4. pantsnosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

1vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības

2domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu,

3likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi,

4kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē

5šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot

6tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo

7normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp

8citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir

9tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un

10likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu

11jautājumu.

12[5] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

13un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek Centrālajai

14vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt likumprojekta vai

15Satversmes grozījumu projektu vai atteikt projekta reģistrāciju.

16Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

17jāpārbauda:

181) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

19tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

20iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

21"iniciatīvas grupa";

222) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir

23pilnībā izstrādāts.

24[6] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt vēlētāju iniciatīvu

25Likumprojektu iesniegusi biedrība "Varu Latvijas

26tautai". Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

27ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās

28daļas 2. punkts nosaka, ka iniciatīvas grupa var būt Biedrību un

29nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne

30mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. Tādējādi Likumprojekta

31Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt

32likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

33[7] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

34iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

35izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

36pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams

37un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.

38panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau

39sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to

40balsotu Saeima vai tauta.1 Pilsoņu kopuma iniciēts

41likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ

42tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram

43normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.2

44Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās

45formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas

46iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā

47veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta

48virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība

49demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu

50tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju

51prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un

52tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts

53iekārtu.3

54[8] Kritērijs tam, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

55pēc formas, saprotams tādējādi, ka Likumprojektam jābūt

56noformētam likumprojekta veidā. To paredz arī Saeimas kārtības

57ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrais teikums. Tādējādi

58likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta

59noformēšanai izvirzītajām prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka

60formālajām prasībām ir jābūt tikai tik augstām, lai izslēgtu

61tādus projektus, kuru piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav

62iespējama (piemēram, projekts nav noformēts kā likumprojekts,

63projekta teksts saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas

64kļūdas u.tml.).4 Juridiskās tehnikas prasības,

65sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta

662009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu

67projektu sagatavošanas noteikumi". Tātad vēlētāju iesniegts

68Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts

69likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi

70izstrādāts no formas viedokļa.5 Konkrētajā gadījumā

71Likumprojekts neatbilst minētajām prasībām un nav pilnībā

72izstrādāts pēc formas.

73[9] Prasība, ka likumprojektam jābūt noformētam tādā formā, kā

74to paredz tiesību normas par likuma grozījumu tekstu, nav tikai

75formāla, bet iegūst nozīmi, vērtējot likumprojektu arī pēc

76satura. Vēlētājiem gan parakstu vākšanas procesā, gan tautas

77nobalsošanā no likumprojekta ir jābūt nepārprotami skaidram, kāds

78ir likuma grozījumu projekta teksts, būtība un mērķis. Tikai tad,

79ja tas ir skaidrs, vēlētāji var brīvi paust savu gribu par

80iecerētajiem grozījumiem. Ja likuma grozījumu projekta teksts,

81būtība un mērķis ir nesaprotams, neskaidrs vai maldinošs,

82vēlētāji objektīvi nevar izdarīt izvēli. Savukārt, ja vēlētāji

83parakstās par šādu grozījumu virzīšanu un vēlāk nobalso par šādu

84grozījumu tekstu, tad tautas nobalsošanas rezultātu nevar

85uzskatīt par tiesiski derīgu.6

86[10] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

87pēc satura, skaidrojams šādi - lai tiesību sistēma varētu

88funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā

89nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji

90saskanīgai.7 Tādēļ jebkuram likumam pēc sava

91satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam,

92pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi

93interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot

94pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri

95piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas

96likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78.

97pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava

98satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai

99prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par

100pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.8 Satversme ir

101vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas

102sistēmiski.9 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts

103nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā,

104jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes

105tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un

106pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).10

107[11] Lai noteiktu, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

108satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda,

109vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar

110Satversmē ietvertajām normām, principiem un

111vērtībām.11 Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir

112efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi

113izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā

114kārtībā var pārbaudīt tiesa.12

115[12] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un

116ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko

117konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas

118pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no

119Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts

120pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.13

121[13] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt

122vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai

123vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai

124tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā

125likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga

126brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā

127vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai

128starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri

129mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde,

130kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām,

131likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies

132likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".14

133Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu

134komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts

135ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās

136vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par

137komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu

138likumprojektu.15

139[14] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar

140iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas

141neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka

142lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai

143Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats

144suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot

145savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts

146ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz

147ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

148likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi

149piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.16

150[15] Iesniedzējs Likumprojekta sagatavošanu pamatojis ar to,

151ka arī Latvijas Republikas Augstākā Padome ar 1992. gada 20.

