Par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izvērtējot tiesību normas atbilstību samērīguma

principam, jāpārbauda:

1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo

mērķi;

2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi

nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem;

3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto

kaitējumu.

Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst

kaut vienam no šiem kritērijiem, tā neatbilst arī samērīguma

principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2013. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-18-01 16. punktu

un 2021. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2021-05-01 14.

punktu).

Vērtējot likumdevēja noteiktos administratīvos sodus par

konkrētajiem nodarījumiem, Satversmes tiesa citstarp vērtē arī

to, vai soda apmērs, ko likumdevējs noteicis, izmantojot savu

rīcības brīvību, ir samērīgs ar mērķi, ko likumdevējs ar konkrētā

soda palīdzību vēlējies sasniegt.