt ģimeniskā vidē, kā arī nodrošinātu

264iespēju pieaugušajām personām brīvi izvēlēties, kur, ar ko un kā

265dzīvot, sniegtu iespēju pašiem pieņemt lēmumus un līdzdarboties

266sabiedriskajos procesos;

267• Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020.

268gadam13. Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt

269vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, sekmējot iekļaujoša darba

270tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju

271cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās

272sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba

273tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc

274iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot

275darbavietu kvalitāti;

276• Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas

277noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes

278plāns 2018. gadam14. Plāns paredz arī pasākumus,

279kas attiecināmi uz bērniem ar invaliditāti un bērniem, kuri

280ilgstoši slimo, pieejamu izglītību;

281• Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2018.-2021.

282gadam - šobrīd izstrādes stadijā. LM izstrādātais Plāns

283pieejamas vides veidošanai paredz ciešu sasaisti ar

284Pamatnostādnēm, un līdz ar to arī šo Plānu. Plāna pieejamas vides

285veidošanai mērķis ir palielināt publisko ēku un teritoriju

286skaitu, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem

287un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar

288invaliditāti;

289• Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju

290veicināšanai 2018.-2020. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt

291integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas nodrošina

292sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu

293dzīvē;

294• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.

295gadam15. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir

296kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai,

297cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Atbalstošie

298pasākumi ir iekļauti 1.4. "Iekļaujošās izglītības principa

299īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana" un

300rīcības virzienā 3.2. "Efektīvu izglītības finanšu resursu

301pārvaldība";

302• Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.

303gadam16 - plānā iekļauti pasākumi, kas paredz veicināt

304arī jauniešu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos

305pasākumos, brīvā laika pavadīšanas pasākumos, veselīga

306dzīvesveida popularizēšanu u.c.;

307• Sporta politikas pamatnostādnes 2014.-2020.

308gadam17 paredz palielināt Latvijas iedzīvotāju

309īpatsvaru, kas vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām

310vai sportiskām aktivitātēm. Tas savukārt varētu būt kā viens no

311potenciālajiem risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai

312mazinātu invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju

313pietiekamas fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko

314aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā

315plānotie pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un

316jauniešu mērķgrupai - vispārējās izglītības iestāžu,

317profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu

318izglītojamiem, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti,

319arī pedagogiem un ģimenes ārstiem;

320• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.

321gadam18, kuru virsmērķis ir palielināt Latvijas

322iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst

323priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.

324Pamatnostādnēs ir izvirzīts apakšmērķis, kas paredz novērst

325nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu

326Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un

327veselības aprūpē, īstenojot principu "veselība visās

328politikās". Tāpat pamatnostādņu apakšmērķi paredz samazināt

329priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska

330faktoru negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī veicināt veselīgu un

331drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no

332ārējiem nāves cēloņiem. Pamatnostādņu uzdevumos iekļauti tādi

333pasākumi kā veselību veicinošo skolu tīkla attīstība, kvalitātes

334nodrošināšanas sistēmas ieviešanas uzsākšana prioritārajās

335veselības aprūpes jomās - sirds un asinsvadu, onkoloģijas,

336perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī garīgās veselības

337aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst gan uz resursiem,

338kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan ārstniecības procesu un tā

339rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta pieejamība agrīnai

340diagnostikai un ārstniecībai, samazinot saslimstības pieauguma

341tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu mirstību, kā arī uzlabojot

342pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku izārstēšanos, ātrāku

343atgriešanos darba tirgū. Pamatojoties uz pamatnostādnēm, Eiropas

344Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros

345plānots realizēt nacionālā un vietēja līmeņa pasākumus ar mērķi

346uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses

347pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši

348teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam

349pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā personām ar invaliditāti.

