14. pants

Izvērtējot atbilstību samērīguma principam, jāņem

vērā, ka minētā principa izpausme dažādās tiesību nozarēs var

atšķirties. Likumdevēja rīcības brīvība konkrēta jautājuma

regulēšanā var būt plašāka vai šaurāka, un Satversmes tiesai ir

jāvērtē, vai Saeimas izmantotās rīcības brīvības apjoms atbilst

Satversmē noteiktajam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8.

novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 15.2. un 15.3. punktu un

2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007‑23‑01 7.

punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi: likumdevējam ir plaša rīcības

brīvība noteikt sodus par konkrētiem nodarījumiem. Šādu

regulējumu pieņemot, likumdevējs parasti balstās uz

priekšstatiem, uzskatiem un vērtībām, ko akceptējusi sabiedrība

un ko tas ir tiesīgs izteikt normatīvā veidā. Likumdevējs,

veidojot sodu politiku, nosaka personas uzvedības ietvarus,

tādējādi aizsargājot sabiedrības drošību (sk. Satversmes

tiesas 2013. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2013‑09‑01 10.

punktu).

Likumdevēja īstenotā sodu politika ietver arī rīcības brīvību

noteikt administratīvo atbildību par kādu konkrētu rīcību un

attiecīgajam pārkāpumam atbilstošu soda veidu, kā arī apmēru.

Līdz ar to Satversmes tiesa, izskatot lietas, kas attiecas uz

likumdevēja noteiktajiem konkrētajiem pārkāpumiem un par tiem

paredzētajiem administratīvajiem sodiem, vērtē, vai likumdevējs

rīkojies savas rīcības brīvības robežās, tostarp to, ar kādu

nolūku likumdevējs ir noteicis administratīvo atbildību par

konkrētu pārkāpumu un vai šī likumdevēja rīcība ir vērsta uz

leģitīmu mērķu sasniegšanu. Savukārt par Satversmē noteikto

rīcības brīvības robežu pārkāpšanu būtu uzskatāma, piemēram, tāda

situācija, ka tiesību norma neatbilst vispārējiem tiesību

principiem un citām Satversmes normām, Eiropas Savienības

tiesībām vai starptautiskajām tiesībām.