4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un

92. panta pirmajam teikumam.

Ar 2016. gada 23. novembra grozījumiem ticis paaugstināts

transportlīdzekļa vadītājam piemērojamais naudas sods un

paredzēts, ka pie administratīvās atbildības var tikt saukts ne

tikai transportlīdzekļa vadītājs, bet arī pārvadātājs. Grozījumi

bijuši nepieciešami, lai motivētu transportlīdzekļu vadītājus un

pārvadātājus aktīvāk maksāt autoceļu lietošanas nodevu. Grozījumu

mērķis bijis palielināt ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas,

palielinot naudas sodu tādā apmērā, lai personām būtu izdevīgāk

maksāt autoceļu lietošanas nodevu, nevis sodu.

Kodeksa 149.40 panta otrajā daļā paredzētais sods

atbilstot samērīguma prasībām. No 2016. gada 23. novembra likuma

"Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā",

kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī, (turpmāk - 2016. gada 23.

novembra grozījumi) izstrādes materiāliem izrietot, ka tika

detalizēti izvērtēts sasniedzamais mērķis un tā nozīmīgums,

pārkāpuma smagums, tostarp salīdzinot to ar citiem līdzīgiem

pārkāpumiem, kā arī iespējamais ekonomiskais ieguvums no

pārkāpuma. Neesot pamata uzskatīt, ka šāda apmēra sods personai

radītu pārmērīgu apgrūtinājumu. Tāpat Kodeksa 149.40

panta otrajā daļā neesot paredzēts fiksēta apmēra sods, jo tā

amplitūda esot pietiekami liela, lai, ievērojot konkrētās lietas

apstākļus, nodrošinātu soda individualizāciju.

Arī atbilstoši pašlaik spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam

gadījumos, kad pārkāpumu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem,

personai esot piemērojams par attiecīgo pārkāpumu noteiktais

minimālais naudas sods. Šādos gadījumos būtu sarežģīti vai pat

neiespējami noskaidrot un izvērtēt visus tos apstākļus, kas tiek

izvērtēti gadījumā, kad pārkāpumu nefiksē ar tehniskajiem

līdzekļiem. Tieši tāpēc, lai novērstu risku, ka administratīvā

pārkāpuma procesa efektivitātes uzlabošana noved pie nesamērīga

vai netaisnīga soda, likumdevējs esot noteicis, ka šajās lietu

kategorijās piemērojams minimālais par attiecīgo pārkāpumu

noteiktais sods. Tādējādi Autoceļu lietošanas nodevas likuma

9.1 panta otrā daļa novērsusi tos iespējamos trūkumus

soda piemērošanas procesā, kādi varētu rasties gadījumos, kad

pārkāpumu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta otrās

daļas regulējums neesot uzskatāms par tādu, kas paredzētu fiksētu

naudas sodu Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izpratnē.

Neatkarīgi no minētās normas satura saskaņā ar Kodeksu iestāde

tāpat nevarētu noteikt mazāku sodu par Kodeksā noteikto minimālo

soda robežu. Tāpat tiesa nevarētu arī mīkstināt noteikto sodu, ja

personai jau tā ir piemērots minimālais sankcijā pieļaujamais

sods. Arī Kodeksa 289.12 panta otrās daļas regulējums

tiesai neesot paredzējis tiesības noteikt par normatīvajā aktā

paredzēto minimālo soda robežu mazāku sodu. Naudas soda apmēru,

tā minimālās un maksimālās robežas nosakot likumdevējs. Savukārt

tas, ka tiesai nav tiesību noteikt par likumā noteikto minimālo

robežu mazāku sodu, nenozīmējot, ka ir pārkāptas personas

tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses

taisnīgā tiesā.

Attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošās lietas

apstākļiem Tieslietu ministrija norāda, ka, nosakot sodu par

konkrētu administratīvo pārkāpumu, citstarp jāņem vērā soda

mērķis - panākt, lai pārkāpumu izdarījusī persona un citas

personas izpildītu likumā noteiktās prasības un atturētos no

jaunu pārkāpumu izdarīšanas. Proti, personai, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, esot jādod iespēja un laiks, lai tā

izbeigtu pārkāpumu un izpildītu likumā noteiktās prasības. Tomēr

minētais nenozīmējot, ka Kodeksa 149.40 panta otrā

daļa neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.

Tāpat esot jānošķir ilgstošs vai turpināts administratīvais

pārkāpums no situācijas, kad ir izdarīti vairāki atsevišķi

administratīvie pārkāpumi. Amatpersonai un tiesai vajagot

izvērtēt, vai nākamie pārkāpumi, kas fiksēti ar tehniskajiem

līdzekļiem, patiešām ir jauni administratīvie pārkāpumi.

Atskaites punkts varētu būt brīdis, kad pārkāpums ir pārtraukts,

proti, fiksēts, un par to ir paziņots personai. Savukārt tad, ja

tiek uzskatīts, ka katrs ar tehnisko līdzekli fiksētais pārkāpums

ir jauns administratīvais pārkāpums, tā esot nepareiza tiesību

normu piemērošana. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas rīcībā esot

visas nepieciešamās juridiskās metodes, lai konkrētajā lietā

pieņemtu taisnīgu nolēmumu.