4. pants
nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina

Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma,

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu

piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi.

[7] CVK ir jāpārliecinās, ka iesniegtais likumprojekts

pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā

daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo

trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts

kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Tādējādi

likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka

tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai

tauta.1 Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes

grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem

pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam,

lai tas būtu piemērojams.2 Vajadzība jau sākotnēji

ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir

pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas CVK tā

negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai

likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas

kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai

nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot

iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu

un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu.

[8] Vērtējot, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

formas, CVK nekonstatē būtiskas nepilnības, kuru dēļ

likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc

formas.

[9] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi

izstrādātam pēc satura, saprotams šādi - lai tiesību

sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt

piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tādēļ jebkuram likumam pēc

sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Satversme ir vienots

veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas

sistēmiski.3

[10] Līdz ar to, lai noteiktu vai likumprojekts ir

pilnībā izstrādāts pēc satura, CVK cita starpā jāpārbauda, vai

likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.

[11] CVK kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas

iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā,

Satversmes tiesa norāda arī uz CVK kompetenci likumprojekta

saturiskā vērtēšanā.4 Satversmes tiesa arī norāda uz

to, ka lēmumu, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai

Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats

suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot

savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts

ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām.

[12] Likumprojekts ir identisks likumprojektam

"Likums par 2012. gada 8. novembra likuma

"Grozījumi likumā "Likums par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu""

atcelšanu", kuru pēc tā satura un formas izvērtēšanas

2014. gada 31. jūlijā un 6. augustā CVK reģistrēja

ar 2014. gada 6. augusta lēmumu Nr. 81, kā arī

likumprojektiem, kurus CVK reģistrēja ar 2015. gada

18. septembra lēmumu Nr. 8, 2016. gada

16. septembra lēmumu Nr. 3, 2017. gada

18. septembra lēmumu Nr. 28, 2018. gada

18. septembra lēmumu Nr. 63, 2019. gada

19. septembra lēmumu Nr. 72, 2020. gada

24. septembra lēmumu Nr. 39, 2021. gada

24. septembra lēmumu Nr. 51, 2022. gada

29. septembra lēmumu Nr. 87, 2023. gada

19. oktobra lēmumu Nr. 7 un 2024. gada 24. oktobra

lēmumu Nr. 72.

[13] Lietas faktisko vai tiesisko apstākļu maiņa nav

konstatēta.

[14] Izvērtējot likumprojektu, CVK nekonstatē, ka

likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām. CVK

konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

izstrādāts.

Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

ceturtās daļas 1. punktu CVK

nolemj:

reģistrēt iniciatīvas grupas 2025. gada 9. oktobrī

iesniegto likumprojektu "Likums par 2012. gada

8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu"" atcelšanu".

Pielikumā:

likumprojekts "Likums par 2012. gada

8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Likums par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu"" atcelšanu".

1 Skat. Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2020. gada

2. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020

8. punktu.

2 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

8. punktu.

3 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008.

gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.

4 Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra

lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2012-03-01, 23. punkts.

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājs M. Zviedris

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R. Eglājs