350Īstenojamie pasākumi vērsti uz četrām prioritārajām veselības

351jomām (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā

352perioda aprūpes un psihiskās (garīgās) veselības jomām) ar mērķi

353palielināt veselīgu paradumu (pietiekama fiziskā aktivitāte un

354veselīgi uztura paradumi, atkarību izraisošo vielu lietošanas un

355procesu izplatības profilakse un citi) izplatību sabiedrībā;

356• Plāns reto slimību jomā 2017.-2020.

357gadam19, plānā iekļauts uzstādījums un uzdevums

358veidot vienotu pieeju reto slimību diagnostiskai, ārstēšanai un

359dinamiskai novērošanai, kas mazinātu invaliditātes iestāšanās

360risku kā bērniem, tā arī pieaugušajiem;

361• Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā

362uzlabošanas plāns 2017.-2020. gadam20, kas paredz

363personām ar onkoloģisku saslimšanu, t.sk., personām ar

364invaliditāti psihosociālu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī

365veicināt sabiedrības izglītošanu kopumā par onkoloģiskām

366slimībām, ārstēšanas procesu un iespējām saņemt atbilstošus

367pakalpojumus;

368• Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.-2020.

369gadam21, paredz pasākumus, kas vērsti uz agrīnu

370diagnostiku, t.sk., agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu,

371savlaicīgu novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas

372uzsākšanu, iespējamās invaliditātes mazināšanai vai

373novēršanai;

374• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

3752014.-2020. gadam22, liekot uzsvaru

376invaliditātes jomā uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai

377personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu

378cilvēku palīdzības;

379• Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.

380gadam23, caur kurām risināms ir jautājums par

381transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem

382traucējumiem;

383• Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret

384noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.-2019.

385gadam24, kas paredz pasākumus, kas nodrošina

386bērnu, t.sk., bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, tiesību un

387vajadzību nodrošināšanu nopratināšanas telpās, radot bērniem

388drošu un draudzīgu vidi, tādējādi mazinot bērnu psihisko un

389emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā;

390• LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā 2018.-2022.

391gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt dzelzceļa pasažieru

392pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ērtus un drošus

393dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem, tostarp nodrošinot pieejamību

394personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās

395spējām atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

3962.3. Plānotais finansējums

397Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no

398piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem vai no ES struktūrfondu

399līdzekļiem.

400Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda

401virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem

402šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to

403detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi Plāna īstenošanas

404periodā, vai arī finansējums nav atsevišķi izdalāms no darbinieka

405algas un amata pienākumiem. Tādi pasākumi 2.5. sadaļā atzīmēti ar

406vienu zvaigznītes atsauci *. Pasākumi, kuriem nepieciešamais

407finansējums un ietekme uz valsts budžetu tiks aprēķināta,

408izstrādājot konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes

409novērtējuma ziņojumu (anotācija), 2.5. sadaļā atzīmēti ar divu

410zvaigznīšu atsauci **. Attiecīgi jautājumu par papildu valsts

411budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai

412izskatīs atsevišķi Ministru kabinetā, lemjot par pasākuma

413iekļaušanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.

414gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta

415ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un

416izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts

417iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši

418valsts budžeta finansiālajām iespējām.

419Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir

420finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem

421paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas

422termiņš ir līdz pat 2024. gadam). Tie 2.5. sadaļā atzīmēti ar

423trīs zvaigznīšu atsauci ***. Daļai no šiem pasākumiem ir norādīts

424indikatīvais finansējums, jo Plāna izstrādes laikā nav iespējams

425veikt precīzu finansējuma sadalījumu pa gadiem, ņemot vērā, ka

426pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums gada ietvarā var

427tikt koriģēts, ņemot vērā faktisko situāciju.

