11. pants

Saeima, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 6. punktu, lūdz izbeigt tiesvedību lietā

par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.

Pēc Saeimas ieskata, ņemot vērā Kodeksa 22. pantā paredzēto

administratīvā soda mērķi un piemērojot vispārējos tiesību

principus, Pieteikuma iesniedzējas rīcībā esot visas

nepieciešamās juridiskās metodes, lai konkrētajā lietā panāktu

taisnīgu atrisinājumu un pieņemtu taisnīgu nolēmumu. Arī

Tieslietu ministrija izsaka šaubas par to, vai ir konstatējams

Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību

ierobežojums.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas

aizskar Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās personas

pamattiesības. Likumdevējs neesot ņēmis vērā Eiropas Savienības

Tiesas judikatūrā nostiprinātās atziņas, Hartas 49. panta trešo

daļu un Direktīvas 9.a pantu, kā arī neesot pieņēmis taisnīgas

tiesas spriešanai nepieciešamās tiesību normas. Tādējādi

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā neesot

iespējams taisīt taisnīgu spriedumu.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais dod

Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu

to izbeigt. Ja lietā ir sniegti argumenti par tiesvedības

izbeigšanu, Satversmes tiesa tos izvērtē pirms apstrīdētās normas

satversmības izvērtēšanas (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2021. gada 15. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2020‑63‑01 13. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms pārbaudīs, vai ir pamats

izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

11.1. Izskatāmā lieta ierosināta pēc tiesas pieteikuma.

Tiesa vēršas Satversmes tiesā gadījumos, ja uzskata, ka tās

izskatīšanā esošajā lietā piemērojamā tiesību norma aizskar

personas pamattiesības. Tiesas pieteikuma gadījumā jeb tā dēvētās

konkrētās kontroles ietvaros lietas izlemšanai nozīmīgi citstarp

ir konkrētās lietas apstākļi (sal. sk. Satversmes

tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016‑11‑01 12.1.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā

pārkāpuma lieta, kurā tiek vērtēti Valsts policijas lēmumi, ar

kuriem juridiskajai personai piemēroti administratīvie sodi par

Kodeksa 149.40 panta otrajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1 panta otro daļu Valsts policija

juridiskajai personai par katru pārkāpumu piemērojusi minimālo

naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu paredzēts pārvadātājam,

tas ir, 500 euro.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, saskaņā ar apstrīdētajām

normām personai piemērojamā naudas soda apmērs - 500 euro

- esot nesamērīgs, bet apstrīdētās normas neparedzot tiesai

iespēju šo soda apmēru samazināt un tāpēc tiesa saskaņā ar šīm

normām nevarot taisīt taisnīgu spriedumu.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja apstrīdēto normu

neatbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam saskata tajā

apstāklī, ka tiesai nav atbilstošu pilnvaru samazināt tādu

personai piemērojamā naudas soda apmēru, kuru tā uzskata par

nesamērīgu.

11.2. Saeima, pamatojot lūgumu izbeigt tiesvedību lietā

šajā prasījuma daļā, citstarp norāda, ka nesamērīgums Pieteikuma

iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā veidojoties tieši

nepareizas tiesību normu piemērošanas dēļ, proti, tādēļ, ka ir

noteikts sods par katru fiksēto pārkāpumu.

Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi, ka tiesību normu

piemērošanas, kā arī vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu

tiesiskuma kontrole nav Satversmes tiesas kompetencē (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017‑01‑01 11. punktu).

Gadījumā, kad Satversmes tiesā tiek apstrīdēta tiesvedības

procesā piemērotā tiesiskā regulējuma atbilstība Satversmes 92.

panta pirmajam teikumam, ir būtiski nošķirt jautājumu par

apstrīdētā tiesiskā regulējuma satversmību no jautājuma par to,

vai apstrīdētais tiesiskais regulējums ir personai pareizi

piemērots.

No pieteikuma izriet, ka juridiskajai personai kopumā

piemēroti septiņi administratīvie sodi par Kodeksa

149.40 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu. Starp visiem fiksētajiem pārkāpumiem ir arī tādi, kas

fiksēti vienā un tajā pašā dienā, bet atšķirīgos laikos, personai

braucot ar vienu un to pašu transportlīdzekli pa vienu un to pašu

ceļa posmu. Persona par tās izdarītajiem pārkāpumiem informēta

tikai pēc tam, kad tie fiksēti jau septiņas reizes.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa, ievērojot tai Satversmē un

Satversmes tiesas likumā noteikto kompetenci, nevērtēs, kā būtu

piemērojamas apstrīdētās normas Pieteikuma iesniedzējas

izskatīšanā esošajā administratīvā pārkāpuma lietā. Satversmes

tiesa tostarp nevērtēs to, vai konkrētajā gadījumā juridiskajai

personai piemērojams administratīvais sods par katru fiksēto

pārkāpumu un vai tādējādi ir ievērots dubultās sodīšanas

aizlieguma princips, bet vērtēs apstrīdēto normu satversmību.

11.3. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesu varas

institūcijai jāatbilst vairākām prasībām, lai to atzītu par

"taisnīgu tiesu" Satversmes 92. panta pirmā teikuma

izpratnē. Visupirms šādai institūcijai jābūt neatkarīgai,

objektīvai un kompetentai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007‑03‑01 22.3.

punktu).

Satversmes tiesas judikatūrā jau ir vērtēts, vai tiesai ar

likumu piešķirtā kompetence atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam. Satversmes tiesa citstarp secinājusi, ka kompetenta

tiesu varas institūcija Satversmes 92. panta pirmā teikuma

izpratnē ir ne vien tāda, kurai ir profesionālās prasmes, bet arī

piekritība un tiesības izlemt noteiktus jautājumus jeb noteikta

apjoma pilnvaras (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2017‑08‑01 12.2. punktu).

Izskatāmajā lietā Pieteikuma iesniedzēja citstarp lūdz

izvērtēt, vai apstrīdētās normas nepārkāpj Satversmes 92. panta

pirmajā teikumā noteikto par tiesas pilnvaru apjomu. Lai to

izvērtētu, Satversmes tiesai nepieciešams noskaidrot, vai

administratīvā pārkāpuma procesā tiek īstenota visaptveroša

tiesas kontrole pār lēmumiem par administratīvā soda piemērošanu

un vai šīs kontroles rezultātā tiesa var novērst tiesību normām

neatbilstoša iestādes lēmuma par administratīvā soda piemērošanu

sekas attiecībā uz personu. Tādējādi izskatāmajā lietā ir

nepieciešams turpināt tiesvedību. Savukārt Saeimas lūgums par

tiesvedības izbeigšanu ir noraidāms.

Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam ir turpināma.