19. pants

Pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa

izvērtē, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem

līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr.

2018-18-01 21. punktu). Satversmes tiesa jau atzinusi, ka

saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā

kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 14. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Autoceļu lietošanas nodevas

likuma un Direktīvas mērķi esot iespējams sasniegt ar mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nosakot normatīvajā

regulējumā iespēju iestādei un tiesai samazināt piemērojamo

naudas sodu vai arī nosakot zemāku minimālā naudas soda

apmēru.

Pēc Saeimas ieskata, iepriekšējais naudas soda apmērs (120

euro) nebija efektīvs un preventīvs. Saeima papildus

norāda, ka paredzēt administratīvo sodu atkarībā no tā, kāda

autoceļu lietošanas nodevas likme (dienas, nedēļas, mēneša vai

gada likme) nav samaksāta, teorētiski esot iespējams. Tomēr

praktiski tas nozīmētu, ka faktiski administratīvo sodu par

autoceļu lietošanas nodevas mēneša vai gada likmes nesamaksāšanu

nemaz nevarētu piemērot. Proti, ikviens pārkāpums tiek fiksēts

konkrētā dienā, un līdz ar to pārkāpumu vienmēr būtu iespējams

konstatēt tikai attiecībā uz autoceļu lietošanas nodevu, kas nav

samaksāta par konkrēto dienu, kad pārkāpums fiksēts.

19.1. Līdz 2016. gada 31. decembrim Kodeksa

149.40 pants paredzēja, ka par likumā noteiktā valsts

galvenā autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva

nav samaksāta, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 120

euro apmērā. Savukārt ar 2016. gada 23. novembra

grozījumiem Kodeksa 149.40 pants tika izteikts jaunā

redakcijā. Ar šiem grozījumiem tika noteikts, ka pie

administratīvās atbildības var tikt saukts ne tikai

transportlīdzekļa vadītājs, bet arī pārvadātājs un ka

pārvadātājam piemērojams naudas sods no 500 līdz 1000

euro. Naudas soda apmēra palielināšana un pārvadātāja

administratīvās atbildības noteikšana esot bijusi nepieciešama,

lai motivētu transportlīdzekļu vadītājus un pārvadātājus aktīvāk

maksāt autoceļu lietošanas nodevu (sk. likumprojekta Nr.

723/Lp12 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā" anotāciju).

Izstrādājot 2016. gada 23. novembra grozījumus, tika vērtēts

soda apmēra samērīgums ar izdarīto pārkāpumu. Proti, autoceļu

lietošanas nodevas gada likme likumprojekta izskatīšanas laikā

bija 400 līdz 925 euro. Tādējādi paredzētais sods - 120

euro - bija nesamērīgi zems - vairāk nekā septiņas reizes

mazāks par lielāko autoceļu lietošanas nodevas gada likmi. Tāpat

plānotie naudas soda apmēri tika salīdzināti ar citās Eiropas

Savienības valstīs noteiktajiem soda apmēriem. Savukārt

konkrētais pārkāpums tika salīdzināts ar citiem līdzīgiem

pārkāpumiem un par tiem paredzētā soda apmēriem - piemēram, par

izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

(140-2100 euro), par muitas nodokļu vai citu muitas

maksājumu nemaksāšanu (fiziskajām personām līdz 140 euro,

bet juridiskajām personām - līdz 1400 euro), kā arī citiem

pārkāpumiem, kas saistīti ar autopārvadājumiem. Valsts policija

bija konstatējusi, ka aptuveni 16 procentos gadījumu autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta. Šajā pārbaudē esot konstatēts,

ka daļa autovadītāju ir sodīti pat trīs un četras reizes. Pēc

likumprojekta izstrādātāju ieskata, naudas sods 120 euro

apmērā bija nesamērīgi zems un tādēļ ievērojama daļa

autopārvadātāju gluži vienkārši nemaksāja autoceļu lietošanas

nodevu, jo viņiem bija izdevīgāk samaksāt sodu nekā samaksāt

autoceļu lietošanas nodevu visam gadam. Nosakot Kodeksa

149.40 panta otrajā daļā maksimālā naudas soda apmēru,

tika ņemts vērā arī tas, ka plānotais transportlīdzekļa vadītājam

piemērojamā maksimālā naudas soda apmērs - 360 euro - ir

aptuveni 50 procenti no vidējās autoceļu lietošanas nodevas gada

likmes, bet pārvadātājam piemērojamā maksimālā naudas soda apmērs

- 1000 euro - par 75 euro lielāks nekā maksimālā

autoceļu lietošanas nodevas gada likme (sk. likumprojekta Nr.

723/Lp12 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā" anotāciju).

Tātad pirms apstrīdētajās normās noteiktā naudas soda apmēra

grozīšanas tika vērtēta attiecīgo grozījumu nepieciešamība,

konstatēto pārkāpumu skaits un raksturs, kā arī konkrētā

pārkāpuma smagums, tostarp salīdzinot šo pārkāpumu ar citiem

līdzīgiem pārkāpumiem.

19.2. Ar 2019. gada 3. aprīļa grozījumiem Autoceļu

lietošanas nodevas likums tika papildināts ar 9.1

pantu. Ar šiem grozījumiem citstarp tika ieviesta iespēja fiksēt

to, ka autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta vai nav samaksāta

pilnā apmērā, ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli. Atbilstoši 2019. gada 3. aprīļa grozījumu

anotācijā minētajam pamats šādu grozījumu izdarīšanai bija arī

valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts

ceļi" 2017.-2018. gadā veiktajā autoceļu nodevas samaksas

kontroles pilotprojekta gaitā izdarītie secinājumi (sk.

likumprojekta Nr. 258/Lp13 "Grozījumi Autoceļu lietošanas

nodevas likumā" anotāciju).