4282.4. Plānā paredzētie pasākumi

4292018.-2020. gadam

430Plāna mērķis

431Plāna

432mērķis ir Pamatnostādņu īstenošana 2018.-2020. gadam,

433īstenojot pasākumus, kas veicinātu personu ar invaliditāti

434pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu

435Politikas

436rezultāts/i un rezultatīvais rādītājs/i

437Rezultatīvie rādītāji25 plānoti Pamatnostādnēs

438noteiktajiem politikas rezultātiem (uz 2020. gadu):

4391. Īstenots iekļaujošas izglītības koncepts: personu ar

440invaliditāti skaits vispārizglītojošās mācību iestādēs

441-2020. gadā palielinās;

4422. Mērķtiecīgāka subsidēto darba vietu izveide personām

443ar invaliditāti: subsidētajās darba vietās nodarbināto

444skaits - 2020. gadā palielinās (nodarbināto personu skaits

445ar smagu invaliditāti);

4463. Veikti pasākumi atbalstītā darba ieviešanai personām

447ar garīga rakstura traucējumiem: nodarbinātu personu ar

448garīga rakstura traucējumiem skaits - 2020. gadā

449palielinās;

4504. Sagatavots izvērtējums un priekšlikumi optimālai un

451uz iekļaujošu izaugsmi vērstai sociālās uzņēmējdarbības

452funkcionēšanai Latvijā: nodarbināto personu ar invaliditāti

453īpatsvars (%) - 2020. gadā palielinās;

4545. Pieejamāki aktīvās darba tirgus politikas pasākumi

455atkarībā no invaliditātes grupām un veida: pakalpojumu

456skaits, kuros iesaistītas personas ar invaliditāti - 2020.

457gadā palielinās;

4586. Efektivizēts valsts atbalsts personām ar

459invaliditāti: personu ar invaliditāti īpatsvars (%), kuru

460ienākumi nepārsniedz nabadzības riska sliekšņa līmeni -

4612020. gadā samazinās;

4627. Attīstīti jauni pakalpojumi un pilnveidoti esošie

463pakalpojumi, un valsts atbalsts personām ar invaliditāti:

464personas ar I grupas redzes invaliditāti, kas saņem

465asistenta pakalpojumu /atbalstu - 2020. gadā palielinās;

466personu ar invaliditāti skaits, kas saņem asistenta

467pakalpojumu pašvaldībā - 2020. gadā palielinās; personu ar

468invaliditāti skaits, kuras saņem asistenta pakalpojumus

469augstākās izglītības apguvei - 2020. gadā palielinās;

470personu skaits, kuras saņem psihologa pakalpojums personai

471līdz 18 gadiem, kura dzīvo ģimenē, kā arī tās likumiskajam

472pārstāvim - 2020. gadā palielinās;

4738. Pilnveidots atbalsts mājokļa pielāgošanai: personu ar

474invaliditāti skaits, kuras saņem atbalstu mājokļa

475pielāgošanai -2020. gadā palielinās;

4769. Palielināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma

477apmērs personām ar invaliditāti: personu ar invaliditāti

478skaits, kuras saņem ienākumu nodokļa

479atvieglojumus26;

48010. Samazinās to personu skaits, kurām pirmreizēji

481noteikta invaliditāte: personu skaits, kurām pirmreizēji

482noteikta invaliditāte (uz 1000 iedzīvotājiem) -2020. gadā -

483samazinās;

48411. Kvalitatīvāks un saprotamāks invaliditātes

485ekspertīzes process: apstrīdēto administratīvo aktu skaits

486- 2020. gadā samazinās; invaliditātes ekspertīzes procesa

487ilgums - 2020. gadā palielinās;

48812. Īstenots vienlīdzības princips, nosakot medicīniskās

489indikācijas par īpašas kopšanas nepieciešamību personām ar

490invaliditāti: personu ar invaliditāti skaits, kurām,

491sasniedzot 18 gadu vecumu, īpašas kopšanas nepieciešamība

492turpinās -2020. gadā - palielinās;

49313. Ieviests atbalsts bērniem ar invaliditāti līdz piecu

494gadu vecumam: palielinās; izveidotas rehabilitācijas