7. pants

Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi aizsargā personu tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, tostarp organizēt azartspēles uz Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā iegūtas licences pamata.82 Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, paredzot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībām ir jānodrošina azartspēļu nozares komersantu pamattiesību ievērošana un vienlaikus citu personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos.83

Pašvaldības saistošajos noteikumos azartspēļu organizēšanas ierobežojumu var paredzēt, ja izpildās šādi kumulatīvi kritēriji: 1) ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu, 2) tam ir leģitīms mērķis un 3) ierobežojums ir samērīgs, proti, 3.1) izvēlētie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, 3.2) ierobežojums ir nepieciešams – mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un 3.3) labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.84

Ierobežojums ir atzīstams par noteiktu saskaņā ar likumu arī tad, ja tas ir ietverts pašvaldības saistošajos noteikumos, kas ir izdoti, pamatojoties uz likumu, ir publicēti un ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus.85 Izdodot saistošos noteikumus Pašvaldību likuma 44. panta pirmajā daļā un Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitajā daļā piešķirtā pilnvarojuma ietvaros, Rīgas dome var ierobežot Latvijas Republikas Satversmes pirmajā līdz trešajā teikumā nostiprinātās azartspēļu nozares komersantu tiesības. Saistošo noteikumu izstrādes laikā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai azartspēļu organizēšanas ierobežojumi būtu pietiekami skaidri formulēti. Kritēriji, lai noteiktu vietas un teritorijas, kurās plānots, ka netiks atļauta azartspēļu organizēšanu, izvēlēti tādējādi, lai praktiski būtu iespējams nodrošināt vienveidīgu, informācijā un datos balstītu piemērošanu, pieņemot individuālus lēmumus par atļauju organizēt azartspēles.

Saistošajos noteikumos noteiktie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi noteikti, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un sabiedrības labklājību. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi, ka pašvaldība var noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, lai īstenotu šos leģitīmos mērķus.86

Pašvaldība ir izvērtējusi samērīgumu azartspēļu organizēšanas ierobežošanai katrā no saistošajos noteikumos norādītajām vietām un teritorijām, kā arī saistošo noteikumu kā vienota tiesiskā regulējuma samērīgumu kopumā. Samērīguma izvērtējuma ietvaros ņemtas vērā Satversmes tiesas atziņas, ka, ņemot vērā azartspēļu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas skar indivīdu un visu sabiedrību, valstij (un arī pašvaldībai) šīs nozares regulēšanā ir dota lielāka rīcības brīvība nekā citu nozaru regulēšanā.87 Tā kā azartspēļu joma, salīdzinot ar citiem komercdarbības veidiem, īpaši skar sabiedrības interešu un vajadzību sfēru, samērīguma tests šajā gadījumā ir piemērojams, ņemot vērā šos papildu apstākļus:

Pašvaldības nekustamie īpašumi

Saistošo noteikumu 2.1. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt pašvaldībai piederošos nekustamajos īpašumos. Pašvaldībai piederošā nekustamajā īpašumā azartspēļu organizēšana teorētiski ir iespējama, ja tas uz nomas vai apbūves tiesības līguma pamata ir nodots lietošanai privātpersonai. Šāda tieša pašvaldības iesaiste azartspēļu organizēšanas vietu darbības nodrošināšanā nav samērojama ar pašvaldības pienākumu rūpēties par iedzīvotāju labklājības un veselības aizsardzību, kas citstarp izriet no Latvijas Republikas Satversmes un Pašvaldību likuma. Saistošo noteikumu 2.1. apakšpunktā noteiktajam ierobežojumam nav alternatīvu līdzekļu, kas ļautu novērst pretrunu starp azartspēļu radītajiem riskiem un pašvaldības pienākumiem. Labums, ko no ierobežojuma iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantiem iespējami radīto interešu aizskārumu, jo jau šobrīd pašvaldības teritorijā azartspēles tiek organizētas tikai privātpersonām piederošos īpašumos, un šāda pieeja tiek saglabāta. Turklāt saistošie noteikumi neparedz absolūtu aizliegumu pašvaldībai piederošus nekustamos īpašumus nodot lietošanā komersantiem, kuru komercdarbība ir saistīta ar azartspēļu organizēšanu, – ierobežojums attiecas tikai uz azartspēļu organizēšanas vietām.

