3. punkts

1Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)

2Sociālā ietekme un ietekme uz veselību

3Sagaidāms, ka šiem saistošajiem noteikumiem būs labvēlīga ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, veselību, kultūru, labsajūtu, sabiedrību kopumā, jo īpaši uz sociālās atstumtības riskam pakļautajām sabiedrības grupām, personām, kurām raksturīga problemātiska azartspēļu spēlēšana, un viņu tuviniekiem. Paskaidrojuma rakstā apkopotie pētījumi liecina, ka azartspēlēm ir raksturīgi nopietni un daudzšķautņaini sociālie un veselības riski un ka azartspēļu pieejamības ierobežošanai ir labvēlīga ietekme.

4Ar azartspēlēm saistītie riski un sociālās izmaksas ir jāvērtē arī no pašvaldības fiskālā aspekta. Pašvaldībai citstarp ir pienākums nodrošināt garantēto minimālo ienākumu pabalstu.77 Tādēļ tās budžetā ir jāparedz apjoms, kas nodrošinātu pabalstu izmaksu. Nepastāvot tiesiskiem līdzekļiem, kā varētu efektīvi ierobežot budžeta allokācijas sociālajiem pabalstiem, pašvaldība nevar nodrošināt uzticamu un drošu finansējumu ilgtermiņa ilgtspējas projektiem, tostarp investīcijām infrastruktūras sagatavošanai klimatneitralitātei, energoefektivitātes uzlabošanā un citu apjomīgu, taču neizbēgamu projektu īstenošanai.

5Saistošajiem noteikumiem varētu būt pozitīva ietekme uz pašvaldības resursu patēriņu sociālās palīdzības jomā, lai gan tā ir grūti kvantificējama. Rīgas Sociālā dienesta informācija liecina, ka 2023. gadā problemātiska azartspēļu spēlēšana identificēta 13 pilngadīgām personām un 36 ģimenēm ar bērniem, 2022. gadā – 14 pilngadīgām personām, 39 ģimenēm ar bērniem, 2021. gadā – septiņām pilngadīgām personām, 23 ģimenēm ar bērniem. Šie dati gan neatspoguļo patieso problemātiskas azartspēļu spēlēšanas izplatību, jo Rīgas Sociālā dienesta redzeslokā nonāk tikai atsevišķi gadījumi, kad personas vēršas pēc palīdzības, turklāt nereti saistībā ar citām atkarībām un krīzes situācijām (piemēram, alkohola atkarība, vardarbība ģimenē u. c.).

6Ietekme uz vidi

7Saistošo noteikumu piemērošana radīs pozitīvu ietekmi uz vidi – galvenokārt pilsētvidi, padarot to vizuāli pievilcīgāku un drošāku.

8Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-17-03 ir atzinusi, ka pilsētvides arhitektoniskā forma nav nošķirama no tās sociālās nozīmes un pielietojuma. SKDS 2024. gadā veiktajā interneta aptaujā 45,7 % iedzīvotāju norādīja, ka katru vai gandrīz katru dienu redz azartspēļu organizēšanas vietas, savukārt 38,5 % aptaujāto Rīgas iedzīvotāju norādīja, ka redz azartspēļu organizēšanas vietas, bet ne katru dienu. Azartspēļu organizēšanas vietām konkrētās uzņēmējdarbības specifikas dēļ, proti, lai tajās notiekošais nebūtu redzams garāmgājējiem, tipiski raksturīgi necaurredzami logi, radot noslēgtas, nedrošas vides efektu pirmā stāva līmenī – tieši tajā pilsētas telpas daļā, kas tiek intensīvi lietota ikdienā un ir būtiska pilsētvides uztverei. Īpaši nozīmīgi tas ir apkaimju centros, kas apkaimju iedzīvotājiem kalpo par tikšanās un brīvā laika pavadīšanas, ka arī ikdienā nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas vietu, un teritorijās, kur svarīga loma Rīgas pilsētvides savdabības veidošanā ir kultūrvēsturiskajam mantojumam (apbūves aizsardzības teritorijās), kas vienlaikus lielā mērā ir arī tūrisma objekti. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-17-03 norādījusi, ka pilsētvidē, īpaši pilsētu vēsturiskajos centros, ar teritorijas plānošanas palīdzību jānodrošina tas, ka tiek cienītas tajos esošās kultūrvēsturiskās vērtības un līdzsvarotas sabiedrības dažādās intereses un vajadzības, padarot šīs teritorijas pēc iespējas piemērotākas (draudzīgākas) sabiedrībai.

