10. pants

Pieaicinātā persona - Privāto augstskolu

asociācija - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

Satversmes 1., 105. un 112. pantam.

Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 1. pantam, jo to

pieņemšanas process neesot bijis atbilstošs labas likumdošanas

principam. To projekts, kas pretēji Augstskolu likuma prasībām

neesot saskaņots ar jomas pārstāvjiem, Saeimā esot iesniegts

tikai Augstskolu likuma grozījumu likumprojekta trešajam

lasījumam. Apstrīdētās normas neesot pamatotas ar nozares

ekspertu pētījumiem un neatbilstot izglītības procesu

internacionalizācijai Boloņas procesa ietvaros.

Apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 105. pantam, jo

tiekot veidota negodīga konkurence un tiekot aizskartas privāto

augstskolu īpašnieku tiesības izmantot savu īpašumu, veicot

komercdarbību. Šis pants esot jāskata kopsakarā ar tiesiskās

paļāvības principu, kas izriet no Satversmes 1. panta, un

Latvijas starptautiskajām saistībām.

2018. gadā esot stājies spēkā Rīgas Juridiskās augstskolas

likums un likums "Grozījumi likumā "Par Rīgas

Ekonomisko augstskolu"", kas nodrošinot šo likumu

nosaukumos minētajām augstskolām tiesības izņēmuma kārtā īstenot

augstākās izglītības programmas angļu valodā vai citā Eiropas

Savienības oficiālajā valodā. Šie likumi ne tikai esot pretrunā

ar vienoto izglītības sistēmu un valsts valodas stiprināšanas

politiku, bet arī novedot pie abu minēto augstskolu negodīgas

konkurences ar pārējām augstskolām.

Augstskolu likuma 5. pants neatbilstot Satversmes 112. pantam,

jo ierobežojot privāto augstskolu autonomiju un brīvību

izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu, attiecīgi

ierobežojot arī studējošo iespējas izvēlēties studiju valodu.

Akadēmiskā brīvība esot nepieciešama tiesību uz izglītību

nodrošināšanai, veicinot izglītības kvalitāti un vairojot

augstākās izglītības ieguldījumu demokrātijas, cilvēktiesību un

tiesiskuma stiprināšanā.

Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa neatbilstot Satversmes

112. pantam. Šīs normas dēļ samazināšoties studējošo skaits

Latvijas augstskolās, šis kritums negatīvi ietekmēšot Latvijas

augstskolu konkurētspēju Eiropas Savienībā un pastiprināšot

Latvijas tautsaimniecības recesiju, jo samazināšot nodokļu

ienākumus no ārvalstu studentiem un privātajām augstākās

izglītības iestādēm. Vajagot ņemt vērā arī to, ka citās Eiropas

Savienības valstīs neesot tik stingri ierobežojumi attiecībā uz

augstākās izglītības ieguves valodu.

Apstrīdēto normu radītie pamattiesību ierobežojumi neesot

samērīgi, jo, ņemot vērā Rīgas Juridiskās augstskolas un Rīgas

Ekonomiskās augstskolas piemēru, leģitīmais mērķis varot tikt

sasniegts ar augstskolu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Iepriekš minētie argumenti liecinot arī par to, ka apstrīdēto

normu radītais kaitējums ir lielāks nekā labums, ko no tām gūst

sabiedrība.