Apkaimju centri

Saistošo noteikumu 2.2. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt apkaimju centros. Aktuālie apkaimju centri norādīti Apkaimju centru attīstības plānā 2024.–2028. gadam, kas apstiprināts ar Rīgas domes 2023. gada 27. septembra lēmumu Nr. RD-23-2932-lē.

Tā kā aptuveni 60 % pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju dzīvo blīvi apdzīvotās apkaimēs ārpus pilsētas centra,88 pašvaldības politikas un teritorijas plānošanas dokumenti paredz veikt mērķtiecīgus ieguldījumus apkaimju attīstībā, veicinot teritoriālās attīstības līdzsvaru starp pilsētas kodolu un perifēriju. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikta nepieciešamība definēt un attīstīt apkaimju centrus jeb centrālas vietas ārpus RVC un tā AZ, kas pilda vietējā līmeņa pakalpojumu saņemšanas vietas, sociālās un rekreatīvās funkcijas.89 Apkaimju centru mērķtiecīga attīstība, veicinot publiskās ārtelpas funkcionālo daudzveidību, noteikts kā viens no uzdevumiem Rīgas attīstības programmā 2022.–2027. gadam, kas apstiprināta ar Rīgas domes 2022. gada 23. februāra lēmumu Nr. 1284. Ar Rīgas domes 2023. gada 27. septembra lēmumu Nr. RD-23-2932-lē apstiprināts Apkaimju centru attīstības plāns 2024.–2028. gadam (turpmāk – Apkaimju centru attīstības plāns). Rīgas teritorijas plānojumā ir noteikti 33 apkaimju centri, kuros būtu jāveic mērķtiecīgi pašvaldības ieguldījumi attīstības veicināšanai.90

Apkaimju centros ir salīdzinoši intensīva cilvēku plūsma, jo apkaimju centri nodrošina vietējo apkaimju kopienu ikdienas vajadzības un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Nākotnē apkaimju centru nozīmi plānots mērķtiecīgi stiprināt. Apkaimju centru attīstības plāna pamatā ir "15 minūšu pilsētas" koncepts, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem aptuveni 15 minūšu gājiena vai braukšanas ar velosipēdu attālumā no savas dzīvesvietas ir jābūt pieejamiem pamatpakalpojumiem. Šāda pilsētplānošanas pieeja, kas veicina atteikšanos no privāto transportlīdzekļu izmantošanas par labu ilgtspējīgākiem pārvietošanās veidiem, palielina iespēju, ka cilvēks ikdienā dosies garām dažādām iestādēm un var tās neplānoti apmeklēt. Attiecīgi azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās apkaimju centros palielina varbūtību, ka cilvēki, kuri turp devušies citos nolūkos, pieņem impulsīvu lēmumu iesaistīties azartspēlēs. Ja azartspēļu organizēšanas vietas atrodas vietā, kur koncentrēti tiek piedāvāti ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešamie pakalpojumi, arī tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir tendence uz problemātisku spēlēšanu, ir grūtāk ignorēt vai pretoties azartspēļu izraisītajam vilinājumam vai kārdinājumam, jo viņi biežāk nonāk saskarsmē ar šīm vietām un stimuliem, kas mudina iesaistīties azartspēlēs.

Jānorāda, ka 85 % interneta aptaujas respondentu un 82 % klātienes aptaujas respondentu norādījuši, ka atbalsta azartspēļu organizēšanas vietu aizliegumu teritorijās, kur ikdienā ir liela iedzīvotāju kustība (tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu sniegšanas vietas, kā arī vietas netālu no tām u. c.). Šādas teritorijas atbilst apkaimju centru funkcionalitātei.

