Par Būvniecības nacionālo programmu

1Pastāv dažādi pārkāpumu veidi būvniecībā pirmsprojektēšanas stadijā, valsts pasūtījumu iepirkšanas procesā, kā arī būvniecības un ēku ekspluatācijas laikā (piemēram, nenotiek saskaņošana ar vides aizsardzības prasībām) u.c.;

1Ļoti atšķirīgs (nevienmērīgs) ir investīciju un būvniecības aktivitātes teritoriālais sadalījums valstī;

1Aktualizējusies nepieciešamība pilnveidot uzņēmējdarbības būvniecībā licencēšanas kārtību;

1Nepieciešams uzlabot būvniecības dalībnieku atbildību, pilnveidot normatīvo sistēmu un samazināt nelikumīgās būvniecības gadījumus.

2LZA Ekonomikas institūta zinātniskajā pētījumā [7] ir konstatēts, ka, ja tuvākajos gados netiks veikti vispusīgi pasākumi būvniecības nozares attīstības veicināšanai, tad vietējie uzņēmumi nespēs konkurēt ar ārvalstu būvuzņēmumiem, jo nevarēs nodrošināt nepieciešamo kvalitāti un tehnoloģisko efektivitāti. Situācija kļūs arvien labvēlīgāka citu valstu būvfirmu ienākšanai Latvijas būvtirgū, un tautsaimniecības attīstībai būtiskā nozare – vietējā būvniecība strauji novājināsies.

3Būvniecības īpatsvaru iekšzemes kopproduktā ir iespējams palielināt, aktivizējot darbību ārējā tirgū. Ārējā tirgus attīstība būtiski ietekmē arī būvniecības konkurētspēju. Realizējot programmā noteiktos pasākumus, būvniecības pieauguma tempi ietekmēs arī citu nozaru attīstību, vispārējo nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi valstī.

4Iepriekš minētais prasa izstrādāt un realizēt konkrētu ilglaicīgu valsts politiku un stratēģiju būvniecības nozarē, nodrošinot likumdošanas, izglītības un pētniecības, energoefektīvas būvniecības un stabilas būvuzņēmējdarbības jautājumu risināšanu.

5Būvniecības nacionālā programma ir izstrādāta 10 gadus ilgam periodam, jo:

1Pēc Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas sagaidāmais ekonomiskais un sociālais efekts

2Pēdējos gados valsts makroekonomiskā attīstība ir stabilizējusies un ir panākts iekšzemes kopprodukta pieaugums. Taču būvniecības apjomu pieauguma tempi pēc straujā krituma kopš 1993.gada ir vēl augstāki un paredzams, ka tie tādi saglabāsies.

37.1.zīmējums

4Avots – “Makroekonomiskās attīstības scenārijs un fiskālā politika 2003–2007”, FM, Rīga, 2002.

5Turpmākajos gados, saglabājoties tautsaimniecības augstiem attīstības tempiem, pieaugs pieprasījums pēc būvniecības produkcijas, un būvniecības attīstības tempi pārsniegs IKP pieauguma tempus. Stabila ekonomiskā izaugsme ir labs signāls investoriem, kā pašmāju, tā ārvalstu. Pieprasījums pēc būvniecības produkcijas pozitīvi ietekmēs arī hipotekārās kreditēšanas attīstība.

6Būvniecības attīstības ekonomiskais efekts ietver sevī vairākus veidus:

7• tiešais (iekšējais) būvindustrijas ekonomiskais efekts,

8• netiešais (ārējais) ekonomiskais efekts,

9• tiešais ekonomiskais efekts sociālajā sfērā – sociālās sfēras izdevumu samazināšanās.

10Programmas īstenošanas tiešais ekonomiskais efekts:

111) Programmas realizācijas rezultātā tiks sakārtota nozares iekšējā darbība – likumdošana, institucionālais mehānisms, normatīvi tehniskā un informatīvā bāze;

122) nozares konkurētspējas paaugstināšana palielinās pievienotās vērtības kāpumu nozarē, kā arī nozarē strādājošo ienākumus;

133) konkurētspējas paaugstināšana un sekmīga darbība ārējā tirgū ļaus uzlabot valsts ārējo bilanci;

144) vietējā būvniecība un būvizstrādājumu ražošana radīs iespēju apmierināt vietējo pieprasījumu pēc būvniecības darbiem ar mazākām izmaksām, jo darbaspēka izmaksas Latvijā pagaidām ir salīdzinoši zemākas;

155) veicinās kapitālieguldījumu pieaugšanu būvindustrijas nozarē;

166) veicinās jaunāko tehnoloģiju un kvalitatīvu materiālu izmantošanu (vieglāks darbs un izmaksu samazināšanās noteiktā laika periodā);

177) veicinās nodarbinātības daudzveidību;

188) uzlabos nozares resursu izmantošanu;

199) aptuveni par 30% samazināsies energoresursu patēriņš.

20Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas netiešais ekonomiskais efekts:

211) kvalitatīvas būves – labāki ražošanas apstākļi uzlabos preču kvalitāti, kas paaugstinās citu nozaru konkurētspēju;

222) samazinās izmaksas citās nozarēs – samazināsies preču un pakalpojumu cena, kas paaugstinās konkurētspēju:

23• samazināsies ēku un inženiertehnisko būvju uzturēšanas un remontu izmaksas;

24• ēku un telpu piemērotība izmantošanas mērķim racionalizēs darbu un resursu izmantošanu, tā samazinot izmaksas;

253) nozares multiplikatīvā efekta rezultātā paaugstināsies nodarbinātība visā tautsaimniecībā;

264) pieaugs investīcijas;

275) tiks veicināta Latvijas ārējās tirdzniecības un citu valsts ekonomisko un sociālo programmu realizācija;

286) celsies ekonomiskā aktivitāte ar būvniecību un būvizstrādājumu ražošanu saistītajās nozarēs;

297) mazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars, samazināsies neprofesionālu un nelikumīgu darbu izpilde.

30Sociālais efekts:

311) veidosies veselīga dzīves un darba vide, estētiska, komfortabla, ar paaugstinātu darba drošību gan būvniecībā un būvizstrādājumu ražošanā, gan nozarēs, kas saņem būvniecības produkciju;

322) uzlabosies vides aizsardzība un saglabāšana;

333) palielināsies kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas, kas sekmēs indivīda konkurētspēju vietējā un ārējā darba tirgū;

344) paaugstināsies darba algas, palielināsies sociālā nodrošinātība;

355) palielināsies iespējas strādāt daudzveidīgu, interesēm atbilstošu darbu;

366) paaugstināsies patērētāju tiesību un interešu aizsardzība.

37Kopējā Būvniecības nacionālās programmas realizācijas efektivitāte veidojas, integrējoties atsevišķu pasākumu efektivitātei.

1Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas vadība

2Būvniecības nacionālās programmas izstrādāšana un īstenošana notiek saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 24.03.1999. rīkojumu Nr. 146 “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai”, “Nacionālo programmu koncepciju”, Latvijas Republikas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 1998.gada 9.janvāra rīkojumu Nr.03 “Par Būvniecības valsts nacionālās programmas koordinācijas padomes izveidošanu”.

3Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 9.maija noteikumiem nr.129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” Būvniecības nacionālās programmas izstrādi, aktualizāciju un tās īstenošanu vada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

4Būvniecības nacionālās programmas vadītājs:

5• izveido nacionālās programmas koordinācijas padomi;

6• vada nacionālās programmas izstrādi;

7• akceptē izstrādāto nacionālo programmu un iesniedz to Ministru kabinetā apstiprināšanai;

8• kontrolē nacionālās programmas izpildi;

9• iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par nacionālās programmas iepriekšējā gada plāna izpildi, kā arī nākamā gada plānu un aktualizētu kārtējā gada plānu.

10Būvniecības nacionālās programmas koordinācijas padome:

11• izvērtē normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar nacionālās programmas īstenošanu;

12• izskata izstrādāto nacionālās programmas projektu;

13• novērtē nacionālās programmas kārtējo mērķu un uzdevumu izpildi.

14Būvniecības nacionālās programmas sekretariāta funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departaments, kas ir atbildīgs par nacionālās programmas izstrādi un īstenošanu, kā arī nodrošina nacionālās programmas koordinācijas padomes darbību.

15Programmas sekretariāta tiesības un pienākumi ir:

16• koordinēt institūciju sadarbību programmas īstenošanas procesā;

17• iegūt un apkopot informāciju par programmas īstenošanas gaitu;

18• aktualizēt nacionālo programmu;

19• sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt budžeta projektu programmas “Būvniecība” (ir nacionālās programmas realizācijas instruments) pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma saņemšanai;

20• informēt sabiedrību par nacionālās programmas izpildes gaitu.