9Lai gan saistošo noteikumu projekta apspriešanas laikā notikušajā tikšanās reizē Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji piedāvāja kā risinājumu azartspēļu objektu necaurredzamajos logos izvietot sociālās reklāmas, tādejādi it kā sniedzot pozitīvu pienesumu sabiedrībai un pilsētvidei, vienlaikus tas ir pretrunā ar drošas pilsētvides veidošanas principiem78, kas paredz, ka viena no drošas pilsētvides pazīmēm ir iespēja cilvēkiem vizuāli kontrolēt teritorijā notiekošās aktivitātes, proti, t. s. dabiskajai uzraudzībai nepieciešams, lai no ēkām ir iespējams redzēt, kas notiek uz ielas, un otrādi, izvairoties no slēgtu vai izolētu vietu veidošanas.

10Vienlaikus azartspēļu organizēšanas vietas ir iemesls, kas rada arī ar piederības aspektu saistītas problēmas. Proti, piesaista apmeklētājus, kas uz šo vietu ierodas no citām Rīgas apkaimēm vai pat vietām ārpus Rīgas, – svešiniekus konkrētajā teritorijā, un tas šīs apkaimes iedzīvotājos var radīt psiholoģisku nedrošību, sajūtu, ka tie nekontrolē savu dzīves vidi, tādējādi paaugstinot arī noziedzīgu nodarījumu iespējamību.

112024. gadā veiktajā interneta aptaujā un klātienes aptaujā 43 % respondentu norādīja, ka azartspēļu organizēšanas vietas rada nopietnu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu. Vēl 34 % interneta aptaujas respondentu un 32 % klātienes aptaujas respondentu atzina, ka tas rada vismaz nelielas problēmas. Tādējādi azartspēļu organizēšanas vietu samazinājums īpaši dzīvojamās teritorijās un apkaimju centros un to tuvumā padarīs vidi arī psiholoģiski komfortablāku.

12Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

13Saistošajiem noteikumiem būs nelabvēlīga ietekme uz uzņēmējdarbības vidi azartspēļu nozarē, tomēr šis komercdarbības veids netiks pilnībā aizliegts. Saistošie noteikumi neskar nozares komersantu darbību interaktīvo azartspēļu jomā un neliedz pārorientēt savu darbību uz klātienes azartspēļu organizēšanu vietās, kur to atļauj saistošie noteikumi un likums (piemēram, četru un piecu zvaigžņu viesnīcās). Nelabvēlīgo ietekmi uz atsevišķiem nozares komersantiem atsver plašākas sabiedrības ieguvumi. Kā arī sagaidāms, ka azartspēļu organizēšanas vietās nodarbinātās personas spēs iegūt darbu citu pakalpojumu sniegšanas vai mazumtirdzniecības jomā, jo līdz šim tās veikušas līdzīgus darba pienākumus un viņu spējas un zināšanas ir tam atbilstošas.

14Ietekme uz konkurenci

15Saskaņā ar IAUI datiem 2024. gada 1. decembrī79 pašvaldības administratīvajā teritorijā azartspēles bija iespējams organizēt 79 spēļu zālēs, 31 totalizatora vietā, vienā bingo zālē un divos kazino (azartspēļu organizēšanas vietas). Azartspēļu tirgū kopumā darbojas pieci tirgus dalībnieki, kas plašākai sabiedrībai pazīstami ar preču zīmēm "Fenikss" (SIA "Alfor"), "Olympic", "Joker", "Zilais Dimants" (SIA "DLV") un "Klondaika". Šie paši tirgus dalībnieki organizē klātienes azartspēles arī citu pašvaldību teritorijās, kā arī interaktīvās azartspēles interneta vidē.

16Aplūkojot šaurāko segmentu – klātienes azartspēļu organizēšanu azartspēļu organizēšanas vietās, iespējams identificēt aptuvenās tirgus daļas pašvaldības administratīvajā teritorijā katram no pieciem tirgus dalībniekiem pēc azartspēļu organizēšanas vietu skaita. Informācija saskaņā ar IAUI datiem par 2024. gada 1. novembri apkopota tabulā.

17Azartspēļu organizēšanas vietu skaits80

18% no kopējā

19"Fenikss"

2038*

2147

22"Joker"

2312

2415

25"Zilais Dimants"

269

2711

28"Olympic"

2918

3023

31"Klondaika"

323