3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

kabinets konstatē:

3.1. nekustamā īpašuma "Rojas osta" (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 8882 008 0728) Rojas novada Rojas pagastā

īpašuma tiesības 2001.gada 3.augustā nostiprinātas Rojas pagasta

zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0001 2751 uz valsts vārda

Satiksmes ministrijas personā;

3.2. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes

reģionālās nodaļas 2006.gada 11.decembra kadastra izziņu

Nr.10C-1.2.1877 nekustamais īpašums "Rojas osta"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr.8882 008 0728) Rojas novada Rojas

pagastā sastāv no trim zemes vienībām 50,0562 ha kopplatībā:

3.2.1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882

008 0726) Ostas ielā 1;

3.2.2. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882

008 0728) Selgas ielā 1;

3.2.3. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums8882

008 0729) Ostas ielā 1;

3.3. uz apbūvētā zemesgabala atrodas 43 ēkas un būves;

3.4. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LĪCIS-93"

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (17 ēkām un būvēm)

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 5080 0010) Rojas

novadā, Rojas pagastā, Rojā, Ostas ielā 1, nostiprinātas

1996.gada 8.decembrī Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr.393A (turpmāk - būvju īpašums). Saskaņā ar Valsts zemes

dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2006.gada 12.decembra

kadastra izziņu Nr.10B-3.2.75 būvju īpašums atrodas uz apbūvētā

zemesgabala;

3.5. Likuma par ostām 3.pants nosaka, ka ostas robežas,

iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko

stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai

skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc

attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma;

3.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumu

Nr.350 "Noteikumi par Rojas ostas robežu noteikšanu"

1.pielikumu apbūvētais zemesgabals atrodas Rojas ostas

robežās;

3.7. saskaņā ar Likuma par ostām 2.pantu osta ir ar robežām

noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi

izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos

un ārējos reidus un kuģu ceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu

un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju

operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai;

3.8. saskaņā ar Likuma par ostām 19.panta ceturto daļu ostas

pārvaldei ir aizliegts valdījumā nodoto ostas zemi un citu tās

valdījumā nodoto nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai

citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta

septītajā daļā. Savukārt Likuma par ostām 19.panta septītajā daļā

ir noteikts, ka ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt

par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu

nekustamo īpašumu, kas atrodas ostas teritorijā, bet valdījumā

nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo

īpašumu - tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja

zeme vai cits nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo

pašvaldību, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder

pašvaldībai;

3.9. Saeimas Tautsaimniecības komisija 2008.gada 6.augusta

vēstulē Nr.9/8-2-n/100-/9/08/, skaidrojot 2003.gada 19.jūnijā

pieņemtā likuma ''Grozījumi ''Likumā par

ostām'''' 19.panta ceturtās daļas ceturtā teikuma

redakciju, norāda, ka, jau pieņemot Likumu par ostām, likumdevēja

mērķis bija maksimāli saglabāt ostas zemi valsts un pašvaldības

īpašumā, un to apliecina arī Likuma par ostām 19.panta ceturtā

daļa, kurā ostas pārvaldei tika noteikts aizliegums pārdot tās

valdījumā nodoto ostas zemi. Attīstoties likumu terminoloģijai,

likumdevējs, pieņemot likumu ''Grozījumi ''Likumā

par ostām'''' (2003.gada 19.jūnijā), nolēma

paplašināt 19.panta ceturto daļu, pievienojot pārdošanas

aizliegumam atsavināšanas aizliegumu atbilstoši Civillikumā

noteiktajiem īpašuma iegūšanas veidiem. Līdz ar to Saeimas

Tautsaimniecības komisija uzskata, ka Likuma par ostām 19.panta

ceturtās daļas ceturtā teikuma mērķis ir imperatīvi aizliegt

ostas pārvaldei valdījumā nodoto ostas zemju jebkādu

atsavināšanu, attiecīgi saskaņā ar likumu ierobežojot valsts vai

pašvaldības kā ostas zemes īpašnieku tiesības rīkoties ar ostas

zemi;

3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.6., 3.8. un 3.9.apakšpunktu un

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas

3.punktu, kas nosaka, ka personas viedokļa un argumentu

noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka

personas viedokļa noskaidrošana nav adekvāta, privatizācijas

ierosinātāja viedokli nav nepieciešams noskaidrot, jo Likuma par

ostām 19.panta ceturtā daļa aizliedz ostas pārvaldei ostas zemju

jebkādu atsavināšanu, tai skaitā, privatizāciju.