26. pants

Pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums

attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un

studējošajiem. Arī Saeima atbildes rakstā un pieaicinātās

personas sniegušas viedokļus par apstrīdēto normu atbilstību

Satversmei, ciktāl tās attiecināmas uz privāto augstskolu darbību

un ar to saistītajām personām.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi: ja apstrīdētā norma

attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, tad nepieciešams

precizēt, ciktāl tā šo normu izvērtēs (sk. Satversmes tiesas

2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr. 2008-47-01 6. punktu un

2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 13.

punktu).

Arī izskatāmajā lietā nepieciešams precizēt, attiecībā uz

kurām personām izvērtējama apstrīdēto normu atbilstība

Satversmei. Pieteikuma iesniedzējs un vairākas lietā pieaicinātās

personas, piemēram, Augstākās izglītības padome un Privāto

augstskolu asociācija, norāda, ka augstskolām būtu jādod brīvība

izvēlēties studiju programmu īstenošanas valodu. Savukārt Saeima,

kā arī pieaicinātās personas Izglītības un zinātnes ministrija,

Kārlis Šadurskis un Ina Druviete norāda, ka valstij ir jāregulē

valodu izmantojums augstākajā izglītībā. Tomēr visas lietā

pieaicinātās personas piekrīt tam, ka privāto un valsts

augstskolu darbības regulējumam jābūt vienādam.

Satversmes tiesa atzīmē, ka augstskolu autonomija un

akadēmiskā brīvība attiecināma kā uz valsts, tā arī uz privātajām

augstskolām. Tomēr, ņemot vērā pieteikumā sniegtos argumentus un

citus lietas materiālus, Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu

atbilstību privāto augstskolu mācībspēku un studējošo, kā arī

privāto augstskolu Satversmē ietvertajām tiesībām.