Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās

universitātes docents Dr. iur. Jānis

Bramanis - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes

105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Jānis Bramanis norāda, ka pievienojas Pieteikuma iesniedzējas

apsvērumiem par minēto jautājumu.

Konkrētajā lietā ceļu inženierbūve kalpojot tikai un vienīgi

sabiedriskā transporta nodrošināšanai un nekādā veidā to

neizmantojot nekustamā īpašuma īpašnieks. Attiecībā uz šādu

jautājumu pastāvot Augstākās tiesas judikatūra (sk. Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012. gada

10. aprīļa spriedumu lietā SKA-59/2012), kura būtu

izmantojama arī izskatāmajā lietā, jo pašreizējā regulējumā

daļēji esot pārņemtas iepriekš spēkā bijušo normatīvo aktu

prasības, tai skaitā prasības, kas noteiktas minētajā

judikatūrā.

Papildus esot jāņem vērā Būvniecības likumā paredzētais

samērīguma princips, proti, normatīvo aktu prasībām jābūt

samērīgām ar būvniecības ierosinātājam uzlikto pienākumu slogu.

Būvniecības rezultātam neatkarīgi no tās veida vajagot būt tādam,

lai tiktu uzlabots gan privātpersonai piederošais nekustamais

īpašums, gan vides stāvoklis un sabiedrības drošība. Izskatāmajā

lietā esot piemērojams Būvniecības likuma 4. panta

2. punktā ietvertais inženiertehniskās kvalitātes princips,

saskaņā ar kuru būves inženiertehniskajam risinājumam jābūt

lietošanā drošam, kā arī ekonomiski un tehnoloģiski efektīvam. No

Būvniecības likuma izrietošā samērīguma prasība būtu attiecināma

arī uz gadījumu, kad būve tiek atslēgta no inženiertīkla jeb

pārvietota, lai nodrošinātu to, ka nekustamā īpašuma īpašniekam

netiek uzlikts nepamatots slogs.