Par Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 30. jūnijam, un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada

13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 20. punktu).

Atbilstoši Direktīvas 9.a pantam dalībvalstu kompetencē ir

tādu par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu nosakāmu

sankciju izvēlēšanās, kuras tās uzskata par piemērotām.

Ieviešot Direktīvu un pieņemot Autoceļu lietošanas nodevas

likumu, likumdevējs noteiktam personu lokam, proti, personām,

kuras lieto likumā paredzētos valsts autoceļu posmus, ir uzlicis

pienākumu piedalīties šo ceļu posmu uzturēšanas un attīstības

veicināšanā. Savukārt apstrīdētās normas paredz gan

administratīvo atbildību par izvairīšanos no minētā pienākuma,

gan noteiktu kontroles mehānismu jeb veidu, kādā ir iespējams

konstatēt attiecīgo pārkāpumu, proti, pārkāpums var tikt fiksēts

ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.

Apstrīdētajās normās paredzētajā gadījumā personai tiek

piemērots minimālais naudas sods, savukārt tajās paredzētais

kontroles mehānisms veicina to, ka katrs pārkāpums tiek fiksēts

tajā autoceļa posmā, kurā uzstādīti attiecīgie tehniskie

līdzekļi.

Apstrīdētajām normām ir preventīva iedarbība. Paredzot

administratīvo atbildību par konkrēto pārkāpumu, tiek veicināta

autoceļu lietošanas nodevas labprātīga maksāšana. Tādējādi

apstrīdētās normas veicina sabiedrības labklājības

aizsardzību.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti tā

mērķa sasniegšanai, kuru likumdevējs ar šiem līdzekļiem gribējis

sasniegt.