Par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja uzskata apstrīdēto normu par

neatbilstošu Satversmei tiktāl, ciktāl šī norma neatkarīgi no

individuālā gadījuma apstākļiem liedz personai strādāt iestādēs,

kurās uzturas bērni, un pasākumos, kuros piedalās bērni, ja

persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar

vardarbību vai tās piedraudējumu, - neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas. Tomēr apstrīdētā norma liedz arī veikt

brīvprātīgo darbu un saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt

pakalpojumus (izņemot vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus,

kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot).

Satversmes tiesa ir atzinusi: izskatot lietu, kas ierosināta

pēc tiesas pieteikuma, tai jāņem vērā Satversmes tiesas likuma

prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams

konkrētās civillietas izspriešanai. Vienlaikus Satversmes tiesai

jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas apstākļos, kas

ir vienādi vai salīdzināmi ar tiesā izskatāmās lietas apstākļiem

(sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija

sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 19. punktu). Turklāt

Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva

izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību

sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk

tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr.

2017-07-01 12.2. punktu).

Līdz ar to izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams precizēt,

kādā apjomā izvērtējama apstrīdētās normas satversmība.

10.1. Iestādē, kurā uzturas bērni, vai pasākumā, kurā

piedalās bērni, uz darba līguma pamata strādājošo darbinieku

tiesiskās attiecības ar darba devēju pamatā nosaka Darba likums.

Darbinieks atbilstoši Darba likumam uz darba līguma pamata par

nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā

(sk. Darba likuma 3. pantu). Savukārt brīvprātīgā darba

tiesiskās attiecības nosaka Brīvprātīgā darba likums.

Brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata

veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības

darbs sabiedrības labā, un tam nav peļņas gūšanas nolūka (sk.

Brīvprātīgā darba likuma 2. pantu). Savukārt pakalpojumu

sniegšana tiek organizēta atbilstoši ar komersantu noslēgtam

konkrētam pakalpojumu sniegšanas līgumam. Līguma par pakalpojumu

sniegšanu noteikumus pamatā paredz Civillikums un Komerclikums.

Pakalpojumu sniegšanas līgumā var būt paredzēts, ka kāda persona

par nolīgtu samaksu pilda noteiktus pienākumus iestādēs, kurās

uzturas bērni, vai pasākumos, kuros piedalās bērni.

Aizliegums personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu,

kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, veikt

brīvprātīgo darbu un sniegt pakalpojumus iestādēs, kurās uzturas

bērni, un pasākumos, kuros piedalās bērni, tāpat kā aizliegums

šādai personai strādāt minētajās iestādēs un pasākumos, pēc

būtības attiecas uz ikvienu personu, kas, īstenojot tiesības uz

nodarbinātību, var nonākt tiešā un ilgstošā vai regulārā

saskarsmē ar bērniem. Tātad apstrīdētā norma paredz ierobežojumu

attiecībā uz visiem šādiem nodarbinātības veidiem.

10.2. Precizējot lietas izskatīšanas robežas,

Satversmes tiesai jāvērtē tas, vai tiek ievēroti Satversmes

tiesas procesa principi. Satversmes tiesas process ir balstīts

citstarp uz objektīvās izmeklēšanas principu. Izskatot lietu,

Satversmes tiesa izmanto ne vien lietas dalībnieku - pieteikuma

iesniedzēja un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

iesniegtos argumentus un pierādījumus, bet šādus argumentus un

pierādījumus meklē arī pati. Satversmes tiesas procesa jēga un

būtība ir cieši saistīta ar tiesas aktīvo lomu lietas

izspriešanai juridiski nozīmīgo apstākļu noskaidrošanā un

pierādījumu vākšanā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 17.

decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 13.1. punktu).

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - tika

aicināta izteikties par visas apstrīdētās normas atbilstību

Satversmei. Arī lietā pieaicinātās personas par apstrīdētās

normas atbilstību Satversmei izteikušās pietiekami vispusīgi.

Turklāt lietas sagatavošanas laikā ir iegūti materiāli par visas

apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesu Saeimā. Līdz

ar to lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai izvērtētu

apstrīdētās normas satversmību gan attiecībā uz aizliegumu

strādāt, gan attiecībā uz aizliegumu veikt brīvprātīgo darbu un

sniegt pakalpojumus iestādēs, kurās uzturas bērni, un pasākumos,

kuros piedalās bērni.

Tādējādi Satversmes tiesa izskatāmajā lietā izvērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmei neatkarīgi no

nodarbinātības veida.