28. pants

Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa noteic, ka

visas augstskolas, tostarp privātās augstskolas, studiju

programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju

programmu īstenošanā iespējama tikai minētajā normā paredzētajos

gadījumos. Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas var

īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst

Latvijā, studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības

programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros

(sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punktu),

kopīgās studiju programmas (sk. Augstskolu likuma 56. panta

trešās daļas 4. punktu) un studiju programmas valodu un

kultūras studijās (sk. Augstskolu likuma 56. panta trešās

daļas 3. punktu). Tāpat Eiropas Savienības oficiālajās

valodās var īstenot ne vairāk par vienu piekto daļu no jebkuras

studiju programmas kredītpunktu apjoma (sk. Augstskolu likuma

56. panta trešās daļas 2. punktu). Valodās, kas nav Eiropas

Savienības oficiālās valodas, atļauts īstenot tikai studiju

programmas valodu un kultūras studijās (sk. Augstskolu likuma

56. panta trešās daļas 3. punktu). Citos gadījumos svešvalodu

izmantošana studiju procesā nav atļauta.

28.1. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace

Jansone tiesas sēdē norādīja, ka, interpretējot Augstskolu likuma

56. panta trešās daļas 1. punktu kopsakarā ar Augstskolu likuma

45. panta otro daļu, studiju programmās, kuras ārvalstu

studējošie apgūst Latvijā, drīkst uzņemt arī Latvijas

valstspiederīgos studējošos. Vairākas pieaicinātās personas,

tostarp Augstākās izglītības padomes pārstāvis Jānis Vētra un

Privāto augstskolu asociācijas pārstāve Irina Cvetkova, apšaubīja

šādu interpretācijas rezultātu. Tieslietu ministrijas pārstāve

Iveta Brīnuma un pieaicinātā persona Kārlis Šadurskis norādīja,

ka, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija šīs normas šādā

veidā interpretējot, tomēr neesot uzskatāms, ka šāda

interpretācija skaidri izrietētu no Augstskolu likuma 56. panta

trešās daļas 1. punkta.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punktu

Eiropas Savienības valodās var īstenot studiju programmas, kuras

ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, kā arī studiju programmas,

kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos

paredzētās sadarbības ietvaros. Satversmes tiesa ir norādījusi:

lai noteiktu apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, nepieciešams

noskaidrot šo normu un ar to cieši saistīto normu mērķus un

patieso jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 2.

marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-16-01 9.

punktu). Atbilstoši tiesiskas valsts principam tiesību

piemērotājs ir padots likumam un tiesībām, tāpēc tas drīkst savus

secinājumus balstīt tikai uz juridiskiem, bet ne

tiesībpolitiskiem argumentiem. Proti, tiesību piemērotājam

konkrētais tiesiskais strīds ir jāizlemj, balstoties uz tiesību

(juridiskajiem) argumentiem, tos atdalot no tiesībpolitiskiem

argumentiem. Juridiskā argumentācija visupirms balstās uz

juridisko metožu izmantošanu, tostarp tiesību normu

interpretāciju (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20. janvāra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306 12.

punktu). Izskatāmajā lietā, izmantojot visas tiesību normu

interpretācijas metodes, Satversmes tiesa negūst apstiprinājumu

tam, ka Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 1. punkta tekstu

būtu iespējams interpretēt tādējādi, ka studiju programmās, kuras

ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, drīkst uzņemt Latvijas

valstspiederīgos studējošos. Līdz ar to studiju programmās, kurās

tiek uzņemti Latvijas valstspiederīgie, svešvalodas drīkst

izmantot tikai Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2., 3. un

4. punktā minētajos gadījumos, kā arī vienā no šā panta trešās

daļas 1. punktā minētajiem gadījumiem - īstenojot studiju

programmas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos

paredzētās sadarbības ietvaros.

28.2. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas

noteikumu 49. punkts ir savstarpēji saistītas tiesību normas.

Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa kopš 2018. gada 21. jūnija

grozījumu Augstskolu likumā stāšanās spēkā regulē privāto

augstākās izglītības iestāžu iespējas izmantot svešvalodas

studiju procesā. Pārejas noteikumu 49. punktā noteikts pārejas

periods šā regulējuma ieviešanai. Līdz ar to Satversmes tiesa,

vērtējot Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas un pārejas

noteikumu 49. punkta atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā

ar Satversmes 113. pantu, šīs apstrīdētās normas aplūkos kā

vienotu regulējumu.