1Pēc privatizācijas
2ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:
33.1. valsts sabiedrība ar
4ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" (turpmāk - Rīgas cirks)
52004.gada 14.decembrī ir pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto
6reģistrācijas Nr.40003027789 (juridiskā adrese - Rīga,
7Merķeļa iela 4). Rīgas cirka pamatkapitāls ir 2160 latu, un
8vienas kapitāla daļas nomināla vērtība ir viens lats. Rīgas cirka
9valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija;
103.2. saskaņā ar Valsts
11pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas
121. un 2.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var
13veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu
14īstenošanu attiecīgajā jomā, kā arī nozarē, kurā pastāv dabiskais
15monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma
16pieejamību. Šo darbību veikšanai publiska persona saskaņā ar
17likumu dibina komercsabiedrību;
183.3. saskaņā ar Valsts
19pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.pantu publiska
20persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai;
213.4. saskaņā ar Kultūras
22institūciju likuma 7.panta 2.punktu un 23.panta otro daļu valsts
23kapitālsabiedrības, kuras veic likumā noteiktās funkcijas
24kultūras jomā, var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem,
25piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju
26veikšanai;
273.5. saskaņā ar likuma "Par
28valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"
2919.panta trešo daļu un 37.pantu kapitāla daļu turētājam vai tā
30pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā
31jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un
32apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un
33citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu
34un uzdevumu īstenošana, un kapitāla daļu turētājs var noteikt
35kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot
36likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares
37attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību
38reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;
393.6. saskaņā ar Valsts
40pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas
411. un 2.punktu un Kultūras institūciju likuma 7.panta 2.punktu
42Rīgas cirks īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu
43sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam
44sabiedrības lokam. Rīgas cirka darbības galvenais mērķis ir cirka
45mākslas attīstība, tās popularizēšana Latvijā un ārvalstīs. Rīgas
46cirks ir Latvijā vienīgais stacionārais cirks, kurā pastāvīgi
47notiek cirka izrādes. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes
48izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta
49bāzēm" 4.panta 25.punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes
50kultūras objekta statuss;
513.7. 2006.gada 14.jūlijā
52starp Kultūras ministriju un Rīgas cirku tika noslēgts līgums
53Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un uzdevumu
54veikšanu. Minētais līgums noslēgts, pamatojoties uz Valsts
55pārvaldes iekārtas likuma 41.pantu un Kultūras institūciju likuma
5623.panta otro daļu. Saskaņā ar politikas pamatnostādnēs "Valsts
57kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"
58(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu
59Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts
60kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"")
61un Kultūras ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā
62"Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2006.-2009.gadam"
63(apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 1.novembra rīkojumu
64Nr.856 "Par Kultūras ministrijas darbības stratēģiju 2007.-
652009.gadam") noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem Rīgas
66cirks īsteno šādas funkcijas un uzdevumus:
673.7.1. rada un dara pieejamas
68plašai Latvijas sabiedrībai kvalitatīvas profesionālā cirka
69izrādes, veicinot kultūras daudzveidību;
703.7.2. ar cirka mākslas
71starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos;
723.7.3. īsteno pasākumus
73sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai
74(sniedz atbalstu jauniešu un amatieru cirka studijām, veido