Izglītības iestāžu apkārtne

Saistošo noteikumu 2.3. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt izglītības iestāžu teritorijās un 300 m attālumā no izglītības iestāžu ēkām un teritorijām. Saistošajos noteikumos ierobežojuma teritorija noteikta attālumā, ko gājējs ar vidējo ātrumu 4 km/h var veikt mazāk nekā piecās minūtēs.

Azartspēļu spēlētāju vidū ir salīdzinoši augsts jaunu cilvēku īpatsvars. Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka pēdējā gada laikā azartspēles vismaz reizi mēnesī ir spēlējuši 18 % respondentu 25–34 gadu vecuma grupā un 12 % respondentu 15–24 gadu vecuma grupā. Turklāt vērojama tendence ar katru vecuma grupu azartspēļu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā – 19 % no 15–24 gadus veciem respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25–34 gadus vecu respondentu vidū to par sevi saka 16 %, 35–44 gadu vecuma

grupā – 15 %, 45–54 gadu vecuma grupā – 14 %, bet 55–64 gadus vecu respondentu vidū – tikai 9 %. Tieši šīs vecuma grupas ikdienā apmeklē izglītības iestādes pašvaldības administratīvajā teritorijā. Līdz vidējās izglītības līmenim lielākā daļa izglītojamo ir nepilngadīgi, un arī augstāko izglītību pamatā iegūst jauni cilvēki. 2023. gada mācību gada sākumā 56 % no Latvijas augstskolās un koledžās studējošajiem bija vecumā līdz 24 gadiem (ieskaitot), bet vēl 26 % bija 25–34 gadus veci.91

Izglītības likuma 2. pantā noteikts mērķis nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli, tostarp atbilstoši izglītojumā vecumam un vajadzībām nodrošinot iespēju tikumiskai un intelektuālai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Ņemot vērā azartspēļu riskus, azartspēļu organizēšana nav savienojama ar izglītības iestāžu mērķiem un piedāvātajām vērtībām.

Azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās izglītības iestāžu tuvumā apdraud arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tostarp tā 4. pantā, noteikto mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50. panta astoto daļu bērnam nedrīkst būt pieejamas spēļu zāles un bērns nedrīkst piedalīties azartspēlēs. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās izglītības iestādes ikdienā apmeklē liels skaits nepilngadīgo – vairāk nekā 110 000 (pašvaldības pakļautības izglītības iestādēs 2024. gada 26. novembrī mācījās 87 816 izglītojamie un privātajās izglītības iestādēs vēl 22 812 izglītojamie92). Izglītojamie ceļā uz izglītības iestādēm un brīvajā laikā pavada laiku izglītības iestāžu apkārtnē. Tā kā atbilstoši Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā nostiprinātajam principam pašvaldība nodrošina iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē, jo īpaši šīm vecuma grupām un viņu vecākiem ir lielāka iespēja pavadīt laiku ikdienā apmeklētās izglītības iestādes apkārtnē.

Pretrunas starp azartspēlēm un izglītojamo tiesību aizsardzību un izglītības iestāžu piedāvātajām vērtībām jau ir vērtējis un atzinis likumdevējs, Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 3. punktā aizliedzot azartspēļu organizēšanu izglītības iestāžu ēkās. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldības var liegt azartspēļu organizēšanu izglītības iestāžu tuvumā, tostarp norādot uz risku, ka nepilngadīgām personām var veidoties nevēlams priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas veidu.93 Šādu apsvērumu dēļ var būt pamatoti liegt azartspēļu organizēšanu izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļlaukumu tuvumā.94 Arī Senāta judikatūrā un Azartspēļu politikas pamatnostādnēs ir atzīts, ka izglītības iestāžu tuvums azartspēļu organizēšanas vietām var provocēt nepilngadīgo personu interesi par azartspēlēm un tādējādi radīt kaitīgu ietekmi un pretrunas starp azartspēļu un izglītības organizāciju piedāvātajām vērtībām.95 Azartspēļu organizēšanas vietu atrašanās izglītības iestāžu tuvumā rada tik nozīmīgu sabiedrības interešu aizskārumu, ka Azartspēļu politikas pamatnostādnēs piedāvāts ar likuma grozījumiem paplašināt aizliegumu organizēt azartspēles arī pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības iestāžu tuvumā (250 m attālumā/perimetrā no to ieejas).

