5. pants

Pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. pantam.

Pēc Satiksmes ministrijas ieskata, procedūra, kādā tiek

automātiski fiksēti atļautā braukšanas ātruma pārkāpumi un

piemērots sods par šiem pārkāpumiem, nevar tikt pielīdzināta

krimināllietai Konvencijas izpratnē.

Latvijā normatīvais regulējums attiecībā uz pārkāpumu

automātisku fiksēšanu izveidots 2005. gadā, un kopš tā laika

koncepcija par attiecīgo sodu piemērošanas procedūru palikusi

nemainīga: situācijās, kurās pārkāpumi tiek fiksēti automātiski,

konkrētais pārkāpējs netiek meklēts. Šāda koncepcija esot

izstrādāta, izvērtējot citu valstu praksi. Turklāt šādas kārtības

izveidošanu esot rosinājusi Eiropas Komisija, aicinot Eiropas

Savienības dalībvalstis samazināt administratīvos izdevumus

pārkāpēju sodīšanas procesā un pēc iespējas vairāk attīstīt

tehnisko līdzekļu izmantošanu pārkāpumu fiksēšanā, nemeklējot

konkrēto pārkāpēju un atbildību par pārkāpumiem paredzot

transportlīdzekļa īpašniekam.

Arī Satiksmes ministrija norāda, ka saskaņā ar Civillikumu

transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, savukārt

LAPK 9. panta trešajā daļā noteikts, ka paaugstinātas bīstamības

avota īpašnieka vai valdītāja administratīvās atbildības

īpatnības var noteikt citos likumos. Tādējādi esot attaisnojamas

CSL 43.6 pantā ietvertā regulējuma atšķirības no

vispārējās LAPK paredzētās administratīvo pārkāpumu

lietvedības.