Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75 — viss teksts
1Ministru kabinets (Rīgā,
2Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis:
31.1. Andra Kalniņa 2006.gada
428.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts
5Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā
62006.gadā 28.augustā ar Nr.1.306);
71.2. Gundara Langrāta
82006.gada 28.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu
9(reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu
10reģistrā 2006.gadā 28.augustā ar Nr.1.308);
111.3. sabiedrības ar ierobežotu
12atbildību "MLO" (vienotais reģistrācijas Nr.40003393414)
132006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu
14(reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu
15reģistrā 2006.gadā 31.augustā ar Nr.1.439).
1Andris Kalniņš, Gundaris
2Langrāts un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MLO" ierosina
3privatizēt valstij piekrītošo nekustamo īpašumu (kadastra
4Nr. 0100 604 0009) - 16 būves (būvju kadastra
5apzīmējumi 0100 104 0011 001,
60100 104 0011 002,
70100 104 0011 003,
80100 104 0011 004,
90100 104 0011 005,
100100 104 0011 006,
110100 104 0011 007,
120100 104 0011 008,
130100 104 0011 009,
140100 104 0011 010,
150100 104 0065 001,
160100 104 0065 002,
170100 104 0065 003,
180100 104 0065 004,
190100 104 0065 005 un
200100 104 0065 006) un tām piekrītošo zemi - Rīgā,
21Kleistu ielā 75 (turpmāk - valsts īpašuma objekts).
1Pēc privatizācijas
2ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:
33.1. valstij piekrītošās 16
4būves Rīgā, Kleistu ielā 75, 2001.gada 24.jūlijā ierakstītas
5Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā
6Nr. 1000 0001 1428 (kadastra
7Nr. 0100 604 0009) uz Nacionālās lietišķo sporta
8veidu sporta skolas vārda;
93.2. valsts īpašuma objektu
10izmanto valsts aģentūra "Lietišķo sporta veidu centrs "Kleisti""
11(turpmāk - aģentūra), kura saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada
1229.septembra rīkojuma Nr.630 "Par Nacionālās lietišķo sporta
13veidu sporta skolas reorganizāciju un valsts aģentūras "Lietišķo
14sporta veidu centrs "Kleisti"" izveidi" 2.punktu ir Nacionālās
15lietišķo sporta veidu sporta skolas tiesību, saistību, mantas,
16funkciju un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Saskaņā ar Ministru
17kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 "Izglītības un
18zinātnes ministrijas nolikums" 24.117.apakšpunktu aģentūra ir
19Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā;
203.3. saskaņā ar Sporta likuma
211.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai
22piemērota būve vai tās daļa, kā arī vide (piemēram, laukumi,
23celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta
24likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un
25uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar
26sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes
27izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus
28sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu sporta bāzēm,
29kuras atbilst starptautisko sporta federāciju prasībām un kurās
30regulāri notiek starptautiska mēroga sacensības, var piešķirt
31nacionālās sporta bāzes statusu, pamatojoties uz Latvijas
32Nacionālās sporta padomes atzinumu, savukārt nacionālās sporta
33bāzes statusu nosaka speciāls likums;
343.4. saskaņā ar Latvijas
35Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par
36nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -
37Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 6.apakšpunktu valsts īpašuma
38objektam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai
39saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm.
40Arī likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes
41objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 6.punktā
42noteikts, ka valsts īpašuma objektam ir piešķirts nacionālās
43sporta bāzes statuss;
443.5. Augstākās Padomes lēmumā ir
45ierakstīts konkrētās sporta skolas nosaukums, nevis nosaukts
46valsts nekustamais īpašums, tomēr, ņemot vērā minētās Sporta
47likuma normas (1.panta 1.punkts un 12.pants), kā arī ievērojot
48Augstākās Padomes lēmuma 1.panta ievaddaļā noteikto, ka
49nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko
50sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta
51bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas, kā arī to, ka
52minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas
53galvenās sporta bāzes, nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas
54sporta sacensības un radītu apstākļus Latvijas sportistu
55sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas
56čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, atbilstoši
57Administratīvā procesa likuma 17.pantam, ar sistēmisko un
58teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas,
59secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes
60statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam
61(to kopumam);
623.6. saskaņā ar Augstākās
63Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai
64atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome.