Arī Rīgas iedzīvotāji pauduši pārliecinošu atbalstu azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem šādās vietās un teritorijās, norādot uz iespējamu apdraudējumu jauniešiem. 91 % interneta aptaujas respondentu un 89 % klātienes aptaujas respondentu atbalsta aizliegumu organizēt azartspēles tuvu vietām, kur uzturas nepilngadīgas personas (piemēram, izglītības iestādēm, sporta un interešu izglītības iestādēm). Turklāt 66 % interneta aptaujas respondentu un 67 % klātienes aptaujas respondentu pauduši viedokli, ka azartspēļu pieejamība rada "nopietnu problēmu" – apdraudējumu jauniešiem – un vēl 21 % katras aptaujas respondentu uzskata, ka šāda problēma rodas, taču ir "neliela".

Transporta pieturvietas un to apkārtne

Saistošo noteikumu 2.4. apakšpunktā paredzēts noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt dzelzceļa stacijās, autoostās, pasažieru ostās, kā arī 500 m attālumā no dzelzceļa stacijām, autoostām, pasažieru ostām un 300 m attālumā no pārējām sabiedriskā transporta pieturvietām. Ierobežojuma noteikšana saistīta ar to, ka šādu transporta infrastruktūras objektu tuvumā to funkcionalitātes dēļ vienlaikus ar sabiedrības kustības lielu intensitāti palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kuram tur nemaz nav bijis nolūks doties. Gaidot transportu, cilvēki nereti vēlas patverties iekštelpās, jo īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos, un kavēt laiku ar kādu nodarbi. Ja tuvumā transporta mezglam atrodas azartspēļu organizēšanas vieta, persona var izvēlēties tieši šo laika pavadīšanas veidu.

Šāda riska pastāvēšana staciju, autoostu, lidostu, ostu un sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā ir konstatēta arī valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos96 un Satversmes tiesas judikatūrā.97 Arī likumdevējs tāpēc Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 7. punktā noteicis aizliegumu organizēt azartspēles dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un ostās, izņemot, ja attiecīgās telpas norobežotas ar būvkonstrukcijām un tām ir atsevišķa ieeja tikai no ārpuses.

Rīgā ir izvietoti tādi visas valsts mērogā nozīmīgi pasažieru transporta objekti kā Rīgas Pasažieru osta, Rīgas Starptautiskā autoosta un Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija. Tāpat kā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošās dzelzceļa stacijas, šie objekti galvenokārt tiek izmantoti reģionāliem un pat starptautiskiem pārvadājumiem, tāpēc tos apmeklē īpaši liels cilvēku skaits. Jāņem vērā, ka dzelzceļa stacijas ir retāk izvietotas nekā citas sabiedriskā transporta pieturvietas pilsētas nozīmes maršrutos. Dzelzceļš apkalpo gan Rīgas pilsētu, gan reģionus, attiecīgi cilvēki uz dzelzceļa stacijām dodas no lielāka attāluma. Tāpēc ir pamatoti noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumu 500 m attālumā no šiem objektiem, kas ir attālums, kuru persona ar vidējo iešanas ātrumu 4 km/h var veikt 7,5 minūšu laikā. Šis attālums tiks mērīts no autoostas vai dzelzceļa stacijas ēkas un peronu ārējām konstrukcijām un no lidostas vai ostas termināļa ēkas ārējām konstrukcijām.

