15. pants

Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka

tiesiskās paļāvības aizsardzība nevar būt absolūta un sabiedrībai

nozīmīgu interešu aizskāruma novēršanai būtu dodama prioritāte

salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības aizsardzību. Konstatējot

būtiskus sabiedrības interešu aizskārumus, valsts institūcijām ir

ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties (sk. Satversmes

tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

secinājumu daļas 2. punktu un 2009. gada 6. jūlija sprieduma

lietā Nr. 2008-38-03 13. punktu). Līdz ar to jāsamēro

divu pretēju interešu - atsevišķu personu tiesiskās paļāvības

aizsardzība, no vienas puses, un nepieciešamība konkrēto

regulējumu grozīt sabiedrības interesēs, no otras puses -

nozīmīgums, lai secinātu, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma

lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro mērķis, kura

sasniegšanas labad likumdevējs ir izšķīries par iepirkuma

procedūras piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Publiskā iepirkuma regulējums attiecas uz noteiktiem

kritērijiem atbilstošu pasūtītāju (valsts iestādes, pašvaldības

u.tml.) finansiālās interesēs slēgtiem publiskiem būvdarbu,

piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuri pārsniedz noteiktās

līgumcenas robežas, kā arī neatbilst citiem regulējumā

paredzētajiem izņēmumiem. Ar to ir panākts uzņēmumu

konkurētspējas pieaugums, pakalpojuma maksas samazinājums un

labāka pakalpojumu kvalitāte.

Publiskie iepirkumi veicina valsts budžeta efektīvu

izlietošanu un ekonomisko attīstību, tiem ir būtiska nozīme, jo

valsts iepirkumi (tēriņi) veido lielu daļu valsts ekonomikas.

Eiropas Savienībā iepirkumu līgumu kopsumma veido apmēram

17 procentus no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta,

savukārt Latvijā tā ir nedaudz zem 10 procentiem

(sk. Iepirkumu uzraudzības biroja Statistisko pārskatu

apkopojumu, pieejams:

http://www.iub.gov.lv/files/upload/statistisko_parskatu_apkopojums_par_2011_PIL.pdf,

aplūkots 03.12.2012.).

Vienlaikus publiskie iepirkumi ir saistīti ar politiskajiem

jautājumiem un ietekmē tādus procesus kā bezdarba mazināšanās,

nodarbinātības apstākļu uzlabošanās, vides jautājumu risināšana,

nodokļu iekasēšana, korupcijas izskaušana, uzņēmējdarbības

attīstība u.tml.

Tādēļ ir būtiski nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci par

iepirkuma līguma slēgšanu, procesa pārskatāmību un vienādu

attieksmi pret visiem pretendentiem, lai izvēlētos visizdevīgāko

piedāvājumu un slēgtu līgumu ar pretendentu, kas piedāvā

visefektīvāko iespēju, kā izlietojama nodokļu maksātāju nauda.

Līdz ar to prasība regulāri piemērot iepirkuma procedūru ir

demokrātiskā tiesiskā valstī nepieciešama un attaisnojama, jo,

piemērojot iepirkuma procedūru, tiek nodrošināta visas

sabiedrības labklājība.

Tādējādi prasība piemērot iepirkuma

procedūru ir vērsta uz konkurences veicināšanu, valsts un

pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, iedzīvotājiem sedzamās

pakalpojumu maksas samazināšanos un galarezultātā nodrošina visas

sabiedrības labklājību.