3. pants

Pēc privatizācijas

ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" (turpmāk - Rīgas cirks)

2004.gada 14.decembrī ir pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto

reģistrācijas Nr.40003027789 (juridiskā adrese - Rīga,

Merķeļa iela 4). Rīgas cirka pamatkapitāls ir 2160 latu, un

vienas kapitāla daļas nomināla vērtība ir viens lats. Rīgas cirka

valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas

1. un 2.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var

veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu

īstenošanu attiecīgajā jomā, kā arī nozarē, kurā pastāv dabiskais

monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma

pieejamību. Šo darbību veikšanai publiska persona saskaņā ar

likumu dibina komercsabiedrību;

3.3. saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otro daļu un 41.pantu publiska

persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai;

3.4. saskaņā ar Kultūras

institūciju likuma 7.panta 2.punktu un 23.panta otro daļu valsts

kapitālsabiedrības, kuras veic likumā noteiktās funkcijas

kultūras jomā, var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem,

piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju

veikšanai;

3.5. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

19.panta trešo daļu un 37.pantu kapitāla daļu turētājam vai tā

pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā

jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un

apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un

citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu

un uzdevumu īstenošana, un kapitāla daļu turētājs var noteikt

kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot

likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;

3.6. saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas

1. un 2.punktu un Kultūras institūciju likuma 7.panta 2.punktu

Rīgas cirks īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu

sniegšanas jomā, nodrošinot cirka mākslas pieejamību plašam

sabiedrības lokam. Rīgas cirka darbības galvenais mērķis ir cirka

mākslas attīstība, tās popularizēšana Latvijā un ārvalstīs. Rīgas

cirks ir Latvijā vienīgais stacionārais cirks, kurā pastāvīgi

notiek cirka izrādes. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes

izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta

bāzēm" 4.panta 25.punktu Rīgas cirkam ir noteikts valsts nozīmes

kultūras objekta statuss;

3.7. 2006.gada 14.jūlijā

starp Kultūras ministriju un Rīgas cirku tika noslēgts līgums

Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un uzdevumu

veikšanu. Minētais līgums noslēgts, pamatojoties uz Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 41.pantu un Kultūras institūciju likuma

23.panta otro daļu. Saskaņā ar politikas pamatnostādnēs "Valsts

kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu

Nr.264 "Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm "Valsts

kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"")

un Kultūras ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā

"Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2006.-2009.gadam"

(apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 1.novembra rīkojumu

Nr.856 "Par Kultūras ministrijas darbības stratēģiju 2007.-

2009.gadam") noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem Rīgas

cirks īsteno šādas funkcijas un uzdevumus:

3.7.1. rada un dara pieejamas

plašai Latvijas sabiedrībai kvalitatīvas profesionālā cirka

izrādes, veicinot kultūras daudzveidību;

3.7.2. ar cirka mākslas

starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos;

3.7.3. īsteno pasākumus

sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai

(sniedz atbalstu jauniešu un amatieru cirka studijām, veido

profesionālas izrādes mākslas žanrā, kas uztverams bez valodas

barjeras);

3.7.4. popularizē Latvijas

cirka mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko

pieredzi;

3.7.5. sabiedrības interesēs

efektīvi pārvalda valsts ieguldītos līdzekļus (attīsta Rīgas

cirku kā nozīmīgu kultūras centru, nodrošina Latvijas cirka

māksliniekus ar mēģinājumiem nepieciešamajām telpām, kā arī

režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma un

kostīmmākslinieka pakalpojumiem);

3.8. pamatojoties uz

Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, kā arī saskaņā ar

2006.gada 14.jūlijā noslēgto Kultūras ministrijas un Rīgas cirka

līgumu Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un

uzdevumu veikšanu tiek slēgts atsevišķs līgums par valsts budžeta

finansējuma izlietošanu par konkrētajā gadā sasniedzamo

kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apjomu un

finansējumu. Saskaņā ar 2007.gada 27.aprīlī noslēgto Kultūras

ministrijas un Rīgas cirka līgumu Nr.2.1-15-193 par valsts

budžeta finansējuma izlietošanu Rīgas cirks saņem valsts

pamatbudžeta dotāciju no valsts budžeta apakšprogrammas 19.07

"Māksla un literatūra";