Ņemot vērā galvaspilsētas statusu un augsto iedzīvotāju blīvumu, salīdzinot ar citām pašvaldībām, Rīgā sabiedriskā transporta un iedzīvotāju kustības intensitāte ir augsta arī citās pieturvietās, kas galvenokārt apkalpo pilsētas nozīmes maršrutus. Sabiedriskā transporta reisi šajos maršrutos ir biežāki, cilvēki to apkārtnē pavada īsāku laiku, salīdzinot ar reģionālajiem maršrutiem. Tāpēc ir samērīgi pārējo transporta pieturvietu apkārtnē noteikt šaurāku ierobežojuma teritoriju – 300 m, kuru gājējs ar vidējo ātrumu 4 km/h var veikt mazāk nekā piecās minūtēs. Attālumu no pieturvietas plānots mērīt, par atskaites punktu izmantojot pieturvietu stabus.

Jānorāda, ka 81 % interneta aptaujas respondentu un 79 % klātienes aptaujas respondentu pauduši atbalstu priekšlikumam, ka azartspēļu organizēšanas vietas nedrīkst atrasties pie sabiedriskā transporta pieturvietām un dzelzceļa staciju tiešā tuvumā, tām jābūt ne mazāk kā piecu minūšu gājiena attālumā.

Mājokļu tuvums

Saistošo noteikumu 2.5. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt savrupmāju apbūves teritorijās (DzS), mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), kā arī 300 m attālumā no šo funkcionālo zonu robežām. Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 10. punkts aizliedz azartspēļu organizēšanu ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja uz tiem no ēkas ārpuses ir kopēja ar ieeju uz azartspēļu organizēšanas vietu. Zinātniskos pētījumos ir secināts, ka dzīvošana azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā palielina atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu un veselības un labklājības apdraudējuma riskus, turklāt šī saistība ir jo īpaši izteikta nelielos attālumos (līdz 250 m).98 Tāpēc ir pamatoti ierobežot azartspēļu organizēšanu teritorijās, kas galvenokārt tiek izmantotas mājokļa funkciju nodrošināšanai, un to tuvumā. Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu šādas teritorijas ir savrupmāju apbūves teritorijas (DzS1, DzS3 un DzS3), ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuru galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju vai retināta savrupmāju apbūve,99 kā arī mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM1, DzM2, DzM3 un DzM4) un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzD1 un DzD2), ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.100 Tā kā funkcionālās zonas DzS3, DzM3, DzM4 un DzD2 atrodas apbūves aizsardzības un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās,101 aizliegums organizēt azartspēles šajās teritorijās un to tuvumā vienlaikus nodrošina arī kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību.

Jānorāda, ka 83 % interneta aptaujas un klātienes aptaujas respondentu pauduši atbalstu priekšlikumam, ka azartspēļu organizēšanas vietas nedrīkst atrasties dzīvojamo māju rajonos un to tiešā tuvumā – tām jābūt ne mazāk kā piecu minūšu gājiena attālumā. Tostarp 71 % interneta aptaujas respondentu un 54 % klātienes aptaujas respondentu šādu priekšlikumu "pilnīgi atbalsta".

Kultūrvēsturiskais mantojums

Saistošo noteikumu 2.7. apakšpunkts paredz noteikt, ka azartspēles nav atļauts organizēt kultūras pieminekļos un to teritorijās, kā arī apbūves aizsardzības teritorijās. Saistošajos noteikumos paredzētais ierobežojums noteikts kultūrvēsturiski vērtīgu teritoriju un objektu, to iedzīvotāju un to apmeklētāju aizsardzībai. Jēdziens "kultūras piemineklis" saistošajos noteikumos lietots likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izpratnē. Apbūves aizsardzības teritorija saskaņā ar RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2. apakšpunktu ir plānojumā noteikta aizsargājama apbūves teritorija, kam nav kultūras pieminekļa statusa, bet kur saskaņā ar apbūves vienoto raksturu saglabājama esošā vēsturiskā apbūve, pilsētvides mērogs un raksturs un kam piemērojami īpaši izmantošanas un apbūves noteikumi. Apbūves aizsardzības teritoriju robežas noteiktas RTP.

