2. pantsLikuma mērķis ir panākt bīstamo iekārtu drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu lietošanu un uzturēšanu, noteikt tiesisko un organizatorisko pamatu bīstamo iekārtu montāžai, remontam, tehniskajai apkopei, modernizācijai un pārbaudēm, kā arī noteikt valsts uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

(1) Šā likuma prasības attiecināmas uz bīstamajām iekārtām, to valdītājiem un apkalpojošo personālu un personām, kuras lieto bīstamās iekārtas vai veic šo iekārtu montāžu, remontu, tehnisko apkopi, modernizāciju un pārbaudes, kā arī valsts institūcijām, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā.

1(2) Ministru kabinets nosaka: 1) bīstamās iekārtas, to klasifikāciju, izņēmumus atbilstoši iekārtu uzbūvei un funkcionalitātei; 2) būtiskās bīstamo iekārtu drošības prasības un prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar bīstamajām iekārtām; 3) bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības prasības un kārtību, tajā skaitā prasības un pienākumus pārbaudes veicējiem; ) bīstamo iekārtu valdītāja pienākumus attiecībā uz datu ievadi un aktualizāciju bīstamo iekārtu reģistrā; 5) bīstamās iekārtas pārbaudes zīmes paraugu; 6) kārtību, kādā bīstamās iekārtas reģistrē bīstamo iekārtu reģistrā un izslēdz no tā, un kārtību, kādā šajā reģistrā ievada informāciju par bīstamajām iekārtām. (3) Šā likuma prasības nav attiecināmas uz bīstamajām iekārtām, kuras: 1) uzstādītas lietošanai ūdens, gaisa vai dzelzceļa transporta līdzekļos un kuru lietošanas drošību nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi; 2) negadījuma rezultātā var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi; 3) tiek izmantotas militāriem nolūkiem. (4) Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.