18. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Visupirms izskatāmajā lietā ir jānoskaidro, vai un
kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc
noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Lai to
noskaidrotu, ir nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo
pazīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra
sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu).
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka salīdzināmos apstākļos
atrodas visi nodarbinātie, kuriem noteiktais darba laiks
pārsniedz normālo darba laiku Darba likuma izpratnē. Pieteikuma
iesniedzēja viedoklis par izskatāmajā lietā salīdzināmajām
personu grupām ir balstīts uz uzskatu, ka pagarinātais normālais
darba laiks pēc būtības ir virsstundu darbs Darba likuma
izpratnē, proti, ir darba laiks, kas pārsniedz Darba likumā
noteikto normālo darba laiku. Tādējādi visi nodarbinātie, kuriem
noteiktais darba laiks pārsniedz Darba likumā noteikto normālo
darba laiku, pēc būtības veicot virsstundu darbu Darba likuma
izpratnē.
Saeima pēc būtības ir pievienojusies Pieteikuma iesniedzēja
uzskatam par izskatāmajā lietā salīdzināmajām personu grupām
(sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 40.
lp.).
Darba likuma 131. panta pirmā daļa noteic, ka darbinieka
normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas, bet normālais
nedēļas darba laiks - 40 stundas. Darbs, kas tiek veikts virs šā
laika, Darba likuma izpratnē ir virsstundu darbs. Darba likumā
jēdziens "pagarinātais normālais darba laiks" vispār
nav lietots un arī šāda darba laika apmaksas noteikumi nav
paredzēti.
Pagarinātais normālais darba laiks tika ieviests Ārstniecības
likumā ar 2009. gada 8. aprīļa likumu "Grozījumi
Ārstniecības likumā" un ir spēkā no 2009. gada 13. maija.
Proti, Ārstniecības likuma 53.1 panta trešā daļa
noteica: lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, pēc
ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes iniciatīvas
ārstniecības personai var noteikt pagarinātu normālo darba laiku,
kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Šā
regulējuma mērķis bija nodrošināt veselības aprūpes nozarē
nepieciešamos cilvēkresursus ekonomiskās krīzes laikā (sk.
Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 39. lp.).
Pagarinātais normālais darba laiks ir piemērojams arī
neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav
ārstniecības personas (sk. Ārstniecības likuma 53.1
panta astoto daļu).
Ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības
brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, strādājot
pagarināto normālo darba laiku, pēc būtības veic virsstundu darbu
Darba likuma 136. panta pirmās daļas izpratnē, proti, strādā
ilgāk par Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikto normālo
darba laiku. Tātad salīdzināmajām grupām kopīgā tās raksturojošā
pazīme ir darba laiks, kas pārsniedz 40 stundas nedēļā.
Tādējādi izskatāmajā lietā
salīdzināmā situācijā atrodas visi nodarbinātie, kuriem
noteiktais darba laiks pārsniedz normālo darba laiku.