16. pants

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "taisnīguma

princips ietver prasības, kas nepieciešamas taisnīgai lietu

izskatīšanas procedūrai, un viena no šādām prasībām ir

audiatur et altera pars. Tas nozīmē, ka abām procesa pusēm

ir tiesības izklāstīt savu viedokli attiecīgajā jautājumā, tas

ir, tiesības tikt uzklausītām izskatāmajā lietā"

(Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2002-20-0103 5. punkts). Satversmes tiesa arī ir secinājusi,

ka cilvēka cieņa prasa, lai indivīds nebūtu tikai procesa

objekts, bet viņam ir jādod iespēja izteikties, pirms tiek

pieņemts lēmums, kas skar viņa tiesības, proti, skartajam procesa

dalībniekam dodama iespēja izteikt savu viedokli apmērā, kas ir

samērīgs ar procesa priekšmetu un draudošās sankcijas smagumu

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra sprieduma lietā

Nr. 2008-04-01 11. punktu).

16.1. Neatkarīgi no tā, vai attiecīgo pārkāpumu

izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kurš nav šā

transportlīdzekļa īpašnieks, vai vadītājs, kurš ir

transportlīdzekļa īpašnieks, apstrīdētais regulējums attiecīgi

paredz šīm personām uzlikt sodu vai pienākumu nodrošināt soda

samaksu. Taču apstrīdētais regulējums neparedz šīm personām

iespēju izteikt savu viedokli par pārkāpuma esamību un tā

apstākļiem vēl pirms soda uzlikšanas. Līdz ar to apstrīdētais

regulējums ierobežo šo personu tiesības tikt uzklausītām.

Ja pārkāpumu izdara transportlīdzekļa vadītājs, kas nav šā

transportlīdzekļa īpašnieks, tad īpašniekam nav iespējams norādīt

personu, kura pārkāpumu izdarījusi un kurai likumā paredzēta

atbildība par šo pārkāpumu. Turklāt īpašniekam tiek liegtas

tiesības tikt uzklausītam, pirms viņam iestājas apstrīdētajā

regulējumā paredzētās nelabvēlīgās sekas.

Līdz ar to apstrīdētās normas paredz

tiesību uz taisnīgu tiesu elementa - tiesību tikt uzklausītam -

ierobežojumu.

16.2. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tiesības uz

taisnīgu tiesu var ierobežot, tostarp var ierobežot arī personas

tiesības tikt uzklausītai pirms soda uzlikšanas. Tomēr šādam

ierobežojumam jābūt paredzētam likumā, noteiktam ar leģitīmu

mērķi un jāatbilst samērīguma principam.

Turklāt gadījumā, ja personai nav paredzētas tiesības tikt

uzklausītai pirms soda uzlikšanas, ir jāpārliecinās, vai personai

vismaz pēc tam ir nodrošināta pienācīga iespēja izteikt savu

viedokli tiesā (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra

sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 13. punktu).

Līdz ar to apstrīdētā regulējuma atbilstība tiesībām tikt

uzklausītam izvērtējama vienlaikus ar tā atbilstību tiesībām uz

pieeju tiesai.