1. pants

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36,

LV-1050), izskatot Jolantas Plūmes lūgumu atļaut savienot

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu,

konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta

novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums)

4. panta 2.3 daļu par valsts amatpersonām ir

uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma

7. panta piekto daļu likuma 4. panta

2.3 daļā minētā amatpersona papildus likuma

6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu

un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar

likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju

savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa

amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka

amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.1 panta trešo

daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas

amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu)

un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma

7. panta piektajā, sestajā vai astotajā daļā minētās

amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, iesniedz

minētajai amatpersonai (institūcijai) rakstveidā lūgumu atļaut

savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma

vai pilnvarojuma izpildi). Saskaņā ar likuma 7. panta

ceturto daļu, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts

amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam,

kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama

atļauja;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma

3. pantā noteikts, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona

izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību,

kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu

caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas

un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai

Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību. Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas valde saskaņā ar Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas likuma 10. pantu:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un

sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar

Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma

ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu,

izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos

gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas

institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju

vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu

līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas

administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijā;

1.4.12. izlemj citus jautājumus, kas ietilpst tās

kompetencē saskaņā ar šo likumu, Likumu par ostām, Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas

noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas

speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto

jautājumu;

1.5. ar Finanšu ministrijas 2014. gada

2. jūlija rīkojumu Nr. 332-p "Par J. Plūmes

pārcelšanu valsts sekretāra vietnieka amatā" J. Plūme

ir iecelta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta

jautājumos amatā;

1.6. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka

budžeta jautājumos amata mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa

budžeta ietvara likumprojekta, gadskārtējā valsts budžeta

likumprojekta un tā grozījumu, kā arī to paskaidrojumu

sagatavošanu, valsts budžeta finanšu plānošanas un vadības

metodoloģijas veidošanu saistībā ar budžeta stratēģijas

jautājumiem, nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas un

uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības

uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā

valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu izstrādāšanu.

Valsts sekretāra vietnieka amatā veicami šādi pienākumi:

1.6.1. koordinēt ministrijas politikas izstrādi,

politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās

īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences

ietvaros;

1.6.2. plānot, vadīt, organizēt, dot uzdevumus un

koordinēt tieši pakļauto struktūrvienību darbu;

1.6.3. nodrošināt normatīvo aktu un ministra un valsts

sekretāra rīkojumu izpildi atbilstoši kompetencei;

1.6.4. atbilstoši kompetencei pārstāvēt ministriju

attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām

institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām;

1.6.5. iesniegt valsts sekretāram priekšlikumus par tieši

pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu

iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu

darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu

apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā

arī saukšanu pie disciplināratbildības;

1.6.6. noteikt tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju

pienākumus un atbildību un iesniegt valsts sekretāram

apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus;

1.6.7. nodrošināt gadskārtējā valsts budžeta

likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes),

gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu

(likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu atbilstoši

Ministru kabineta lēmumiem;

1.6.8. nodrošināt valsts budžeta izdevumu finanšu vadības

un budžeta plānošanas metodoloģijas veidošanu, koordinēšanu un

uzlabošanu;

1.6.9. nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas principu

un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās

darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes,

gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu

izstrādāšanu;

1.6.10. koordinēt ar gadskārtējā valsts budžeta likuma

izpildi saistīto jautājumu risināšanu;

1.6.11. veikt citas tiesību aktos noteiktās darbības

kompetences jomā;

1.7. vienlaikus J. Plūme pilda arī Studiju un

studējošo kreditēšanas iepirkumu komisijas priekšsēdētāja

pienākumus (iecelta ar finanšu ministra 2017. gada

7. decembra rīkojumu Nr. 546 "Par kredītiestāžu

izsoles organizēšanu"). Komisija izveidota saskaņā ar

Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumu

Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un

dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestāžu

līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu"

8. punktu. Tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Izglītības un

zinātnes ministrijas un Valsts kases pārstāvji. Minētā komisija

izsoles rezultātus izvērtē un apstiprina saskaņā ar finanšu

ministra apstiprinātiem izsoles noteikumiem, lai nodrošinātu

kredītiestādes apstiprināšanu, kurai tiks piešķirtas tiesības

saņemt valsts vārdā sniegtu galvojumu studiju un studējošā

kredītu izsniegšanai.