75profesionālas izrādes mākslas žanrā, kas uztverams bez valodas
76barjeras);
773.7.4. popularizē Latvijas
78cirka mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko
79pieredzi;
803.7.5. sabiedrības interesēs
81efektīvi pārvalda valsts ieguldītos līdzekļus (attīsta Rīgas
82cirku kā nozīmīgu kultūras centru, nodrošina Latvijas cirka
83māksliniekus ar mēģinājumiem nepieciešamajām telpām, kā arī
84režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma un
85kostīmmākslinieka pakalpojumiem);
863.8. pamatojoties uz
87Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, kā arī saskaņā ar
882006.gada 14.jūlijā noslēgto Kultūras ministrijas un Rīgas cirka
89līgumu Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un
90uzdevumu veikšanu tiek slēgts atsevišķs līgums par valsts budžeta
91finansējuma izlietošanu par konkrētajā gadā sasniedzamo
92kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apjomu un
93finansējumu. Saskaņā ar 2007.gada 27.aprīlī noslēgto Kultūras
94ministrijas un Rīgas cirka līgumu Nr.2.1-15-193 par valsts
95budžeta finansējuma izlietošanu Rīgas cirks saņem valsts
96pamatbudžeta dotāciju no valsts budžeta apakšprogrammas 19.07
97"Māksla un literatūra";
983.9. saskaņā ar 2007.gada
9927.aprīlī noslēgtā Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma
100Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu
1012.pielikumu Rīgas cirks, veicot valsts deleģētās kultūras
102funkcijas, sasniedz šādus rezultatīvos rādītājus:
1033.9.1. izrāžu skaita
104stabilitāte un dinamika;
1053.9.2. repertuāra tematiskā
106aptvēruma plašums un daudzveidība;
1073.9.3. auditorijas piesaiste
108un cirka pakalpojumu pieejamība (noteikts apmeklējumu skaits
109gadā, biļetes ar atlaidēm 10 procentu apmērā no biļešu cenas
110studentiem, skolēniem un bērnu grupām, ģimenes biļešu akcija -
111"Pērc četras - maksā par trim", bezmaksas biļetes bērniem līdz
112piecu gadu vecumam);
1133.10. 2007.gada 27.aprīlī
114noslēgtā Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma Nr.2.1-15-193
115nosacījumi nodrošina stabilu cirka darbību ar noteiktu izrāžu
116skaitu gadā un repertuāru, kas paredzēts visām iedzīvotāju
117interešu grupām. Stabila valsts dotācija ļauj Rīgas cirkam
118īstenot biļešu politiku, kas nodrošina, ka cirka izrādes ir
119pieejamas lielai sabiedrības daļai. Valsts dotācija sedz starpību
120starp augsto profesionālās mākslas pašizmaksu un skatītāju
121pirktspēju. Rīgas cirks sniedz sabiedrībai augstas kvalitātes
122cirka pakalpojumus, iesaistās starptautiskajos cirka mākslas
123procesos, organizējot viesizrādes un popularizējot Latvijas cirka
124mākslu pasaulē, un šādā veidā veicina informācijas apriti
125starptautiskā līmenī, kā arī saglabā Latvijas skatītāju
126pirktspējai atbilstošu profesionālu cirka mākslas pakalpojumu
127pieejamību. Rīgas cirks nodrošina jaunu Latvijas mākslinieku
128piesaisti cirka mākslai, dodot iespēju veidot jaunus cirka
129numurus (priekšnesumus). Latvijas mākslinieki, kuri piedalās
130Rīgas cirka izrāžu programmā, veidojot jaunus cirka
131priekšnesumus, tiek nodrošināti ar mēģinājumiem nepieciešamajām
132telpām, režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma un
133kostīmmākslinieka pakalpojumiem, kā arī tiek nodrošinātas telpas
134cirka dzīvnieku izvietošanai;
1353.11. lai noskaidrotu un
136izvērtētu adresāta viedokli un argumentus šajā administratīvajā
137lietā, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.pantu
1382007.gada 19.jūnijā rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot
139privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas
140cirks"", 2007.gada 27.aprīļa Rīgas cirka un Kultūras ministrijas
141līguma Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu
142kopija un 2006.gada 14.jūlija Kultūras ministrijas un Rīgas cirka
143līguma Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un
144uzdevumu veikšanu kopija nosūtīta privatizācijas ierosinātājiem
145- sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" un
146sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BMS Tehnoloģija" ar
147lūgumu divu nedēļu laikā sniegt viedokli par izteiktajiem
148argumentiem un apsvērumiem. Viedoklis noteiktajā termiņā nav
149saņemts.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.