7. pants

Pēc Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas sagaidāmais ekonomiskais un sociālais efekts

Pēdējos gados valsts makroekonomiskā attīstība ir stabilizējusies un ir panākts iekšzemes kopprodukta pieaugums. Taču būvniecības apjomu pieauguma tempi pēc straujā krituma kopš 1993.gada ir vēl augstāki un paredzams, ka tie tādi saglabāsies.

7.1.zīmējums

Avots 'Makroekonomiskās attīstības scenārijs un fiskālā politika 2003 2007", FM, Rīga, 2002.

Turpmākajos gados, saglabājoties tautsaimniecības augstiem attīstības tempiem, pieaugs pieprasījums pēc būvniecības produkcijas, un būvniecības attīstības tempi pārsniegs IKP pieauguma tempus. Stabila ekonomiskā izaugsme ir labs signāls investoriem, kā pašmāju, tā ārvalstu. Pieprasījums pēc būvniecības produkcijas pozitīvi ietekmēs arī hipotekārās kreditēšanas attīstība.

Būvniecības attīstības ekonomiskais efekts ietver sevī vairākus veidus:

• tiešais (iekšējais) būvindustrijas ekonomiskais efekts,

• netiešais (ārējais) ekonomiskais efekts,

• tiešais ekonomiskais efekts sociālajā sfērā sociālās sfēras izdevumu samazināšanās.

Programmas īstenošanas tiešais ekonomiskais efekts:

1) Programmas realizācijas rezultātā tiks sakārtota nozares iekšējā darbība likumdošana, institucionālais mehānisms, normatīvi tehniskā un informatīvā bāze;

2) nozares konkurētspējas paaugstināšana palielinās pievienotās vērtības kāpumu nozarē, kā arī nozarē strādājošo ienākumus;

3) konkurētspējas paaugstināšana un sekmīga darbība ārējā tirgū ļaus uzlabot valsts ārējo bilanci;

4) vietējā būvniecība un būvizstrādājumu ražošana radīs iespēju apmierināt vietējo pieprasījumu pēc būvniecības darbiem ar mazākām izmaksām, jo darbaspēka izmaksas Latvijā pagaidām ir salīdzinoši zemākas;

5) veicinās kapitālieguldījumu pieaugšanu būvindustrijas nozarē;

6) veicinās jaunāko tehnoloģiju un kvalitatīvu materiālu izmantošanu (vieglāks darbs un izmaksu samazināšanās noteiktā laika periodā);

7) veicinās nodarbinātības daudzveidību;

8) uzlabos nozares resursu izmantošanu;

9) aptuveni par 30% samazināsies energoresursu patēriņš.

Būvniecības nacionālās programmas īstenošanas netiešais ekonomiskais efekts:

1) kvalitatīvas būves labāki ražošanas apstākļi uzlabos preču kvalitāti, kas paaugstinās citu nozaru konkurētspēju;

2) samazinās izmaksas citās nozarēs samazināsies preču un pakalpojumu cena, kas paaugstinās konkurētspēju:

• samazināsies ēku un inženiertehnisko būvju uzturēšanas un remontu izmaksas;

• ēku un telpu piemērotība izmantošanas mērķim racionalizēs darbu un resursu izmantošanu, tā samazinot izmaksas;

3) nozares multiplikatīvā efekta rezultātā paaugstināsies nodarbinātība visā tautsaimniecībā;

4) pieaugs investīcijas;

5) tiks veicināta Latvijas ārējās tirdzniecības un citu valsts ekonomisko un sociālo programmu realizācija;

6) celsies ekonomiskā aktivitāte ar būvniecību un būvizstrādājumu ražošanu saistītajās nozarēs;

7) mazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars, samazināsies neprofesionālu un nelikumīgu darbu izpilde.

Sociālais efekts:

1) veidosies veselīga dzīves un darba vide, estētiska, komfortabla, ar paaugstinātu darba drošību gan būvniecībā un būvizstrādājumu ražošanā, gan nozarēs, kas saņem būvniecības produkciju;

2) uzlabosies vides aizsardzība un saglabāšana;

3) palielināsies kvalitatīvas izglītības iegūšanas iespējas, kas sekmēs indivīda konkurētspēju vietējā un ārējā darba tirgū;

4) paaugstināsies darba algas, palielināsies sociālā nodrošinātība;

5) palielināsies iespējas strādāt daudzveidīgu, interesēm atbilstošu darbu;

6) paaugstināsies patērētāju tiesību un interešu aizsardzība.

Kopējā Būvniecības nacionālās programmas realizācijas efektivitāte veidojas, integrējoties atsevišķu pasākumu efektivitātei.