65Latvijas Nacionālās sporta padomes 2007.gada 27.jūnija sēdē tika
66pieņemts lēmums neatbalstīt valsts īpašuma objekta nodošanu
67privatizācijai
68(prot. Nr.4 5.2.§);
693.7. Sporta politikas
70pamatnostādnēs 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru
71kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta
72politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam"), kā arī Izglītības un
73zinātnes ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā
74"Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija
752007.-2009.gadam" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada
7612.jūlija rīkojumu Nr.433 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas
77darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam") ir identificēta būtiska
78problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti,
79nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta
80attīstības programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru
81kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo
82sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka
83nepieciešams attīstīt sporta bāzes;
843.8. 2007.gadā no
85valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas
8609.04.00 "Sporta būves" aģentūrai valsts īpašuma objekta
87attīstības projekta izstrādei piešķirti 77000 latu, savukārt
88no valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas
8909.21.00 "Augstas klases sasniegumu sports" aģentūrai sporta
90bāzes tribīņu remontam un sporta laukuma zāles seguma
91sakārtošanai piešķirti 70000 latu;
923.9. valsts īpašuma objekts kā
93vienots objekts nav iznomāts. Ir noslēgti četri nomas līgumi -
94iznomāto telpu platība ir astoņi procenti no būvju
95kopplatības;
963.10. valsts īpašuma objekta
97būves projektētas sporta nodarbību vajadzībām un veido vienotu
98kompleksu, nodrošinot aģentūrai noteikto funkciju īstenošanu:
993.10.1. sniegt atbalstu
100sporta politikas īstenošanā augstu sasniegumu sporta, kā arī
101bērnu un jauniešu sporta jomā;
1023.10.2. koordinēt sporta
103stratēģijas īstenošanu lietišķajos sporta veidos;
1043.11. īstenojot minētās
105funkcijas, aģentūra:
1063.11.1. veido sporta
107izglītības vidi, organizē bērnu un jauniešu sporta attīstību, lai
108nodrošinātu profesionālas ievirzes sporta izglītības mērķu
109sasniegšanu - veselas, fiziski, garīgi un emocionāli attīstītas
110personības veidošanu, kas īsteno aktīvu dzīvesveidu un apzinās
111sporta vērtību;
1123.11.2. sagatavo Latvijas
113nacionālās izlases dalībniekus olimpiskajām spēlēm, pasaules un
114Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām;
1153.11.3. gatavo augstas klases
116sportistus Latvijas nacionālās izlases komandu papildināšanai
117lietišķajos sporta veidos;
1183.11.4. īsteno profesionālās
119ievirzes sporta izglītības programmas jāšanas sportā (licences
120Nr.0395), modernajā pieccīņā (licences Nr.0393), riteņbraukšanā
121(licences Nr.0397) un paukošanā (licences Nr.0396);
1223.12. valsts īpašuma objekts
123saglabāsies valsts īpašumā līdz brīdim, kamēr tiks ieguldīts
124valsts kapitālsabiedrībā, lai nodrošinātu augstas klases
125sasniegumu sporta attīstību. Pirms attiecīgu Ministru kabineta
126rīkojumu projektu sagatavošanas jautājums tiks saskaņots arī ar
127Latvijas Nacionālo sporta padomi, jo saskaņā ar Augstākās Padomes
128lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var atsavināt, ja tam
129piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome. Lai atbilstoši
130sabiedrības interesēm nodrošinātu augstāku kvalitātes standartu
131valsts īpašuma objekta apsaimniekošanā un pārvaldīšanā (Valsts
132pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punkts), tiks
133dibināta valsts kapitālsabiedrība;
1343.13. valsts īpašuma objektā
135katru gadu mācību un treniņu procesā tiek nodarbināti vairāk nekā
136400 audzēkņi. Sertificētu medicīnas darbinieku vadībā notiek
137individuālas nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām -
138reitterapija. Biedrība "Latvijas Jātnieku federācija" valsts
139īpašuma objektā katru gadu organizē Pasaules kausa posma
140Centrāleiropas zonas sacensības šķēršļu pārvarēšanā un Latvijas
141mēroga sacensības. 2006.gadā valsts īpašuma objektā notikušas
14245 dažādas starptautiskas un Latvijas mēroga sporta
143sacensības. Plānots, ka 2007.gadā valsts nekustamajā īpašumā
144notiks 85 dažādas sporta sacensības;
