Par Būvniecības likuma pārejas noteikumu 4. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam

tika papildināts ar 1.1 daļu, kas

1noteic, ka studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos notiek arī

2tad, kad pretendentam šā likuma 59.2 un

359.3 pantā noteiktajā kārtībā ir atzītas iepriekš

4iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences. Priekšlikumu par šādas

5normas ietveršanu likumprojektā iesniedza Izglītības un zinātnes

6ministrija, priekšlikuma pamatojumā norādot: personai ir tiesības

7uzsākt studijas vēlākos studiju posmos, ja tiek atzītas šīs

8personas iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, tāpēc

9priekšlikums paredz izveidot sasaisti, lai gan augstskolām un

10koledžām, gan personai būtu skaidras savas tiesības. Tādējādi,

11papildinot Augstskolu likuma 47. pantu ar

121.1 daļu, ir precizēts tas, ka arī ārpus studiju

13programmām apgūto kursu un ārpus formālās izglītības apgūto vai

14profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču

15atzīšanas rezultātā personai ir tiesības uzsākt studijas vēlākos

16studiju posmos.

17Ņemot vērā minētos grozījumus Augstskolu likumā, Noteikumi

18Nr. 36 tika aizstāti ar Ministru kabineta 2018. gada

1914. augusta noteikumiem Nr. 505 "Ārpus formālās

20izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču

21un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas

22noteikumi", kas stājās spēkā 2018. gada

2317. augustā. Šo noteikumu 5. punkts paredz, ka persona,

24kura vēlas, lai tiktu atzītas tās ārpus formālās izglītības

25apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un

26kompetences, iesniedz augstskolā vai koledžā iesniegumu par

27zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu, savukārt 7. punkts

28regulē iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu

29atzīšanas kārtību. Atbilstoši šo noteikumu 19. punktam

30komisijas lēmumu par ārpus formālās izglītības apgūto vai

31profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču,

32kā arī par iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu

33atzīšanu vai atteikumu tos atzīt var apstrīdēt, iesniedzot

34iesniegumu attiecīgās augstskolas rektoram vai koledžas

35direktoram. Augstskolas rektora un koledžas direktora lēmumu var

36pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā

37kārtībā.

38Atbilstoši iepriekš minētajam kopš 2018. gada

3917. augusta Noteikumu Nr. 932 2. punkts, 4.

40un 4.1 punkts paredz, ka studijas augstskolā vai

41koledžā vēlākos studiju posmos iespējams uzsākt, pārejot no

42vienas augstskolas vai koledžas uz citu augstskolu vai koledžu

43vai citu studiju programmu tajā pašā augstskolā vai koledžā vai

44atsākot studijas pēc pārtraukuma, vai tad, ja saskaņā ar

45noteikumiem par ārpus formālās izglītības apgūto vai

46profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā

47izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu ir atzītas ārpus

48formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā pieredzē iegūtās

49zināšanas, prasmes un kompetences vai iepriekšējā izglītībā

50sasniegtie studiju rezultāti. Atbilstoši minēto noteikumu

517.2. apakšpunktam persona, kura vēlas uzsākt studijas

52vēlākos studiju posmos, iesniedz augstskolā vai koledžā

53iesniegumu par reģistrāciju studijām noteiktā studiju programmā,

54kam jāpievieno augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņa, kas

55apliecina studiju programmas vai tās daļas apguvi, vai

56augstskolas vai koledžas lēmums par ārpus formālās izglītības

57apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un

58kompetenču, kā arī iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju

59rezultātu atzīšanu. Saņemot šādu iesniegumu, augstskola vai

60koledža veic iepriekš apgūto priekšmetu salīdzināšanu un norāda,

61kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros

62kārtojami papildu pārbaudījumi.

63Tādējādi laikā no 2014. gada 1. oktobra līdz

642020. gada 31. decembrim personai bija iespēja uzsākt

65studijas vēlākos studiju posmos, ja tika atzīti tās iepriekšējā

66izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtie rezultāti.

67Savukārt kopš 2018. gada 17. augusta personai bija

68iespēja uzsākt studijas vēlākos studiju posmos arī tad, ja tika

69atzītas tās ārpus formālās izglītības apgūtās un profesionālajā

70pieredzē iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences. Ārpus

71formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto

72kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu

73atzīšana iespējama arī pēc imatrikulācijas, un tādējādi jebkurā

74brīdī personai ir iespējams saīsināt studiju ilgumu. Turklāt

75persona šo savu tiesību aizsardzībai varēja vērsties arī

76administratīvajā tiesā.