Satversmes tiesa jau lietā Nr. 2018-17-03 atzina, ka pašvaldība var ierobežot azartspēļu organizēšanu teritorijās, kuru kultūrvēsturiskās vērtības materiālā un nemateriālā dimensija nav saderīgas ar azartspēļu piedāvātajām vērtībām un azartspēļu organizēšanas vietām raksturīgiem arhitektoniskajiem un noformējuma risinājumiem.102 Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-201-sn "Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā" paredz ierobežojumus reklāmu izvietošanai, tostarp aizliedz gaismas specefektu un digitālo ekrānu izmantošanu azartspēļu organizēšanas vietu reklāmā. Tomēr šie minimālie ierobežojumi nav pietiekami. Satversmes tiesa jau lietā Nr. 2018-17-03 atzina, ka spēļu zāļu vizuālā noformējuma ierobežojumi neļautu leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē, jo spēļu zāles ir nepieciešams norobežot no apkārtējās vides, parasti – ar necaurredzamu logu palīdzību, lai tajās notiekošais nebūtu redzams garāmgājējiem, savukārt šāds noformējums nav savienojams ar drošas un caurredzamas publiskās telpas veidošanas principiem.103 Ar saistošajiem noteikumiem tiek paaugstināta sabiedrības drošības sajūta un pilsētvides pievilcīgums, nodrošinot iespēju pilnvērtīgi baudīt pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu.

78 % interneta aptaujas un klātienes aptaujas respondentu pauduši atbalstu priekšlikumam, ka azartspēļu organizēšanas vietas nedrīkst atrasties teritorijās ar aizsargājamu, kultūrvēsturiski nozīmīgu apbūvi.

Kopumā saistošajos noteikumos paredzētie azartspēļu ierobežojumi, kas ir vērsti uz azartspēļu pieejamības mazināšanu, ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, un Rīgas iedzīvotāji tos atbalsta. Pētījumi liecina, ka azartspēļu organizēšanas vietu pieejamība ir saistīta ar augstāku risku iesaistīties azartspēlēs, attīstīt pārmērīgu aizraušanos no tām un ar azartspēlēm saistīto negatīvo seku iestāšanos (psihiskās veselības pasliktināšanās, finansiālās grūtības, attiecību ar tuviniekiem pasliktināšanās u. c.), savukārt to pieejamības ierobežošanai ir pozitīva ietekme. Saistošajos noteikumos paredzētie azartspēļu ierobežojumi turklāt ir īpaši mērķēti uz mazāk aizsargātu sabiedrības grupu (skolēni, jaunieši) aizsardzību, attiecas uz vietām, kuru apmeklētājiem pastāv lielāks risks impulsīvi iesaistīties azartspēlēs (apkaimju centri, transporta pieturvietas), un balstās uz zinātniski pierādītām sakarībām, kas liecina, ka azartspēļu organizēšanas vietu tuvums dzīvesvietai palielina ar azartspēlēm saistītos riskus. Savukārt primāri uz kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību vērstu ierobežojumu piemērotību leģitīmo mērķu sasniegšanai jau iepriekš atzinusi Satversmes tiesa.