21Institūcijas, kuras ir atbildīgas par nacionālās programmas pasākumu īstenošanu, iesniedz gada atskaiti par programmas pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem programmas sekretariātam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentam.

22Ekonomikas ministrija veic nacionālo programmu, tai skaitā, Būvniecības nacionālās programmas vispārējo koordināciju un kontroli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības veic operatīvās vadības koordinējošas un kontroles darbības ar Būvniecības nacionālās programmas pasākumu izpildītājiem.

23Nacionālās programmas vadīšanas organizatoriskā struktūra pastāvīgi pilnveidojas, ņemot vērā apstākļu maiņu programmas organizēšanā, plānošanā un vadīšanā, kā arī izmaiņas programmas vadības pilnvaru, atbildības, funkciju, tiesību un pienākumu sfērā. Programmas aktualizācija tiek veikta katru gadu.

1Būvuzņēmējdarbība

22.1.

3Būvniecības institucionālās struktūras optimizācija.

4Institucionālā pārstrukturēšana

51.1.

6EM

7Atbilstošās nozaru ministrijas

8NVO

92008.

10–

111 normatīvais akts

122.2.

13Konjunktūras aptauju veikšana investīciju un būvniecības jomā

141.4.

15EM

16Centrālā statistikas pārvalde

172008.–2012.

18–

194 ceturkšņa aptaujas gadā

202.3.

21Eiropas Būvniecības kontroles konsorcija konferences un Būvkontroles politikas komitejas sanāksmes organizēšana Latvijā

222.4.

23EM

24VBI

252008.

26–

271 vadības grupas sanāksme

281 starptautiskā konference

292.4.

30Informatīvu pasākumu organizēšana par vides pieejamības prasību ieviešanu būvniecībā

311.1.

32EM

33Pašvaldību būvvaldes

342008.–2012.

35–

361 seminārs gadā

372.5.

38Vides pieejamības monitoringa un konkursa “Zelta kruķis 2008” organizēšana

392.1.

40EM

41NVO

422008.

438

441 konkurss

452.6.

46Konference “Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas”

471.1.

48EM

49BEMVA

50NVO

51pašvaldību institūcijas

522008.

53–

541 konference

1Būvizstrādājumi

23.1.

3Latvijas interešu ievērošanas nodrošināšana Eiropas tehnisko apstiprinājumu (ETA) prasībās, būvizstrādājumu tehniskā apstiprinājuma institūcijas izveidošana

42.4.

5EM

6NVO

72008.

82009.

92010.

102011.

112012.

12–

137***

147***

157***

167***

171 apstiprināts ETA

182 apstiprināti ETA

193 apstiprināti ETA

203 apstiprināti ETA

213.2.

22CEN standartu adaptēšana reglamentētajā sfērā būvizstrādājumu jomā

232.3.

24EM

25SIA “Latvijas standarts” BSTK

26NVO

272008.–2012.

28–

2910 adaptēti standarti gadā

303.3.

31Reglamentētās sfēras Latvijas nacionālo standartu izstrādāšana būvizstrādājumiem, kuriem nav harmonizēto CEN standartu

322.3.

33EM

34SIA “Latvijas standarts” BSTK

35NVO

362008.–2012.

37–

382 standarti gadā

393.4.

40Konkurētspējīgu būvizstrādājumu ražošanas sekmēšana Latvijā

414.1.

42EM

43NVO

442008.–2012

45–

461 seminārs gadā

1Mājokļu būvniecība un atjaunošana

24.1.

3Mērķdotāciju piešķiršana sociālo (īres) namu būvniecībai, nepabeigto būvju rekonstrukcijai un dzīvokļa īpašumu iegādei

42.5.

52.6.

6EM

72008.

84 500

9Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumiem Nr.237 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai” ar valsts atbalstu īstenoti projekti, lai nodrošinātu pašvaldību pastāvīgo funkciju – palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā

104.2.

11Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) pilnveidošana, palielinot izsniegto galvojumu skaitu mājokļa iegādei vai būvniecībai, kā arī daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijai vai renovācijai

122.2.

13EM

14LHZB

15komercbankas

162008.

17–

18130 galvojumi

194.3.

20Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaiste dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un sociālo dzīvojamo māju atjaunošanai

212.7.

22EM

23BEMVA

242008.

252009.

262010.

27–

28832 ***

291663 ***

30Renovētas 49 sociālās dzīvojamās mājas

31Renovētas 120 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

324.4.

33Daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšanas programmas izstrāde un īstenošana

342.7.

35EM

36BEMVA

37LPS

38pašvaldības

392008.

402009.

41–

42–

431 politikas dokuments

441 normatīvais akts

45Sagatavoti informatīvie un izglītojošie materiāli

464.5.

47Tādu dzīvojamo ēku atjaunošanas veicināšana, kuras ir kultūrvēsturiski pieminekļi

482.1.

49EM

50BEMVA

512009.

52–

53–

541 politikas dokuments

551 normatīvais akts

564.6.

57Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas politikas izstrādāšana un īstenošana

584.3.

59EM

60BEMVA

61IEM

622009.

632010.

64–

65–

663 normatīvie akti

671 politikas dokuments

684.7.

69Sociālo mājokļu attīstības koncepcijas izstrāde un tajā paredzētās politikas ieviešana

704.3.

71EM

72BEMVA

732008.

742009.

75–

76–

771 politikas dokuments

781 normatīvais akts

794.8.

80Iedzīvotāju informētības un sapratnes paaugstināšana mājokļu attīstības jomā

812.7.

82EM

83BEMVA

842008.

852009.

862010.

87–

88–

89–

90Gadā:

9115 semināri un konferences

922 informatīvie bukleti

1Ēku siltumnoturības paaugstināšana

25.1.

3Normatīvu izstrāde par ēku energoefektivitātes paaugstināšanu Eiropas Savienības Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti ieviešanai, t.sk. ēku energoefektivitātes aprēķina metodikas izstrāde

42.1.

52.7.

6EM

7BEMVA

8LIAA

9NVO

102008.

11–

123 normatīvie akti

135.2.

14CEN standartu adaptēšana par ēku energoefektivitāti

151.1.

16EM

17SIA “Latvijas standarts”

182008.

192009.

202010.

21–

22–

23–

243 adaptēti standarti

253 adaptēti standarti

263 adaptēti standarti

275.3.

28Ēku energosertificēšanas informatīvās bāzes izveide un uzturēšana (ēku energosertifikātu reģistrs, energoauditoru reģistrs)

291.4.

30EM

31BEMVA

322009.

332010.

342011.

352012.

36–

37–

38–

39–

402 izveidoti reģistri

412 reģistru uzturēšana

425.4.

43Informācijas sniegšana sabiedrībai par energoekonomiju ēkās un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu mājokļos

442.7.

45EM

46BEMVA

47LIAA

48NVO

492008.

502009.

51–

52–

53Gadā 1 pētījums, 10 informatīvi semināri reģionos

54Mājaslapas internetā uzturēšana

1Izglītība un būvzinātne

26.1.

3Priekšlikumu izstrāde profesionālās izglītības sistēmas un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas pilnveidošanai būvniecības specialitātēs

43.3.

5EM

6IZM

7NVO

8LCA

9izglītības iestādes

102008.

11–

12Priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem

136.2.

14Kvalifikācijas struktūras izstrāde būvniecības nozarē

153.3.

16IZM

17NVO

182012.

19–

20Izstrādāta kvalifikācijas struktūra

216.3.

22Profesiju standartu izstrāde un aktualizācija būvniecības nozarē

233.3.

24IZM

25NVO

262012.

27–

28Izstrādāti atbilstoši standarti

296.4.

30Neformāli un darba dzīvē iegūto prasmju novērtēšanas un atzīšanas sistēmas pilnveide būvniecības specialitātēs

313.3.

32IZM

33NVO

342012.

35–

36Izveidota sistēma

376.5.

38Jaunas būvniecības mācību un tehniskās literatūras izdošana latviešu valodā

393.3.

40IZM

41NVO

42izglītības iestādes

432008.–2012.

44–

45Izdotas 4 jaunas mācību grāmatas gadā

466.6.

47Apmācību organizēšana, lai veicinātu Eirokodeksa standartu ieviešanu būvkonstrukciju projektēšanā

483.3.

49EM

50NVO

512008.

52–

534 apmācību semināri

546.7.

55Atbalsta programmas īstenošana būvniecības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai

563.3.

57EM

58LM

59NVO

602008.–2012.

61–

6225 apmācīti speciālisti

63Kopā gadā:

64No tā papildus ietvaram 2009.–2011.gadam*:

652008.gadā

664 535

67–

68–

692009.gadā

701885

71pasākumam 1.7.

7246

732010.gadā

742695

75pasākumam 1.7.

7625

772011.gadā

78507

792012.gadā