Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" kapitāla daļas

1Ministru kabinets (Rīgā,

2Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:

31.1. Zigmāra Priedes

42006.gada 29.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu

5(reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu

6reģistrā ar Nr.1.363);

71.2. Jāņa Krūmiņa 2006.gada

831.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts

9Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar

10Nr.1.508);

111.3. sabiedrības ar

12ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" 2006.gada

1331.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts

14Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar

15Nr.3.34).

1Zigmārs Priede, Jānis

2Krūmiņš un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības

3grupa" ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu

4atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"".

1Pēc privatizācijas

2ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

33.1. valsts sabiedrība ar

4ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" (turpmāk -

5kapitālsabiedrība) 1995.gada 12.jūlijā reģistrēta Uzņēmumu

6reģistrā ar Nr.000303077 un, pamatojoties uz Ministru kabineta

72004.gada 8.septembra rīkojumu Nr.603 "Par bezpeļņas

8organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Valsts

9tenisa centrs "Lielupe"" pārveidošanu par sabiedrību ar

10ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe""", pārreģistrēta

11komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003030774 (juridiskā

12adrese - Jūrmala, O.Kalpaka prospekts 16, LV-2010).

13Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 46034 lati, vienas kapitāla

14daļas nominālvērtība - viens lats. Saskaņā ar Ministru kabineta

152003.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.395 "Par valsts kapitāla daļas

16turētāju bezpeļņas organizācijā valsts sabiedrībā ar ierobežotu

17atbildību "Valsts tenisa centrs "Lielupe""" valstij piederošo

18kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija;

193.2. saskaņā ar Valsts

20pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu un otro

21daļu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā

22atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku

23kvalitātes standartu;

243.3. saskaņā ar likuma "Par valsts

25un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta

26trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai

27pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos,

28Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

29attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

30reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu

31īstenošana;

323.4. saskaņā ar Sporta likuma

335.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts

34pārvaldes funkcijas sporta nozarē. Sporta politikas

35pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru

36kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta

37politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un

38zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

39"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija

402007.-2009.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada

4112.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas

42darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska

43problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,

44nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta

45attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru

46kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo

47sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

48nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

493.5. saskaņā ar 2006.gada 16.maija

50valsts mantas pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp

51kapitālsabiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju,

52kapitālsabiedrībai ir deleģēts pienākums uzturēt valstij

53piederošo nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16

54(kadastra Nr. 1300 004 5718) (turpmāk - valsts īpašuma objekts),

55atbilstoši starp­tautisko sporta veidu federāciju prasībām, lai

56radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

57sporta spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem, kā arī citām

58starptautiskajām sacensībām tenisā. Valsts īpašuma objekts sastāv

59no zemesgabala 50953 m2 platībā un 16 būvēm. Saskaņā

60ar statūtiem kapitālsabiedrības mērķis ir organizēt sporta

61pasākumus un sekmēt tenisa, kā arī citu sporta veidu attīstību,

62nodrošinot sportistiem apstākļus, kas atbilst starptautisko

63sporta veidu federāciju prasībām un noteikumiem;

643.6. kapitālsabiedrība, pārvaldot

65valsts īpašuma objektu, nodrošina tā uzturēšanu un attīstību

66atbilstoši prasībām, kādas izvirza valsts īpašuma objektam

67piešķirtais Latvijas Nacionālās sporta bāzes statuss.

68Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina

69augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno

70darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju - apstākļu nodrošināšana

71starptautiska mēroga sporta sacensību rīkošanai, Latvijas

72sportistu sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

73čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām;

743.7. valsts īpašuma objekta

75pārvaldīšanai un attīstībai atbilstoši Starptautiskās Tenisa

76federācijas prasībām no 2001.gada līdz 2006.gadam

77kapitālsabiedrībai no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts

78budžeta līdzekļiem ir piešķirti 291000 latu;

793.8. kapitālsabiedrībai

80valsts īpašuma objekta pārvaldīšanai 2007.gadā no valsts budžeta

81programmas 09.00.00 "Sports" apakš­programmas 09.04.00 "Sporta

82būves" piešķirti 40000 latu, savukārt projekta "Sabiedrības ar

83ierobežotu atbildību "Tenisa centrs "Lielupe"" būvju

84rekonstrukcija" priekšizpētes un skiču projekta izstrādei

85piešķirti 57230 latu;

863.9. saskaņā ar Sporta likuma

871.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai

88piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,

89celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta

90likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un

91uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar

92sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes

93izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus

94sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,

95kuras atbilst starp­tautisko sporta federāciju prasībām un kurās

96regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt

97nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas

98Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta

99bāzes statusu nosaka speciāls likums;

1003.10. saskaņā ar Latvijas

101Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par

102nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

103Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 3.apakš­punktu valsts tenisa

104centram "Lielupe" ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss,

105lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta

106bāzēm. Arī likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un

107zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 3.punktā

108noteikts, ka valsts tenisa centram "Lielupe" ir piešķirts

109nacionālās sporta bāzes statuss. Minētajā likumā norādīta arī

110valsts tenisa centra "Lielupe" adrese - Jūrmalā, O.Kalpaka

111prospektā 16;

1123.11. Augstākās Padomes

113lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitāl­sabiedrības nosaukums