3.9. saskaņā ar 2007.gada

27.aprīlī noslēgtā Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma

Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu

2.pielikumu Rīgas cirks, veicot valsts deleģētās kultūras

funkcijas, sasniedz šādus rezultatīvos rādītājus:

3.9.1. izrāžu skaita

stabilitāte un dinamika;

3.9.2. repertuāra tematiskā

aptvēruma plašums un daudzveidība;

3.9.3. auditorijas piesaiste

un cirka pakalpojumu pieejamība (noteikts apmeklējumu skaits

gadā, biļetes ar atlaidēm 10 procentu apmērā no biļešu cenas

studentiem, skolēniem un bērnu grupām, ģimenes biļešu akcija -

"Pērc četras - maksā par trim", bezmaksas biļetes bērniem līdz

piecu gadu vecumam);

3.10. 2007.gada 27.aprīlī

noslēgtā Kultūras ministrijas un Rīgas cirka līguma Nr.2.1-15-193

nosacījumi nodrošina stabilu cirka darbību ar noteiktu izrāžu

skaitu gadā un repertuāru, kas paredzēts visām iedzīvotāju

interešu grupām. Stabila valsts dotācija ļauj Rīgas cirkam

īstenot biļešu politiku, kas nodrošina, ka cirka izrādes ir

pieejamas lielai sabiedrības daļai. Valsts dotācija sedz starpību

starp augsto profesionālās mākslas pašizmaksu un skatītāju

pirktspēju. Rīgas cirks sniedz sabiedrībai augstas kvalitātes

cirka pakalpojumus, iesaistās starptautiskajos cirka mākslas

procesos, organizējot viesizrādes un popularizējot Latvijas cirka

mākslu pasaulē, un šādā veidā veicina informācijas apriti

starp­tautiskā līmenī, kā arī saglabā Latvijas skatītāju

pirktspējai atbilstošu profesionālu cirka mākslas pakalpojumu

pieejamību. Rīgas cirks nodrošina jaunu Latvijas mākslinieku

piesaisti cirka mākslai, dodot iespēju veidot jaunus cirka

numurus (priekšnesumus). Latvijas mākslinieki, kuri piedalās

Rīgas cirka izrāžu programmā, veidojot jaunus cirka

priekšnesumus, tiek nodrošināti ar mēģinājumiem nepieciešamajām

telpām, režisora, trenera, baletmeistara, muzikālā pavadījuma un

kostīmmākslinieka pakalpojumiem, kā arī tiek nodrošinātas telpas

cirka dzīvnieku izvietošanai;

3.11. lai noskaidrotu un

izvērtētu adresāta viedokli un argumentus šajā ad­mi­nistratīvajā

lietā, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.pantu

2007.gada 19.jūnijā rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot

privatizācijai valsts sa­biedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas

cirks"", 2007.gada 27.aprīļa Rīgas cirka un Kultūras ministrijas

līguma Nr.2.1-15-193 par valsts budžeta fi­nan­sējuma izlietošanu

kopija un 2006.gada 14.jūlija Kultūras ministrijas un Rīgas cirka

līguma Nr.2.4.4-22/2 par valsts deleģētu kultūras funkciju un

uz­de­vumu veikšanu kopija nosūtīta privatizācijas ierosinātājiem

- sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" un

sabiedrībai ar ierobežotu at­bil­dī­bu "BMS Tehnoloģija" ar

lūgumu divu nedēļu laikā sniegt viedokli par izteiktajiem

argumentiem un apsvērumiem. Viedoklis noteiktajā termiņā nav

sa­ņemts.