22. pants

Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka apstrīdētās

normas aizskar privāto augstskolu tiesības uz īpašumu un tiesisko

paļāvību, kas ietvertas Satversmes 1. un 105. pantā.

Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga

demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas

valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskās paļāvības princips, kas

aizsargā vienīgi tādas tiesības, uz kuru īstenošanu personai

varēja rasties likumīga, pamatota un saprātīga paļāvība, kas ir

minētā vispārējā tiesību principa kodols. Savukārt valstij ir

pienākums savā darbībā šo principu ievērot.

Tiesiskās paļāvības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības

principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot

nekonsekventu valsts rīcību. Šā principa pamatā ir tas, ka

indivīds var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un

konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā

uzticēšanās. Tiesiskās paļāvības principa - viena no vispārējiem

tiesību principiem - pastāvēšana ir saistīta ne tikai ar

uzticēšanos valsts varai, bet arī ar tiesību normu adresātu

rīcības brīvības īstenošanas iespējām. Tiesiskās paļāvības

princips aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, t. i., persona

var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā

esošu tiesību aktu, noteiktā laika posmā tiks saglabātas un

īstenotas. Tomēr tiesiskās paļāvības princips neizslēdz to, ka

indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā.

Proti, šis princips nedod pamatu paļauties uz to, ka reiz

noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies. Būtiski ir arī

tas, ka šādā gadījumā likumdevējs nosaka "saudzējošu"

pārejas periodu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta

sprieduma lietā Nr.2016-07-01 16.2. punktu).

Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību no demokrātiskas

tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību

principiem, kas ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā, jāņem vērā

tas, ka šo principu izpausme dažādās tiesību jomās var

atšķirties. Arī apstrīdētās normas raksturs, saikne ar citām

Satversmes normām un vieta tiesību sistēmā ietekmē Satversmes

tiesas īstenoto kontroli. Ja lietā apstrīdēta tiesību normas

atbilstība gan tiesiskās paļāvības principam, gan arī Satversmes

105. pantam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam

jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr.

2010-25-01 4. punktu un 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-71-01 15. punktu).

Izskatāmajā lietā tiesiskās paļāvības princips ir cieši

saistīts ar iespējamo īpašuma tiesību ierobežojumu. Proti,

privātās augstskolas esot paļāvušās uz to, ka likumdevējs ir

paredzējis konkrētus noteikumus to īstenotajai komercdarbībai -

augstākās izglītības pakalpojumu sniegšanai - un tās, ievērojot

šos noteikumus, varēs šo darbību turpināt. Tādējādi, pārbaudot

iespējamo personas īpašuma tiesību ierobežojumu, jāņem vērā arī

tiesiskās paļāvības princips (sal. sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 16.2.

punktu).

Līdz ar to apstrīdēto normu

atbilstība tiesiskās paļāvības principam vērtējama kopsakarā ar

Satversmes 105. pantu.