16. pants

Lai izvērtētu apstrīdēto normu satversmību,

Satversmes tiesai jānoskaidro likumdevēja mērķis noteikt

administratīvo atbildību par likumā noteikto valsts autoceļu

posmu lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, un

noteikt iespēju šo pārkāpumu fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem,

neapturot transportlīdzekli, par šādu pārkāpumu paredzot minimālo

naudas soda apmēru.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pienākums maksāt autoceļu

lietošanas nodevu ir vērsts uz citu cilvēku tiesību un

sabiedrības labklājības aizsardzību, jo tas nodrošina galveno

autoceļu uzturēšanu un attīstību, kā arī veicina videi

draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Apstrīdētās normas

nodrošinot to, ka tiek samazināti papildus nepieciešamie valsts

budžeta līdzekļi galveno autoceļu uzturēšanai un attīstībai.

Saeima norāda, ka autoceļu lietošanas nodevas idejas pamatā ir

infrastruktūras izmaksu segšanas princips. Pienākums maksāt

autoceļu lietošanas nodevu esot noteikts, lai ieviestu Direktīvu.

Savukārt administratīvais sods esot paredzēts, izpildot valsts

pienākumu, kas noteikts Direktīvas 9.a pantā.

No 2016. gada 23. novembra grozījumu izstrādes materiāliem

izriet, ka Kodeksa 149.40 pantā paredzētais naudas

soda apmērs tika palielināts, lai motivētu aktīvāk maksāt

autoceļu lietošanas nodevu. Tā kā ieņēmumi no autoceļu lietošanas

nodevas pilnībā tiek novirzīti valsts autoceļiem, minēto

grozījumu mērķis bijis palielināt autoceļu lietošanas nodevas

ieņēmumus, palielinot naudas sodu tādā apmērā, lai personām būtu

izdevīgāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu, nevis sodu (sk.

likumprojekta Nr. 723/Lp12 "Grozījumi Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotāciju). Savukārt

no 2019. gada 3. aprīļa grozījumu, ar kuriem tika ieviesta

iespēja ar tehniskajiem līdzekļiem fiksēt autoceļu lietošanas

nodevas maksāšanas noteikumu pārkāpumu, izstrādes materiāliem

secināms, ka to mērķis bija uzlabot autoceļu lietošanas nodevas

samaksas kontroli (sk. likumprojekta Nr. 258/Lp13

"Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā"

anotāciju).

Satversmes tiesa savā judikatūrā ir atzinusi, ka tāds

regulējums, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību

izpildi, ir vērsts uz sabiedrības labklājības aizsardzību

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 15. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2012-18-01 17. punktu un 2021. gada 6. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 16.3. punktu).

Autoceļu lietošanas nodevas mērķis ir valsts galveno un

reģionālo autoceļu uzturēšanas un attīstības, kā arī videi

draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana (sk.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1. pantu). Autoceļu

lietošanas nodevas apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa motora

izmešu līmeņa un no transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu

sastāva asu skaita, kā arī laika perioda, kurā paredzēts lietot

autoceļus (sk. Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4. panta

pirmo daļu). Proti, gan nodevas maksāšanas pienākums, gan

nodevas apmērs citstarp ir saistīts ar to, kādu ietekmi

transportlīdzeklis atstāj uz valsts galveno un reģionālo autoceļu

un vides stāvokli. Savukārt ar normām, kas paredz atbildību par

autoceļu lietošanas ierobežojumu pārkāpšanu, tiek veicināta

labprātīga autoceļu lietošanas nodevas maksāšana.

Līdz ar to likumdevējs ir noteicis administratīvo atbildību

par likumā noteikto valsts autoceļu posmu lietošanu tad, ja

autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, un iespēju šo pārkāpumu

fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli,

sabiedrības labklājības aizsardzības interesēs.