Par Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ievērojot pieteikumā formulēto prasījumu, izskatāmā

lieta ierosināta tikai par CSL 43.6 panta trešās,

piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Satversmes 92.

pantam. Tomēr pieteikumā izteiktas šaubas arī par citu CSL

43.6 panta daļu atbilstību augstāka juridiskā spēka

tiesību normām (sk. lietas materiālu 9.-10. lpp.).

Savukārt Saeima uzskata, ka pieteikumā apstrīdēts viss ar CSL

43.6 pantu izveidotais tiesību institūts, proti,

pārkāpumu automātiskās fiksēšanas regulējums un par šādā veidā

fiksētiem pārkāpumiem nosakāmā soda uzlikšanas un tā piespiedu

izpildes regulējums (turpmāk - Procedūra) (sk. lietas

materiālu 45. lpp.).

Tādējādi lietas dalībnieki uzskata, ka Procedūru kā vienotu

regulējumu nosaka gan apstrīdētās normas, gan arī citas CSL

43.6 panta normas, kas regulē minētos jautājumus

(turpmāk - apstrīdētais regulējums).

Līdz ar to Satversmes tiesai jālemj, vai izskatāmajā lietā ir

iespējams un ir nepieciešams paplašināt prasījuma robežas un

izvērtēt visa apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmes 92.

pantam.

10.1. Satversmes tiesa var paplašināt prasījuma

robežas, ievērojot zināmus kritērijus, visupirms "ciešās

saistības koncepciju". Lai secinātu, vai kādā konkrētā

gadījumā prasījuma robežas ir iespējams un nepieciešams

paplašināt, jānoskaidro, pirmkārt, vai normas, attiecībā uz kurām

prasījums tiek paplašināts, ir tik cieši saistītas ar lietā

expressis verbis apstrīdētajām normām, ka to izvērtēšana

iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās

lietas izlemšanai, un, otrkārt, vai prasījuma robežu

paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu

ievērošanai (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 17. punktu, 2010. gada 25.

novembra sprieduma lietā Nr. 2010-06-01 17.1. punktu un 2011.

gada 20. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01 15.

punktu).

10.2. Gan pieteikumā, gan arī atbildes rakstā CSL

43.6 pants, ciktāl tas nosaka Procedūru, vērtēts kā

vienots regulējums. Dažādus Procedūras posmus vai aspektus

reglamentē ne vien apstrīdētās normas, bet arī citas CSL

43.6 panta normas, kas pieteikumā nav apstrīdētas, un

visas šīs normas ir savstarpēji cieši saistītas. Tā CSL

43.6 panta pirmā daļa ir juridiskais pamats pārkāpumu

automātiskai fiksēšanai, savukārt šā panta otrajā daļā ir

paredzēts par attiecīgajiem pārkāpumiem nosakāmā soda veids un

apmērs. CSL 43.6 panta ceturtā un 5.1 daļa

regulē šādu pārkāpumu lietvedības tehnisko norisi un nosaka

valsts iestāžu kompetenci šajā jomā. Visbeidzot, CSL

43.6 panta 5.1, 5.2 un

5.3 daļa nosaka transportlīdzekļa vadītāja un

īpašnieka tiesības un pienākumus šo pārkāpumu lietvedības norisē.

Šīs pieteikumā expressis verbis neapstrīdētās normas

ietekmē apstrīdēto normu saturu un tvērumu. Tāpēc prasījuma

robežu paplašināšana ir nepieciešama vispusīgai un objektīvai

lietas izskatīšanai.

Prasījuma robežu paplašināšana ir iespējama, jo gan atbildes

rakstā, gan arī pieaicināto personu viedokļos pēc būtības

vērtētas ne vien apstrīdētās normas, bet viss apstrīdētais

regulējums. Līdz ar to lietā sniegtā juridiskā pamatojuma

ietvaros ir iespējama apstrīdētā regulējuma izvērtēšana.

Jāņem arī vērā, ka izskatāmā lieta ierosināta pēc Tiesībsarga

pieteikuma. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 8.

punkts un Tiesībsarga likuma 13. panta 8. punkts paredz, ka

Tiesībsargam ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas

ierosināšanu Satversmes tiesā, ja institūcija, kas izdevusi

apstrīdamo aktu, Tiesībsarga norādītajā termiņā nav novērsusi

konstatētos trūkumus. Lai gan minētās normas regulē lietas

ierosināšanu Satversmes tiesā un tiešā veidā neattiecas uz

prasījuma robežu paplašināšanu pēc Tiesībsarga pieteikuma, tomēr

no lietas materiāliem gūstams apstiprinājums tam, ka Tiesībsargs

vairākkārt vērsies Saeimā, aicinot izdarīt grozījumus ne vien

apstrīdētajās normās, bet visā apstrīdētajā regulējumā (sk.

lietas materiālu 23.-30. lpp.). Tātad, ja izskatāmās lietas

ietvaros atsevišķi apstrīdētā regulējuma aspekti netiktu

izvērtēti, Tiesībsargs varētu iesniegt Satversmes tiesā

pieteikumu ar mērķi izvērtēt jau vērtētu regulējumu. Šāda

situācija nonāktu pretrunā ar procesuālo ekonomiju.

Līdz ar to Satversmes tiesa

izskatāmās lietas ietvaros izvērtēs CSL 43.6 pantā

paredzētā tiesību institūta - pārkāpumu automātiskās fiksēšanas

regulējuma un par šādā veidā fiksētiem pārkāpumiem nosakāmā soda

uzlikšanas un piespiedu izpildes regulējuma - kā vienota tiesiskā

regulējuma atbilstību Satversmes 92. pantam.