152oktobra likumu "Par 5. Saeimas vēlēšanām" noteica, ka

1535. Saeimas vēlēšanām piemērojams Latvijas Republikas 1922. gada

1549. jūnija "Likums par Saeimas vēlēšanām".

155[16] Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā tiesiskā sistēma

156Latvijā ir mainījusies un turpina attīstīties, tostarp arī

157tiesību akti attiecībā uz vēlēšanām. Deviņdesmitajos gados

158atjaunot vairākus neatkarīgās Latvijas laikā pieņemtos likumus

159bija loģisks un nepieciešams solis, bet arī tad, ievērojot esošo

160situāciju, nevarēja iztikt bez šo likumu pakāpeniskas ieviešanas,

161papildu atrunām par spēkā stāšanās laiku un kārtību un atsevišķu

162normu piemērošanas jautājumiem.

163[17] Iesniedzējs nav ņēmis vērā, ka pašlaik Saeimas vēlēšanu

164norises kārtību noteic 1995. gada 25. maijā Saeimā pieņemtais

165Saeimas vēlēšanu likums, kurā kopš tā pieņemšanas ir izdarīti arī

166virkne grozījumu, kas saistīti gan ar grozījumiem Latvijas

167Republikas Satversmē, gan citām maiņām vēlēšanu kārtībā, kas

168nepieciešamas, vēlēšanu sistēmai attīstoties.

169[18] Ja Iesniedzējs vēlas mainīt Satversmē noteikto Saeimas

170vēlēšanu norises kārtību, tad vienlaikus arī būtu jāsagatavo

171grozījumi Satversmē. Likumam ir jāiekļaujas pastāvošajā tiesību

172sistēmā, tam jāatbilst reālajai situācijai konkrētajā laika posmā

173un, izstrādājot likumprojektus, ir jārespektē situācija, kas

174veidojusies atbilstoši spēkā esošajai kārtībai, un jānodrošina

175pāreja uz likumprojektā paredzēto kārtību. Proti, Latvijā pastāv

176noteikta tiesību hierarhija un, piemērojot normatīvos aktus, ir

177jāievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka

178hierarhija.17

179[19] Iesniedzējam būtu jāņem vērā, ka, veicot grozījumus vienā

180likumā, ja tas rada pretrunas ar citiem, tad ir jāizdara

181grozījumi arī citos - likumu grozījumu priekšlikumus izstrādājot

182vienotā tvērumā vai vismaz sagatavojot pārejas noteikumus, kas

183paredzētu šādu likumu grozīšanu, un, visbeidzot, likumprojektam

184ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai

185izvirzītajām prasībām.

186[20] Centrālās vēlēšanu komisija secina, ka Iesniedzēja

187Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc formas un satura un

188neatbilst Satversmes 78. pantam. Likumprojekts pēc sava satura ir

189pretrunā ar Satversmes normām (piemēram, 8. pantu, 11. pantu) un

190neiekļautos Latvijas tiesību sistēmā.

191III

192Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

193ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

194ceturtās daļas 3. punktu un piektās daļas 2. punktu, Centrālā

195vēlēšanu komisija nolemj:

196atteikt likumprojekta reģistrāciju "Likums "Par

197Latvijas Republikas 1922. gada likuma "Likums par Saeimas

198vēlēšanām" atjaunošanu"".

199Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu

200un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un

201Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23.1 panta pirmo daļu

202šo lēmumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Latvijas Republikas

203Senāta Administratīvo lietu departamentā (Brīvības bulvārī 36,

204Rīgā, LV-1511).

2051 Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo

206lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr.

207SA-1/2020 8. punktu.

2082 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

209Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta

210sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 8. punktu.

2113 Skat. Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija

212sprieduma lietā Nr. 2008-40-01 14. punktu.

2134 Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

214Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta

215sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 9. punktu.

2165 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

217lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3.

218punkts.

2196 Senāta 2020. gada 2. marta spriedums lietā Nr.

220SA-1/2020 15. punkts.

2217 Helge Sodan: Das Prinzip der

222Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung. In: Juristenzeitung

2231999, S. 864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās konstitucionālās

224tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvR 1991, 2004/95, C.I.2.c.aa

225punkts, BVerfgE 98, 106 ff.

2268 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr.

227SA-3/2014 11. punkts, 2020. gada 2. marta Senāta spriedums

228lietā Nr. SA-1/2020, 17. punkts.

2299 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

230spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008. gada

23121. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.

23210 Senāta 2014. gada 28. marta spriedums lietā

233Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V