8. pants

Pieaicinātā persona - Konkurences padome -

norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Latvijas un Eiropas

Savienības konkurences tiesību regulējumam.

Konkurences tiesību regulējums neesot attiecināms uz valsts

augstskolām, kuras primāri tiekot finansētas no valsts budžeta

līdzekļiem, jo to saimnieciskās darbības mērķis neesot peļņas

gūšana. Pēc tam, kad apzināts, kas ir saimnieciskās darbības

veicēji, esot jānosaka tirgus, kurā tie darbojas.

Tirgus definēšanā esot jāvadās galvenokārt pēc pieprasījuma,

tomēr jāaplūko arī piedāvājums. Augstākās izglītības gadījumā

tirgu, visticamāk, definētu studiju priekšmets un arī studiju

valoda.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. pantu

esot pieļaujama tāda situācija, ka noteiktiem tirgus subjektiem

tiek noteiktas tiesības vai nu sniegt kādu pakalpojumu kā

vienīgajiem tā sniedzējiem, vai arī sniegt šo pakalpojumu īpašos

apstākļos. Konkurences tiesību pārkāpums veidotos tādā gadījumā,

ja tirgus dalībnieks, kam šis statuss piešķirts, rīkotos

neatbilstoši konkurences tiesībām.

Tomēr studiju programmu valoda drīzāk esot uzskatāma par tirgu

konstituējošu prasību, kas jāievēro visiem tirgus dalībniekiem.

Šādas prasības pamatotība esot pārbaudāma, izvērtējot prasības

atbilstību Līgumā par Eiropas Savienības darbību atzītajām

tiesībām uz uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību.

Tādējādi arī Konkurences padome izvērtētu nevis valodas prasības

pamatotību, bet gan to, vai tirgū, kas veidots uz šīs prasības

pamata, visiem ir vienlīdzīgas iespējas strādāt.

Likumdevējam esot jānodrošina nacionālā regulējuma atbilstība

Eiropas Savienības tiesībām, taču tas, ar kāda izvērtējuma

palīdzību šī atbilstība tiek nodrošināta, esot likumdošanas

procesa jautājums.