7725.3. Ņemot vērā minēto, laikā no 2014. gada

781. oktobra līdz 2020. gada 31. decembrim

79Pieteikuma iesniedzējam bija iespējas iegūt Būvniecības likuma

8013. panta piektās daļas 1. punktā noteikto otrā līmeņa

81profesionālo augstāko izglītību, izmantojot tiesības prasīt ārpus

82formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto

83kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu

84atzīšanu un šīs atzīšanas rezultātā citstarp uzsākot studijas

85vēlākos studiju posmos.

86Būtiski ņemt vērā, ka arī Pieteikuma iesniedzējam, uzsākot

87studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, tika atzīti

88iepriekš apgūtie studiju kursi 69,5 kredītpunktu apmērā,

89tādējādi būtiski samazinot apgūstamo studiju kursu apjomu (sk.

90lietas materiālu 1. sēj. 46.-47. lp.). Nepilna

91laika studijas ir studiju veids, kuram atbilst mazāk nekā 40

92kredītpunkti akadēmiskajā gadā un mazāk nekā 40 akadēmiskās

93stundas nedēļā, savukārt pilna laika studijas - studiju veids,

94kuram atbilst 40 kredītpunkti akadēmiskajā gadā un ne mazāk kā 40

95akadēmiskās stundas nedēļā (sk. Augstskolu likuma

961. panta 9. un 10. punktu). Proti, Pieteikuma

97iesniedzējs ir saīsinājis savu studiju laiku par vismaz pusotru

98studiju gadu. Pēc Ministru kabineta 2018. gada

9914. augusta noteikumu Nr. 505 "Ārpus formālās

100izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču

101un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas

102noteikumi" spēkā stāšanās 2018. gada 17. augustā

103Pieteikuma iesniedzējam bija iespēja lūgt, lai tiek atzītas arī

104viņa ārpus formālās izglītības apgūtās vai profesionālajā

105pieredzē iegūtās kompetences, tādējādi potenciāli vēl samazinot

106apgūstamo kursu skaitu, tomēr šādu iespēju Pieteikuma iesniedzējs

107nav izmantojis.

108Tāpat Pieteikuma iesniedzējs nebija lūdzis ļaut tam uzsākt

109studijas no vēlāka studiju posma. Proti, kā norādījusi Latvijas

110Lauksaimniecības universitāte, pašai personai ir aktīvi jāizrāda

111sava vēlme uzsākt studijas vēlākos studiju posmos, bet Pieteikuma

112iesniedzējs to neesot darījis (sk. lietas materiālu

11312. sēj. 87. lp.). Arī no Noteikumu Nr. 36

114regulējuma, kas bija spēkā brīdī, kad Pieteikuma iesniedzējs

115iesniedza pieteikumu studijām Latvijas Lauksaimniecības

116universitātē, izriet, ka imatrikulācija atbilstošā studiju posmā,

117kas var sekot studiju rezultātu atzīšanai, ir personas tiesības,

118kas īstenojamas sadarbībā ar konkrēto augstskolu.

119No personas ir sagaidāma aktīva tās tiesību aizsardzība, un

120trūkumi savu tiesību apzināšanā un izmantošanā nenozīmē, ka

121pienākumu uzliekošā tiesību norma būtu prettiesiska.

12225.4. Satversmes tiesa piekrīt Pieteikuma iesniedzēja

123norādītajam argumentam, ka, apstrīdētajai normai tās sākotnējā

124redakcijā stājoties spēkā 2014. gada 1. oktobrī,

125personām, kas par to uzzināja tikai tajā brīdī, nebija iespējas

126uzsākt studijas tā paša gada rudenī. Tomēr apstrīdētā norma tika

127izsludināta jau 2013. gada 30. jūlijā. Jau no tā brīža

128personām, kas bija ieinteresētas savu pamattiesību aizsardzībā,

129vajadzēja rēķināties ar tām piemērojamām sekām. Tātad tās būtu

130varējušas uzsākt studijas vēl pirms apstrīdētās normas spēkā

131stāšanās. Savukārt 2014. gada 3. jūlija grozījumi

132apstrīdētajā normā pat uzlaboja Pieteikuma iesniedzēja

133situāciju.