1453.14. saskaņā ar Ministru
146kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem Nr.736 "Valsts
147aģentūras "Lietišķo sporta veidu centrs "Kleisti"" nolikums"
148(turpmāk - nolikums) aģentūra koordinē sporta stratēģijas
149īstenošanu lietišķajos sporta veidos. Valsts īpašuma objekta
150saglabāšana valsts īpašumā nodrošina aģentūras nepārtrauktai
151darbībai nepieciešamās telpas un teritoriju. Līdz ar to valsts
152īpašuma objekta privatizācija nav pieļaujama, jo aģentūrai būs
153nepieciešami papildu valsts finanšu līdzekļi privatizētā valsts
154īpašuma objekta nomai no privātpersonām. Saskaņā ar nolikumu
155izglītības un zinātnes ministrs pārrauga aģentūras funkcionēšanai
156paredzēto valsts budžeta līdzekļu likumīgu izmantošanu. Likuma
157"Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas
158izšķērdēšanas novēršanu" 3.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts
159iestāžu rīcībai ar finanšu līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi
160sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, līdz
161ar to nav pieļaujams palielināt budžeta līdzekļu izdevumus, lai
162nomātu mācību telpas no privātpersonas aģentūras vajadzībām, ja
163valsts īpašuma objekts tiktu privatizēts.
1Saskaņā ar Valsts un
2pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu
3izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru
4kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un
5neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai
6attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts
7pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.
8Valsts un pašvaldību īpašuma
9privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
10pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai
11Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot
12privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas
13institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu
14privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma
15objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu
16pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts
17īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto
18apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms,
19kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas
20komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals
21nepieciešams.
1Ikviena personas tiesību
2ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums
3tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas
4radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma
5principam - ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un
6likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp
7sabiedrības un indivīda interesēm.
8Saskaņā ar Valsts pārvaldes
9iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem
10valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši
11Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas
124.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Andra Kalniņa,
13Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MLO"
14privatizācijas ierosinājumus, ir lielāks nekā minēto
15privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums.
1No minētajiem apsvērumiem
2secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst
3valsts un sabiedrības interesēm un valsts īpašuma objekts
4saglabājams valsts īpašumā, lai valsts varētu kontrolēt
5nacionālās sporta bāzes turpmāku izmantošanu un pieejamību visām
6sabiedrības grupām, tādējādi nodrošinot aģentūras darbību un
7īstenojot valsts politiku sporta nozarē.
1Ievērojot minētos
2apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma
3privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas
4pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes
5iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu
6un Latvijas Nacionālās sporta padomes 2007.gada 27.jūnija sēdē
7pieņemto lēmumu neatbalstīt valsts īpašuma objekta nodošanu
8privatizācijai (prot. Nr.4 5.2.§), Ministru kabinets
9nolemj noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar
10ierobežotu atbildību "MLO" privatizācijas ierosinājumu un atteikt
11nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams
12valsts pārvaldes funkcijas veikšanai - organizēt un koordinēt
13izglītības un zinātnes politiku, kā arī nodrošināt sporta nozares
14attīstību.