114(firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Ņemot vērā

115Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot

116Augstākās Padomes lēmuma 1.punktā noteikto, ka nacionālās sporta

117bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju

118prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi

119no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka minētais lēmums tiek

120pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes

121un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un

122radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai olimpiskajām

123spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām

124starptautiskajām sacensībām, atbilstoši Administratīvā procesa

125likuma 17.pantam, ar sistēmisko un teleoloģisko metodi

126interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja

127griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei

128kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka

129likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas

130kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma "Par valsts

131nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

132nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 3.punktā minēta konkrēta

133adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko

134adresi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam

135interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko

136interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies

137aizsargāt ne tikai nacionālo sporta bāzi kā nekustamo īpašumu,

138bet arī kapitālsabiedrību;

1393.12. saskaņā ar Augstākās

140Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai

141atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.

142Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada 13.decembra sēdē

143tika pieņemts lēmums neatbalstīt valsts īpašuma objekta

144privatizācijas pieteikumus

145(prot. Nr.7 7.2.§);

1463.13. valsts īpašuma objektu

147izmanto valsts izlases (pieaugušie) un jauniešu izlases

148dalībnieki visās vecuma grupās, lai sagatavotos startiem dažāda

149līmeņa sporta sacensībās, kā arī dažādu valsts un starp­tautiska

150mēroga sporta sacensību rīkošanai. Gadā vidēji notiek 35 dažāda

151mēroga sacensības (vidēji 110 sacensību dienas gadā, tai skaitā

1523-4 starptautiskie turnīri, vidēji divas Latvijas jaunatnes

153meistarsacīkstes vai čempionāti mēnesī, vidēji divi turnīri

154mēnesī starp dažādiem tenisa klubiem, dažādi bērnu un jauniešu

155turnīri). 2006.gadā valsts īpašuma objektā ir notikušas Latvijas

156Republikas meistarsacīkstes un čempionāti (15), starptautiskie

157turnīri (3), dažādi turnīri bērniem un amatieriem (18). Plānots,

158ka 2007.gadā valsts īpašuma objektā notiks vismaz 26 dažāda

159līmeņa sacensības, tai skaitā Latvijas Republikas

160meistarsacīkstes un čempionāti (6), starptautiskās sacensības (5)

161un dažādi turnīri bērniem un amatieriem (15);

1623.14. valsts īpašuma objektu

163izglītības programmu īstenošanai izmanto Izglītības un zinātnes

164ministrijas Specializētā tenisa sporta skola (70 audzēkņiem),

165Jūrmalas pilsētas pašvaldības izglītības iestāde "Zaigas

166Jansones-Ivanovas tenisa skola" (65 audzēkņiem) un Rīgas pilsētas

167pašvaldības pamatskola "Rīdze" (20 audzēkņiem);

1683.15. valsts īpašuma objektu

169nodarbībām tenisā izmanto arī citi interesenti, kopskaitā līdz

170350 pastāvīgiem apmeklētājiem, tai skaitā 210 bērni un

171jaunieši.

1Saskaņā ar Valsts un

2pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

3izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu

4Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī

5apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai,

6izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams

7valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības

8veikšanai.

9Valsts un pašvaldību īpašuma

10privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

11pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

12Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

13privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

142.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

15zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

16konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

17pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī

18valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par

19atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma

205.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī

21neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas

22veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts

23vai zemesgabals nepieciešams.

1Ikviena personas tiesību

2ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums

3tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas

4radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma

5principam - ja publiska vara ierobežo personas tiesības un

6likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp

7sabiedrības un indivīda interesēm.

8Saskaņā ar Valsts pārvaldes

9iekārtas likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem

10valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši

11Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas

124.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot Zigmāra Priedes,

13Jāņa Krūmiņa un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska

14vadības grupa" privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā

15minēto privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu

16ierobežojums.

1Kapitālsabiedrības

2privatizācijas rezultātā netiktu saglabāta valsts kontrole pār

3valsts īpašuma objekta turpmāku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu,

4tādējādi apdraudot gan valsts īpašuma objekta izmantošanu un

5pieejamību visām sabiedrības grupām, gan kapitālsabiedrības

6statūtos noteikto mērķu sasniegšanu un valsts funkciju īstenošanu

7sporta nozarē.

1Līdz ar to secināms, ka

2kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības

3interesēm un, noraidot privatizācijas ierosinājumu, tiktu

4ievērots samērīguma princips, un sasniegts valsts un sabiedrības

5interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār

6valsts īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošinot valsts

7īpašuma objekta apsaimniekošanā augstas kvalitātes standartu un

8iespēju valsts īpašuma objektu arī turpmāk izmantot valsts sporta

9politikas īstenošanai.

1Ievērojot minētos

2apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma

3privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

4pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes

5iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu,

6Ministru kabinets nolemj noraidīt Zigmāra Priedes, Jāņa Krūmiņa

7un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa"

8privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai

9kapitālsabiedrību, jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkciju

10veikšanai sporta politikas jomā.

1Šo rīkojumu saskaņā ar

2Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta

3pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā,

4Antonijas ielā 6,

5LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas

6laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".