134Tāpat būtiska ir studiju programmas izvēle. Latvijas

135Lauksaimniecības universitāte norādījusi, ka personai ar pirmā

136līmeņa profesionālo izglītību būvniecībā bijusi iespēja uzsākt

137studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

138programmā "Būvniecība" pat no septītā semestra un

139kopumā studēt četrus semestrus (sk. Latvijas

140Lauksaimniecības universitātes 2021. gada 29. oktobra

141vēstuli lietas materiālu 12. sēj. 11. lp.). Lai gan

142šī programma ne visos gadījumos būtu būvspeciālistam, ņemot vērā

143tā izvēlētās darbības nozares specifiku, pati piemērotākā, proti,

144šī programma varētu tieši neatbilst personas izvēlētajai

145konkrētajai darbības specialitātei, tomēr formālā kritērija

146izpildi tā nodrošinātu. Savukārt tas, ka persona pati ir

147izvēlējusies kādu no citām studiju programmām, kurās papildus

148kārtojamo kursu skaits ir lielāks, ir personas izvēles brīvības

149izpausme. Tomēr jebkurā gadījumā, kā tas redzams arī no

150Pieteikuma iesniedzējam atzīto kursu skaita, ar pirmā līmeņa

151profesionālās augstākās izglītības ietvaros apgūto kursu atzīšanu

152studiju gadu skaits samazinājās no sešiem (nepilna laika

153neklātienes gadījumā) vai pieciem gadiem uz vismaz četriem

154gadiem, turklāt studiju ilgums vēl varēja tikt saīsināts ar ārpus

155formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto

156kompetenču atzīšanu.

157Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, proti, iepriekšējā

158izglītībā sasniegto studiju rezultātu un ārpus formālās

159izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču

160atzīšanas iespējamību, secināms, ka apstrīdētajā normā noteiktais

161pārejas periods bija pietiekami ilgs, lai personai būtu reālas

162iespējas iegūt prasīto izglītību, ja vien tā aktīvi izmantoja tai

163sniegtās iespējas un aizstāvēja savas tiesības.

164Savukārt tas, ka nebija izveidotas speciālas studiju

165mērķprogrammas, kas ietvertu tikai tādus studiju kursus, kas

166nepieciešami personām ar pirmā līmeņa augstāko izglītību,

167nenozīmē, ka apstrīdētā norma būtu nesamērīga. Šādu studiju

168mērķprogrammu izveide radītu nesamērīgu apgrūtinājumu augstskolām

169un lielā daļā gadījumu nemaz nebūtu iespējama, ņemot vērā

170būvspeciālistu specialitāšu daudzveidību. Turklāt tieši šādas

171mērķprogrammas izveides mērķis - nodrošināt, ka personām

172nepieciešams apgūt tikai tos kursus, kuri nebija iekļauti to

173sākotnējā izglītībā vai praksē - tika sasniegts ar ārpus formālās

174izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču

175un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu

176atzīšanu.

177Līdz ar to apstrīdētā norma paredzēja tiesiskās paļāvības

178principam atbilstošu pārejas periodu.

17925.5. Papildus tam Satversmes tiesa vērš uzmanību uz

180to, ka apstrīdētajā normā noteiktās prasības attiecas tikai uz

181patstāvīgās prakses tiesībām, tomēr tas nenozīmē, ka personām

182tiesības uz nodarbinātību noteiktajā jomā tās plašākajā izpratnē

183būtu atņemtas pilnībā. Kā to norādījis arī Pieteikuma

184iesniedzējs, personām ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo

185izglītību atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 29. punktam ir

186iespēja strādāt kā projektētājiem un izstrādāt būvprojektus

187būvspeciālista (t. i., personas, kurai citstarp ir otrā

188līmeņa profesionālā augstākā izglītība) vadībā, kurš apstiprina,

189paraksta izstrādāto būvprojektu un uzņemas atbildību par to

190(sk. lietas materiālu 1. sēj. 7. lp.). Proti,

191persona joprojām var nodarboties ar projektēšanu, bet nevar

192pieņemt vienpersoniskus lēmumus un uzņemties atbildību par

193būvprojektiem.

194Turklāt Pieteikuma iesniedzējam, kā arī jebkurai citai

195personai ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību joprojām

196ir iespēja iegūt patstāvīgās prakses tiesību iegūšanai

197nepieciešamo izglītību, citstarp izmantojot minētās tiesības uz

198ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē

199iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju

200rezultātu, studiju kursu un kompetenču atzīšanu un šā procesa

201rezultātā - ja tiek izpildīti pārējie reglamentētās profesijas

202kritēriji - atgūstot patstāvīgās prakses tiesības.

203Visbeidzot, apstrīdētās normas skartajām personām, tostarp

204Pieteikuma iesniedzējam, bija iespēja studēt valsts finansētajās

205studiju vietās, un tādējādi apstrīdētā norma nebūtu radījusi tām

206pārmērīgu finansiālu apgrūtinājumu.

207Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

208Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam

209teikumam.

21026. Tā kā Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētā

211norma atbilst tiesībām uz nodarbinātības turpināšanu, tai

212jāturpina izvērtēšana, pārbaudot apstrīdētās normas iespējamo

213neatbilstību arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

21427. Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka:

215"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

216priekšā." Tajā ietvertais tiesiskās vienlīdzības princips

217liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga

218pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

219vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

220Šis princips arī pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret

221personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos (sk. Satversmes

222tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā

223Nr. 2020-05-01 8. punktu). Tikai tad, ja tiek

224konstatēts, ka pastāv objektīvs un saprātīgs pamats, tiesiskās

225vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

226kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret

227personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk. Satversmes

228tiesas 2020. gada 2. novembra sprieduma lietā

229Nr. 2020-14-01 8. punktu).

23028. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka, paredzot

231atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras ar pirmā līmeņa

232profesionālo augstāko izglītību pirms Būvniecības likuma spēkā

233stāšanās ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības inženierizpētes

234specialitātē un projektēšanas vai būvekspertīzes specialitātē,

235viņam tiekot aizskartas Satversmes 91. pantā ietvertās

236tiesības. Attiecībā uz inženierizpētes specialitāti likumdevējs

237esot paredzējis, ka iegūto patstāvīgas prakses tiesību īstenošanu

238var turpināt bez ierobežojumiem. Turklāt attiecībā uz patstāvīgās

239prakses turpināšanu inženierizpētē esot atcelta ne tikai prasība

240pēc otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bet pat

241prasība pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības. Šāda

242attieksme neesot samērīga.

243Proti, sākotnēji apstrīdētā norma paredzējusi, ka personas,

244kuras līdz Būvniecības likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas

245patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera

246profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā

247izglītība būvinženiera studiju programmā, ir tiesīgas turpināt

248patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē

249ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim

250(2020. gada 31. decembrim), bet ar 2020. gada

2513. decembra likuma "Grozījumi Būvniecības likumā"

252stāšanos spēkā personām, kuras līdz Būvniecības likuma spēkā

253stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības

254būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa

255profesionālā augstākā izglītība būvinženiera studiju programmā,

256patstāvīgās prakses inženierizpētē turpināšanai prasība pēc otrā

257līmeņa izglītības ieguves esot atcelta. Šādi tiekot pārkāpts

258tiesiskās vienlīdzības princips.

25929. Lai pārbaudītu, vai apstrīdētais regulējums atbilst

260Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesai

261jānoskaidro:

2621) vai un kuras personas (personu grupas) ir salīdzināmas un

263vai tās atrodas vienādos vai atšķirīgos apstākļos;

2642) vai apstrīdētais regulējums paredz vienādu attieksmi pret

265atšķirīgos apstākļos esošām personām vai arī atšķirīgu attieksmi

266pret vienādos apstākļos esošām personām;

2673) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

268paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

2694) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

270proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

271princips (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta

272sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 33. punktu).

27330. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai noteiktu, vai un

274kuras personu grupas atrodas pēc noteiktiem kritērijiem

275salīdzināmos apstākļos, nepieciešams atrast galveno šīs grupas

276vienojošo pazīmi (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

2772020. gada 10. jūlija sprieduma lietā

278Nr. 2019-36-01 11. punktu). Divas situācijas nekad

279nav pilnīgi identiskas. Tādēļ salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda

280situācija, kurai ir viens vai vairāki kopīgi elementi ar

281pārbaudāmo situāciju. Kopējam elementam ir jāapvieno abas

282situācijas zem viena virsjēdziena (sk. Satversmes tiesas

2832007. gada 4. janvāra sprieduma lietā

284Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Turklāt Satversmes

285tiesai ir jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi,

286kas norāda, ka šādas personu grupas neatrodas savstarpēji

287salīdzināmos apstākļos (sal. sk. Satversmes tiesas

2882013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā

289Nr. 2012-14-03 17.2. punktu).

29030.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, pēc

291noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas personas,

292kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības inženierizpētes

293specialitātē un projektēšanas vai būvekspertīzes

294specialitātē.

295Savukārt Saeima norāda, ka projektēšana un būvekspertīze nav

296salīdzināma ar inženierizpētes specialitāti, jo inženierizpētes

297specialitātē neesot nepieciešama jaunrade. Inženierizpētes

298uzdevums esot vien fiksēt esošā objekta faktisko stāvokli. Arī

299Ekonomikas ministrija norādījusi, ka inženierizpēte nav

300salīdzināma ar projektēšanu un būvekspertīzi. Obligātās

301izglītības prasības esot pakārtotas būvspeciālista veicamajiem

302pienākumiem un viņam nepieciešamajām prasmēm, kā arī atbildībai.

303Inženierizpētes uzdevums esot fiksēt esošā objekta faktisko

304stāvokli, bet projektēšanas un būvekspertīzes uzdevumu izpilde

305esot saistīta ar jaunradi.

30630.2. Lai noskaidrotu, vai izskatāmajā lietā norādītās

307personu grupas ir salīdzināmas, Satversmes tiesa pārbaudīs tās

308vienojošās un to atšķirīgās pazīmes.

309Atbilstoši Saeimas un pieaicināto personu norādītajiem

310argumentiem kā viens no aspektiem ir vērtējami personu ar

311patstāvīgās prakses tiesībām inženierizpētē, projektēšanā vai

312būvekspertīzē pienākumi, proti, specialitātes saturs, kā arī

313darba potenciālā bīstamība. Tomēr katra profesija vienmēr kādos

314aspektos atšķiras no citām; tas pats secināms attiecībā uz

315profesijas specialitātēm, tostarp specialitātēm, kurās iespējams

316iegūt patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā

317profesijā. Lēmumu par to, kuras nodarbošanās ir savstarpēji

318grupējamas, ir pieņēmis likumdevējs.

319Būvniecības likuma 13. panta piektā daļa paredz, ka

320patstāvīgās prakses tiesības inženierizpētes, projektēšanas,

321būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības vai būvekspertīzes

322specialitātē var iegūt persona, kas citstarp ieguvusi otrā līmeņa

323profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju (būvniecības

324vai saistītā inženierzinātņu studiju) programmā. Savukārt

325atbilstoši šā panta ceturtajai daļai patstāvīgās prakses tiesības

326būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātē iespējams iegūt

327arī ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Proti,

328attiecībā uz personām, kas pirms apstrīdētās normas spēkā

329stāšanās vēl nebija ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības

330būvinženiera profesijā, inženierizpēte, projektēšana un

331būvekspertīze tika atzītas par tādām specialitātēm, kurām

332nepieciešams vienāds kvalifikācijas standarts, un, nosakot šos

333izglītības standartus, šīs trīs jomas vienmēr tika apskatītas

334savstarpējā kopsakarā iepretim būvuzraugiem un būvdarbu

335vadītājiem, kuriem noteiktas zemākas pieļaujamās izglītības

336prasības.

337Arī apstrīdētajā normā vairāk nekā septiņus gadus, proti, līdz

3382020. gada 3. decembra likuma "Grozījumi

339Būvniecības likumā" spēkā stāšanās, šīm specialitātēm tika

340paredzēta vienāda patstāvīgās prakses tiesību saglabāšanas

341kārtība, proti, pienākums apgūt otrā līmeņa izglītību līdz

3422020. gada 31. decembrim.

343Likumdevēja norādītie argumenti par inženierizpētes potenciāli

344mazāko bīstamību varētu attiekties uz citādām izglītības

345prasībām, kas varētu tikt noteiktas personām, kuras vēl tikai

346vēlas iegūt patstāvīgās prakses tiesības konkrētajā specialitātē.

347Proti, ja inženierizpēte tiktu atzīta par mazāk bīstamu nozari,

348tad būtu saprotams, kāpēc tajā var darboties arī jaunie

349speciālisti ar pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību.

350Tomēr, nosakot inženierizpētes, projektēšanas un būvekspertīzes

351specialitātē vienādu standartu patstāvīgās prakses tiesību

352sākotnējai ieguvei, tās ir atzītas par vienlīdz nozīmīgām

353būvniecības procesa kvalitātes un drošības garantēšanai. Uz to

354norādīts Būvniecības likuma 13. panta un apstrīdētās normas

355izstrādes ietvaros, un tas izriet arī no profesijas pienākumu

356apraksta: proti, nekvalitatīvi veikta inženierizpēte var radīt

357būtiskus būves drošuma apdraudējumus.

358Tādējādi personas, kas bija

359ieguvušas pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un vēlējās

360turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā vai

361būvekspertīzē, atradās vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

362salīdzināmos apstākļos.

36331. Apstrīdētā norma paredz dažādu attieksmi pret šīm

364personu grupām, tieši nosakot, ka personas, kuras līdz

365Būvniecības likuma spēkā stāšanās dienai ieguvušas patstāvīgās

366prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām

367ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvinženiera

368studiju programmā, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi

369inženierizpētē bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai

370būvekspertīzē - ne ilgāk kā līdz 2020. gada

37131. decembrim.

372Šā sprieduma 18. punktā Satversmes tiesa jau izvērtēja

373apstrīdētās normas un tās grozījumu, tostarp 2020. gada

3743. decembra likuma "Grozījumi Būvniecības likumā",

375ar kuru apstrīdētā norma izteikta tās pēdējā un atšķirīgo

376attieksmi noteicošā redakcijā (turpmāk - Grozījumi), izstrādes un

377pieņemšanas procesu un secināja, ka šīs normas izdotas

378normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir izsludinātas un

379pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

380Pieteikuma iesniedzējs nav izteicis argumentus par to, ka

381Grozījumu izstrādes un pieņemšanas procesā būtu pieļauti labas

382likumdošanas principa pārkāpumi. Grozījumu 6. punkts, ar ko

383citstarp tika grozīta apstrīdētā norma, bija ietverts jau

384sākotnējā likumprojektā Nr. 626/Lp13, kas tika iesniegts

385pirmajam lasījumam. Atbildīgā komisija izskatīja visus otrajam

386lasījumam iesniegtos priekšlikumus, bet trešajam lasījumam

387priekšlikumi netika iesniegti (sk. citstarp atbildīgās

388komisijas 2020. gada 8. septembra sēdes

389audioierakstu). Ieinteresētajām personām bija iespēja

390iesniegt savu viedokli, un tās to arī izmantoja (sk.,

391piemēram, atbildīgās komisijas 2020. gada 3. novembra

392audioierakstu un biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju

393partnerība", Elektromontāžas vadošo darbinieku arodbiedrības

394un biedrības "Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku

395asociācija" vēstules, pieejamas Saeimas likumprojektu

396datubāzē).

397Ievērojot iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

398apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav konstatējami būtiski

399likumdošanas procedūras pārkāpumi.

400Līdz ar to apstrīdētajā normā

401paredzētā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

402paredzētajā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

40332. Lai noteiktu, vai atšķirīgajai attieksmei, ko

404izraisa apstrīdētās normas, ir objektīvs un saprātīgs pamats,

405jāpārbauda, vai atšķirīgajai attieksmei ir leģitīms mērķis. Ja

406apstrīdētajā normā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei nav

407leģitīma mērķa, nav nepieciešams izvērtēt tās atbilstību

408samērīguma principam (sal. sk. Satversmes tiesas

4092019. gada 16. maija sprieduma lietā

410Nr. 2018-21-01 16. punktu).

411Nosakot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām grupām,

412pienākums uzrādīt un pamatot šādas atšķirīgās attieksmes leģitīmo

413mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas

414izdevusi aktu, kurā šī attieksme noteikta (sal. sk., piemēram,

415Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā

416Nr. 2018-21-01 16.1 punktu). Saeima savā atbildes

417rakstā uzsvēra, ka abas būvspeciālistu grupas nav salīdzināmas,

418tāpēc arī nav norādījusi, kāds, pēc tās ieskata, ir apstrīdētajā

419normā paredzētās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis. Līdz ar

420to Satversmes tiesai ir pienākums izvērtēt visus lietas apstākļus

421un noskaidrot šāda mērķa esību vai - tieši pretēji - neesību

422(sal. sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

423sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu).

42432.1. No Grozījumu pieņemšanas materiāliem izriet, ka

425tiesības būvinženieriem ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko

426izglītību būvinženiera studiju programmā turpināt patstāvīgu

427praksi inženierizpētē bez laika ierobežojuma netika īpaši

428pamatotas.

429Proti, atbildīgās komisijas 2020. gada 5. maija sēdē

430Ekonomikas ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka grozījumi

431nepieciešami, lai novērstu būvspeciālistu trūkumu. Saglabājot

432iepriekš spēkā esošo regulējumu, no ēku būvdarbu vadītājiem darbu

433zaudētu 22 %, no būvuzraugiem - 17 % būvspeciālistu;

434līdzīgi skaitļi esot arī pārējā būvdarbu vadīšanas un

435būvuzraudzības jomā (sk. atbildīgās komisijas 2020. gada

4365. maija sēdes audioierakstu no 01:00:29). Pēc tam šajā

437sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvis norādīja, ka grozījumus

438nepieciešams pieņemt, lai nezaudētu būvspeciālistus, kas ir

439ieguvuši būvprakses sertifikātu un pierādījuši, ka zina savu

440arodu, it sevišķi tamdēļ, ka iepriekš iegūtā tehnikuma izglītība

441esot pielīdzināma pirmā līmeņa augstākajai izglītībai. Tomēr šie

442argumenti attiecas tikai uz būvtehniķiem un ar tiem saistītajiem

443grozījumiem Būvniecības likuma pārejas noteikumu 3. punktā,

444bet ne inženierizpētes veicējiem un - attiecīgi -apstrīdēto

445normu.

446Tāpat atbildīgās komisijas 2020. gada 3. novembra

447sēdē, atbildot uz biedrības "Latvijas Elektroenerģētiķu un

448Energobūvnieku asociācija" ierosinājumu, Ekonomikas

449ministrijas pārstāve uzsvēra, ka nav pieļaujams apstrīdētajā

450normā noteikt termiņa pagarinājumu arī attiecībā uz

451projektētājiem, jo pamatojums ļaut iepriekš strādājušo būvtehniķu

452darbību būvuzraugu un būvdarbu vadītāju profesijā bez termiņa

453ierobežojuma esot piesaistīts tieši šai profesijai pieprasītajai

454pirmā līmeņa izglītībai, "kas gan satura, gan ilguma ziņā

455korelē ar profesionālo būvtehniķu izglītību" (sk.

456atbildīgās komisijas 2020. gada 3. novembra sēdes

457audioierakstu no 00:07:45). Savukārt attiecībā uz

458inženierizpēti un projektēšanu esot prasīta otrā līmeņa augstākā

459izglītība, līdz ar to šajās nozarēs nevarot pielīdzināt

460būvtehniķu izglītības saturu un ilgumu (sk. atbildīgās

461komisijas 2020. gada 3. novembra sēdes audioierakstu no

46200:08:07). Pretēji jau pirmajā redakcijā piedāvātajam un arī

463turpmākajos lasījumos apspriestajam Grozījumu 6. panta un

464attiecīgi arī apstrīdētās normas tvērumam Ekonomikas ministrijas

465pārstāvji vai citi atbildīgās komisijas sēdes dalībnieki

466neskaidroja to, kāpēc izņēmumi no izglītības prasībām attiecināmi

467arī uz inženierizpētes veicējiem, tā vietā pat tieši uzsverot, ka

468personas, kas nebūs ieguvušas attiecīgo izglītību, vairs nevarēs

469strādāt ar patstāvīgās prakses tiesībām kā projektētāji,

470būvekspertīzes veicēji un inženierizpētes veicēji (sk.

471atbildīgās komisijas 2020. gada 3. novembra sēdes

472audioierakstu no 00:08:50).

473Proti, šie argumenti pēc būtības bija izteikti attiecībā uz

474Grozījumu 6. panta pirmo daļu, proti, Būvniecības likuma

475pārejas noteikumu 3. panta grozījumiem, kas skāra personas,

476kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija ieguvušas

477patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa

478profesijā, bet nebija ieguvušas šā likuma 13. pantā noteikto

479izglītību, un kurām attiecīgi tika piešķirtas tiesības turpināt

480patstāvīgu praksi būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā. Tomēr šie

481argumenti nepamato ne grozījumus pārejas noteikumu

4824. punktā, ne to, kāpēc ar grozījumiem pārejas noteikumu

4833. punktā patstāvīgo praksi inženierizpētē bez termiņa

484ierobežojuma ļauts turpināt arī personām, kas ieguvušas

485patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa

486profesijā. Proti, likumdevējs nav tieši pamatojis to, kāpēc

487patstāvīgo praksi inženierizpētē jāļauj turpināt personām, kas

488ieguvušas par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību zemāku

489izglītību.

49032.2. Arī Saeimas sēdē, kurā likumprojekts tika

491izskatīts trešajā lasījumā, izskanējušais un likumprojekta

492anotācijā norādītais arguments, ka apstrīdētās normas

493nepieciešamas, lai novērstu būvspeciālistu (tostarp personu, kas

494ir tiesīgas veikt inženierizpēti) trūkumu, nav uzskatāms par

495atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi (sk. likumprojekta

496Nr. 626/Lp13 anotāciju un Saeimas 2020. gada

4973. decembra sēdes stenogrammu). Proti, no likumprojekta

498anotācijas izriet, ka inženierizpēte tomēr tajā aptverta ar

499nolūku, lai gan tas ir pretrunā ar turpmākajiem normas

500nepieciešamības pamatojumiem, kas tika apskatīti iepriekš. Tomēr

501mērķis novērst būvspeciālistu trūkumu klaji disonē ar apstrīdētās

502normas sākotnējo mērķi - citu cilvēku tiesību un sabiedrības

503drošības aizsardzība - un to nemaz vairs neļauj sasniegt.

504Turklāt bažas par būvspeciālistu trūkumu tika izteiktas

505attiecībā uz visām nozarēm. Piemēram, biedrība "Latvijas

506Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija" gan

507rakstveidā, gan atbildīgās komisijas sēdē norādīja, ka būtu

508nepieciešams vienkāršot pārejas periodu attiecībā uz elektrotīklu

509(inženiertīklu) projektētājiem, jo atbilstoši aktuālajiem datiem

510aptuveni 80 % elektrotīklu projektētāju noteiktajā laika

511periodā nav paspējuši iegūt attiecīgo izglītību un tirgus

512saskarsies ar grūtībām (sk. atbildīgās komisijas

5132020. gada 3. novembra sēdes audioierakstu no

51400:05:10). Tomēr Ekonomikas ministrija norādīja, ka šādu

515priekšlikumu neatbalsta, jo tas neesot precizējošs, bet gan

516saturisks un konceptuāls; diskusijas esot bijušas par tiesību

517saglabāšanu būvtehniķiem, taču būvspeciālistiem esot nepieciešama

518augstākā izglītība (sk. atbildīgās komisijas 2020. gada

5193. novembra sēdes audioierakstu no 00:06:39).

520Visbeidzot, šis jebkurā gadījumā būtu tikai normas jeb

521grozījumu pieņemšanas mērķis, bet ne atšķirīgo attieksmi

522pamatojošs mērķis.

523Tādējādi apstrīdētajā normā

524ietvertajai atšķirīgajai attieksmei nav leģitīma mērķa un tā

525neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

52633. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

527trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

528neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

529par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav

530noteikusi citādi. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma

53131. panta 11. punktam Satversmes tiesa var spriedumā

532norādīt brīdi, ar kuru apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par

533neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē

534spēku.

535Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

536apstrīdētā norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības

537ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc

538iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu (sk.

539Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma

540lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Vienlaikus

541Satversmes tiesai jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu

542veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu

543jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī

544nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm

545(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 2. novembra

546sprieduma lietā Nr. 2020-14-01 14. punktu).

547Lai varētu novērst tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu,

548likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti

549un veikt noteiktas konceptuālas izvēles. Līdz ar to likumdevējam

550ir nepieciešams saprātīgs laiks jauna regulējuma noteikšanai.

551Nolēmumu

552daļa

553Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

554Satversmes tiesa

555nosprieda:

5561. Atzīt Būvniecības likuma pārejas

557noteikumu 4. punkta pirmo teikumu par atbilstošu Latvijas

558Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam

559teikumam.

5602. Atzīt Būvniecības likuma pārejas

561noteikumu 4. punkta pirmo teikumu par neatbilstošu Latvijas

562Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un spēkā

563neesošu no 2023. gada 1. janvāra.

564Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

565Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

566Tiesas sēdes priekšsēdētājs

567A. Laviņš