18. pants

Izvērtējot apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim,

jāpārliecinās par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas

tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu,

ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 15.

punktu un 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-18-01

18. punktu).

Konkrētajā gadījumā likumdevēja uzdevums ir samērīgi

līdzsvarot nepieciešamību nodrošināt personas tiesības saglabāt

esošo nodarbošanos profesūrā, kuru raksturo akadēmiskā brīvība,

ar apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmajiem mērķiem atbilstošajām tiesībām un interesēm, tostarp

nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktu augstākās izglītības un

zinātnes attīstību, kas ir priekšnoteikums sabiedrības

ilgtspējīgai attīstībai, kā arī studējošo tiesībām uz augstāko

izglītību.

Apstrīdētās normas paredz no Darba likuma atšķirīgu regulējumu

un pieļauj to, ka ar asociētajiem profesoriem un profesoriem tiek

slēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku. Tādēļ, lai

pārliecinātos par to, ka likumdevējs ir pienācīgi līdzsvarojis

šīs dažādās intereses, Satversmes tiesai visupirms nepieciešams

noskaidrot, vai atbilstoši Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktam

ir nodrošināta aizsardzība pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu

darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību.