Par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izskatot lietu, kas ierosināta pēc tiesas

pieteikuma, Satversmes tiesai situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl

tas nepieciešams konkrētās administratīvās lietas izspriešanai

(sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 22. decembra sprieduma

lietā Nr. 2017‑08‑01 10. punktu).

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam. Ja

ir apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām

Satversmes normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā izskatāmās

lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības

izvērtēšanai (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑26‑0106 9. punktu).

12.1. Autoceļu lietošanas nodevas likums paredz

pienākumu maksāt nodevu par šā likuma 1. pielikumā ietverto

valsts galveno un reģionālo autoceļu posmu lietošanu (izņemot to

šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās, kuru

robežas apzīmētas ar šā likuma 1.1 pielikumā

noteiktajām ceļa zīmēm) ar noteiktiem kravas transportlīdzekļiem

vai to sastāviem.

Atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta

ceturtajai daļai nodevas maksāšanas noteikumu pārkāpumu var

fiksēt ar Valsts policijas vai šā likuma 5. panta pirmajā daļā

minēto institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem

tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1

panta pirmo daļu administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts

ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro

transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam

transportlīdzekļa turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai

transportlīdzeklis noņemts no uzskaites, - transportlīdzekļa

īpašniekam (valdītājam). Savukārt šā panta otrajā daļā bija

noteikts, ka par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem

līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā

minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par

attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts Kodeksā.

Atbilstoši Kodeksa 149.40 panta otrajai daļai par

likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta, uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no 180 līdz 360 euro, bet

pārvadātājam - no 500 līdz 1000 euro.

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā

administratīvais pārkāpums ticis fiksēts ar tehniskajiem

līdzekļiem un līdz ar to atbilstoši Autoceļu lietošanas nodevas

likuma 9.1 panta otrajā daļā noteiktajam juridiskajai

personai piemērots minimālais naudas sods, kāds par attiecīgo

pārkāpumu bija paredzēts pārvadātājam Kodeksa 149.40

panta otrajā daļā, - 500 euro.

Tādējādi secināms, ka izskatāmās lietas ietvaros apstrīdētās

normas ir vērtējamas kā vienots tiesiskais regulējums.

12.2. Izskatot lietu, Satversmes tiesai ir jāpārbauda

apstrīdēto normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību

normām, citstarp ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja argumentāciju

un pieteikumā atspoguļotos motīvus un apsvērumus (sal.

sk. Satversmes tiesas 2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2016-11-01 12.1. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja neiebilst pret to, ka autoceļu

lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu pārkāpumu var fiksēt ar

tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Pieteikuma

iesniedzēja pēc būtības apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes

1. pantam saskata tajā apstāklī, ka par apstrīdētajās normās

paredzēto pārkāpumu noteiktais naudas soda apmērs - 500

euro - esot nesamērīgs. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka

šis apmērs pārsniedzot personai, kurai naudas sods piemērots,

likumā paredzēto vienas dienas nodevas likmi - seši euro -

vairāk nekā 83 reizes. Savukārt apstrīdēto normu neatbilstību

Satversmes 92. panta pirmajam teikumam Pieteikuma iesniedzēja

saskata tajā apstāklī, ka tai neesot iespēju taisīt taisnīgu

spriedumu, jo apstrīdētās normas neparedzot tiesai iespēju lemt

par šā naudas soda - 500 euro - samazināšanu.

Tādējādi secināms, ka izskatāmās lietas ietvaros Satversmes

tiesai ir jāizvērtē, vai gadījumos, kad pārkāpums fiksēts ar

tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, normatīvajā

aktā noteiktais konkrētais naudas soda apmērs ir samērīgs un vai

tiesai administratīvā pārkāpuma procesā ir Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam atbilstošas pilnvaras īstenot kontroli pār

iestādes pieņemto lēmumu par personai nosakāmo administratīvo

sodu par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu

pārkāpumu.

Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus un Pieteikuma

iesniedzējas argumentus par apstrīdēto normu iespējamo

neatbilstību Satversmei, Satversmes tiesa visupirms vērtēs to

atbilstību Satversmes 1. pantā ietvertajam samērīguma principam,

bet pēc tam - atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam.