9. pants

Pieaicinātā persona - Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekcija - norāda, ka apstrīdētajā normā

noteiktais absolūtais aizliegums nav samērīgs.

Apstrīdētajā normā minēto noziedzīgo nodarījumu vardarbīgajam

raksturam nevajadzētu būt par vienīgo pamatu tam, lai turpmāk

aizliegtu notiesātajai personai strādāt darbu, kas nav pedagoga

darbs, tomēr ir tieši vai pastarpināti saistīts ar bērniem. Katrs

gadījums, kad persona ir sodīta par šādu noziedzīgu nodarījumu,

būtu jāvērtē individuāli. Tostarp būtu jāņem vērā konkrētam

vecumam, kurā izdarīts noziedzīgs nodarījums, raksturīgās

psihoemocionālās attīstības īpatnības, kā arī jāizvērtē papildu

informācija par personu, lai noskaidrotu, vai tā var radīt bērna

drošības apdraudējuma risku. Piemēram, būtu jāizvērtē personas

attieksme pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ziņas, kas

raksturo sodītās personas profesionālo pieredzi, un informācija

par to, vai persona ir izdarījusi citus vardarbīgus noziedzīgus

nodarījumus.

Pašreizējais normatīvo aktu regulējums neparedzot inspekcijai

tiesības veikt preventīvu izvērtējumu un pieņemt lēmumu par

sodītas personas atbilstību darbam, kurā ir saskarsme ar bērniem.

Inspekcija saskata riskus tādā gadījumā, ja personas izvērtējumu

veiktu iestādes vadītājs, jo vienpersonisks izvērtējums varētu

nebūt pietiekami pamatots. Lai pēc iespējas samazinātu bērna

drošības apdraudējuma riskus, lēmums par atļaujas piešķiršanu vai

atteikumu piešķirt atļauju būtu jāpieņem valsts iestādes vai

pašvaldības izveidotai komisijai, kuras sastāvā varētu iekļaut

citu institūciju pārstāvjus.

Inspekcija papildus norāda, ka pilnīgi novērst vardarbības

risku nekad nav iespējams. Lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru

starp sabiedrības interesēm un personas tiesībām brīvi izvēlēties

nodarbošanos, būtu vispusīgi jāizvērtē informācija par personu un

jāpieņem argumentēts lēmums par tās atbilstību konkrētajam

amatam. Savukārt tādā gadījumā, ja pēc personai labvēlīga lēmuma

pieņemšanas no darba devēja tiek saņemtas ziņas par iespējamu

kaitējumu bērna interesēm, būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt

konkrētās personas piemērotību darbam ar bērniem.

Secinājumu

daļa