Minētā pilotprojekta mērķis bija noskaidrot, cik liela daļa

autoceļu lietošanas nodevas subjektu ir samaksājuši šo nodevu.

Pilotprojekta īstenošanas laikā tika uzstādīti tehniskie

līdzekļi, un sešu mēnešu laikā, pārbaudot visus konkrētajās

vietās izbraukušos transportlīdzekļus, tika konstatēts, ka par 16

procentiem transportlīdzekļu, par kuriem nodeva bija jāmaksā, tā

nav samaksāta. Pilotprojekta rezultātā tika secināts, ka valsts

budžetā netiek iekasēti vidēji 340 000 euro mēnesī jeb

4,08 miljoni euro gadā. Tāpēc ar 2019. gada 3. aprīļa

grozījumiem tika ieviesta automatizēta autoceļu lietošanas

nodevas samaksas kontroles sistēma. Šādas sistēmas ieviešanas

mērķis bija sekmēt nodevas iekasēšanu un nodevas ieņēmumu plāna

izpildi (sk. lietas materiālu 2. sēj. 51.-57. lp. un

likumprojekta Nr. 258/Lp13 "Grozījumi Autoceļu lietošanas

nodevas likumā" anotāciju).

Ar 2019. gada 3. aprīļa grozījumiem citstarp tika ieviests arī

tāds regulējums, ka personai par pārkāpumu, kas fiksēts ar

tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemērojams

minimālais naudas sods, kāds par attiecīgo pārkāpumu paredzēts

pārvadātājam. Satiksmes ministrijas pārstāvis attiecībā uz

jautājumu par likumprojektā paredzētā minimālā naudas soda

samērīgumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē

norādīja, ka šāds naudas sods ir samērīgs un tas noteikts, lai

motivētu pārvadātājus uzreiz samaksāt nodevu par gadu vai

pusgadu, un tādējādi izvairītos no tādām situācijām, kad personas

aizmirst to samaksāt vai grib pretlikumīgi ietaupīt (sk.

likumprojekta Nr. 258/Lp13 "Grozījumi Autoceļu lietošanas

nodevas likumā" anotāciju un Saeimas Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisijas 2019. gada 26. marta sēdes audioierakstu no

00.00.50 līdz 00.04.00).

No 2019. gada jūnija līdz 2020. gada maijam tika realizēta

pilotprojekta otrā kārta. Tās ietvaros jau pirmajā mēnesī divās

kontroles vietās tika konstatēts, ka tikai par 5,59 procentiem

transportlīdzekļu nodeva nav samaksāta, un tas jau bija būtisks

samazinājums, salīdzinot ar pilotprojekta pirmo kārtu. Turklāt

pilotprojekta otrās kārtas laikā tika konstatēts pat vēl

būtiskāks autoceļu lietošanas nodevas nemaksātāju skaita

samazinājums, piemēram, 2020. gada maijā autoceļu lietošanas

nodeva nebija samaksāta par 1,74 procentiem transportlīdzekļu

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 50.-74. lp.).

Tādējādi pēc grozījumiem, ar kuriem tika palielināts

administratīvā soda apmērs un ieviesta iespēja pārkāpumu fiksēt

ar tehniskajiem līdzekļiem, bija novērojams pārkāpumu skaita

būtisks samazinājums.

19.3. Vērtējot to, vai nepastāv citi, saudzējošāki

līdzekļi, ar kuriem apstrīdēto normu mērķi būtu iespējams

sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē, jāņem vērā likumdevēja

rīcības brīvība sodu politikas jomā. Kā jau norādīts iepriekš,

likumdevējs ir tiesīgs noteikt administratīvo atbildību par kādu

konkrētu rīcību un izvēlēties atbilstošāko par konkrētiem

administratīvajiem pārkāpumiem uzliekamā soda veidu un apmēru.

Savukārt iestāde un tiesa katrā individuālā gadījumā nosaka

piemērotāko sodu likumdevēja paredzētajās robežās.

Pieņemot apstrīdētās normas, ir vērtēts gan soda apmērs,

salīdzinot to ar līdzīgiem pārkāpumiem, gan tā efektivitāte

labprātīgas autoceļu lietošanas nodevas nomaksas veicināšanā.

Izvērtējot pārkāpumus, kas izdarīti līdz 2016. gada 23. novembra

grozījumu pieņemšanai, tika secināts, ka iepriekš noteiktais

naudas soda apmērs (120 euro) neattur personas no

pārkāpumu, tostarp atkārtotu pārkāpumu, izdarīšanas. Likumdevējs

ir izvērtējis Kodeksa 149.40 panta otrajā daļā

noteiktā naudas soda apmēra atbilstību pārkāpuma raksturam un

noteicis, ka gadījumā, kad pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem

līdzekļiem, ir piemērojams mazākais iespējamais naudas sods, kāds

par attiecīgo pārkāpumu paredzēts pārvadātājam Kodeksa

149.40 panta otrajā daļā.

Ja likumdevējs ir izvērtējis soda apmēra atbilstību pārkāpuma

raksturam, tostarp attiecībā uz soda apmēra minimālo un maksimālo

robežu, tad tikai tas vien, ka pastāv iespēja par kādu konkrētu

pārkāpumu noteikt vēl mazāku naudas sodu, nenozīmē, ka

likumdevējs būtu pārkāpis savas rīcības brīvības robežas.

Līdz ar to nepastāv citi, alternatīvi līdzekļi, ar kuriem

leģitīmo mērķi varētu sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.