Citi pašvaldībai pieejami līdzekļi, kas paredzētu mazāk stingrus ierobežojumus un joprojām pieļautu azartspēļu organizēšanu saistošajos noteikumos norādītajās vietās un teritorijās, neļautu leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē. To apstiprina iepriekš norādītais ierobežojumu nepieciešamības pamatojums attiecībā uz katru no saistošajos noteikumos paredzētajām vietām un teritorijām. Mazāk stingri ierobežojumi nozīmētu, ka azartspēļu organizēšanas vietas turpinātu būt brīvi pieejamas vietās un teritorijās, kur to klātbūtne palielina neplānotas iesaistīšanās azartspēlēs un pārmērīgas aizraušanās risku, kur ikdienā laiku pavada jaunieši un kur azartspēļu organizēšana ir pretrunā ar citu organizāciju un pašvaldības administratīvās teritorijas kultūrvēsturiskajām vērtībām. Šādi ierobežojumi būtu formāli, neatbilstu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju dotajam mandātam un nenodrošinātu efektīvu iedzīvotāju leģitīmo interešu aizsardzību.

Saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi neaptver visu pašvaldības administratīvo teritoriju, kā arī neietekmē komersantu tiesības atvērt un/vai paplašināt azartspēļu organizēšanas vietas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Atbilstoši Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem 2024. gada 1. oktobrī Rīgā bija 40 šādu viesnīcu (deviņas piecu zvaigžņu viesnīcas un 31 četru zvaigžņu viesnīca). Divās no tām jau darbojas kazino. Divi Satversmes tiesas tiesneši savās atsevišķajās domās pauduši viedokli, ka pašvaldības noteikti azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, kuru rezultātā azartspēļu organizēšana pieļaujama tikai šādās uz tūristiem orientētās vietās, nav pretrunā ar augstāka juridiskā spēka tiesību normām.104

Saistošie noteikumi arī neliedz organizēt azartspēles citu pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurām ar galvaspilsētu ir ērti transporta savienojumi. Personas, kuras vēlas apmeklēt azartspēļu organizēšanas vietas, var apmeklēt kazino četru un piecu zvaigžņu viesnīcās vai izklaides nolūkos doties uz citām pašvaldībām. Savukārt saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi samērīgi pasargā personas no pārmērīgas azartspēļu organizēšanas vietu pieejamības un redzamības pilsētvidē, tādējādi mazinot risku, ka personas, dodoties ikdienas gaitās, impulsīvi iesaistīsies azartspēlēs. Saistošie noteikumi neskar komersantu tiesības piedāvāt interaktīvās azartspēles.

Saistošajos noteikumos paredzētie ierobežojumi skar atsevišķus komersantus, turklāt neparedzot absolūtu azartspēļu organizēšanas aizliegumu. Savukārt ar leģitīmo mērķi aizsargātās tiesības un intereses attiecas uz daudz plašāku personu loku – labumu no šā ierobežojuma gūst plašāka sabiedrība. Azartspēļu atkarības risku mazināšana, veselības un labklājības veicināšana, sociālā budžeta un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības apsvērumi ir ļoti būtiski un ietekmē ikvienu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju. Labums, ko no saistošajos noteikumos noteiktajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par azartspēļu komersantu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Pašvaldība ir paredzējusi saudzējošu un saprātīgu pārejas periodu jauno ierobežojumu piemērošanai – pieci gadi no pašvaldības lēmuma pieņemšanas par iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu. Tas nozīmē, ka analoģiski Azartspēļu un izložu likuma 42. panta septītajā daļā paredzētajam mehānismam azartspēļu organizatoru interešu aizsardzībai visos gadījumos, kad saskaņā ar saistošo noteikumu 2. punktu nav atļauts organizēt azartspēles vietās, kur tās tiek organizētas pašlaik, pašvaldības iepriekš izsniegtās atļaujas atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās zaudēs spēku pēc pieciem gadiem. Senāts lietā Nr. SKA-154/2024 ir atzinis, ka šāds pārejas periods nodrošina to, ka ir līdzsvarotas sabiedrības intereses ar azartspēļu organizatoru interesēm, un izvēlētais risinājums nodrošina saudzējošu un samērīgu azartspēļu organizatoriem izsniegto atļauju spēka zaudēšanu.