15. pants

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošā

administratīvā lieta ir saistīta ar tādu situāciju, ka nekustamā

īpašuma īpašnieks vēlas nojaukt savā nekustamajā īpašumā esošu un

tam piederošu garāžu. Blakus garāžai atrodas tramvaja līnijas

atsaite jeb kontakttīkla balsts, kas uzskatāms par ceļu

inženierbūvi. Privātpersona savu būvniecības ieceri var realizēt

tikai tādā veidā, lai būtu ievēroti SIA "Rīgas

satiksme" izdotie tehniskie noteikumi. SIA "Rīgas

satiksme", nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves

tiesiskā valdītāja, ir izsniegusi tehniskos noteikumus, kuros

nekustamā īpašuma īpašniekam izvirzīta virkne prasību attiecībā

uz garāžas nojaukšanu. Šīs prasības nav bijis iespējams izpildīt

citādi kā vien saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem veicot

kontakttīkla balsta pārvietošanu, un tā atbilstoši apstrīdētajai

normai ir veicama par nekustamā īpašuma īpašnieka paša

līdzekļiem.

Tāpēc Pieteikuma iesniedzēja lūdz vērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem

tiktāl, ciktāl šī norma paredz nekustamā īpašuma īpašniekam

pienākumu par saviem līdzekļiem pārvietot ceļu inženierbūvi, lai

tas varētu nojaukt savā nekustamajā īpašumā ietilpstošu citu

būvi. Tomēr apstrīdētā norma pēc satura ir plašāka - tā attiecas

gan uz ceļu inženierbūvēm, gan satiksmes organizācijas

tehniskajiem līdzekļiem. Pieteikuma iesniedzējas tiesvedībā

esošajā lietā ceļu inženierbūve, kas ir strīda pamatā, ir tāds

objekts, kas saistīts ar sabiedriskā transporta darbības

nodrošināšanu. Kā savos viedokļos norāda vairākas pieaicinātās

personas, apstrīdētās normas tvērums nevar tikt aprobežots tikai

ar sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamajām ceļu

inženierbūvēm un satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem,

bet gan ar jebkurām ceļu inženierbūvēm un satiksmes organizācijas

tehniskajiem līdzekļiem (sk. Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas viedokli lietas materiālu 3. sēj.

55. lp. un Ekonomikas ministrijas viedokli lietas materiālu

3. sēj. 101. lp.). Tāpat apstrīdētajā normā

ietvertais pienākums attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad

nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas nojaukt savā īpašumā esošu

būvi, bet arī uz visiem citiem gadījumiem, kad var tikt

pārvietotas nekustamajā īpašumā esošas ceļu inženierbūves vai

satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi.

Līdz ar to izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams precizēt,

kādā apjomā izvērtējama apstrīdētās normas satversmība.

15.1. Satversmes tiesa ir atzinusi: izskatot lietu, kas

ierosināta pēc tiesas pieteikuma, tai jāņem vērā Satversmes

tiesas likuma prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas

nepieciešams konkrētās lietas izspriešanai. Vienlaikus Satversmes

tiesai jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas

apstākļos, kas ir vienādi vai salīdzināmi ar tiesā izskatāmās

lietas apstākļiem (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas

2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2013-17-01 19. punktu). Turklāt Satversmes

tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva izskatīšana,

kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas

pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek

novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums

(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra

sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu). Ja

Satversmes tiesas nolēmumā apstrīdētā norma tiktu vērtēta tikai

tiktāl, ciktāl tā attiecas uz ceļu inženierbūvēm, kuras saistītas

ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem un kuras nepieciešams

pārvietot tāpēc, ka tiks nojaukta nekustamajā īpašumā esoša būve,

ārpus Satversmes tiesas vērtējuma varētu palikt citas

salīdzināmas situācijas un netiktu ievērots procesuālās

ekonomijas princips. Tādējādi Satversmes tiesai, precizējot

lietas izskatīšanas robežas, jāvērtē tas, vai tiek ievērots

procesuālās ekonomijas princips, kā arī citi principi, tai skaitā

objektīvās izmeklēšanas princips, pašai meklējot argumentus un

pierādījumus (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01

10.2. punktu).

15.2. Ceļu satiksmes likuma 1. panta

3. punkts noteic, ka ceļa kompleksā citstarp ietilpst ceļu

inženierbūves un satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi. Ceļu

inženierbūves ir, piemēram, transportlīdzekļu pieturvietas un

paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu

stāvvietas, atpūtas laukumi, velosipēdu ceļi un ietves, ceļu

sakaru un apgaismojuma līnijas, elektrotransporta kontakttīkli.

Savukārt satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi ir, piemēram,

ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju

barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 38. panta pirmo daļu

satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu mērķis ir organizēt

satiksmi uz ceļiem. Arī ceļu inženierbūves, tāpat kā satiksmes

organizācijas tehniskie līdzekļi, ietilpst ceļa kompleksā, tomēr

tās, atšķirībā no pirmajiem, nav tehniskie līdzekļi, bet gan

būves, kurām nav ēku pazīmes. Gan ceļu inženierbūves, gan

satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi ietilpst apstrīdētās

normas tvērumā, tādējādi nekustamā īpašuma īpašniekam gan ceļu

inženierbūvju, gan satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu

pārvietošanas gadījumā ir jāsedz pārvietošanas izmaksas. Lietas

materiālos, tai skaitā Saeimas atbildes rakstā, kā arī lielākajā

daļā pieaicināto personu viedokļu, ir atrodami apsvērumi, kas var

tikt attiecināti gan uz ceļu inženierbūvēm, gan satiksmes

organizācijas tehniskajiem līdzekļiem.

Pieteikuma iesniedzējas tiesvedībā esošās lietas materiālos

galvenokārt ir atrodama informācija par apstrīdēto normu tiktāl,

ciktāl tā uzliek nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu segt

izmaksas, kas ir saistītas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu

nodrošināšanai nepieciešamo ceļu inženierbūvju pārvietošanu.

Tomēr papildus tam, ka lietas dalībnieki sniedz argumentus un

pierādījumus, Satversmes tiesa tos savāc arī pēc savas

iniciatīvas, jo Satversmes tiesas procesa jēga un būtība ir cieši

saistīta ar tiesas aktīvo lomu lietas izspriešanai juridiski

nozīmīgu apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu vākšanā (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā

Nr. 2017-07-01 12.2. punktu). Visas ceļu

inženierbūves un visi satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi

ir vērsti uz līdzīgiem un salīdzināmiem mērķiem - vides

labiekārtošanu, dažādu sabiedrībai nozīmīgu funkciju realizāciju,

ceļu padarīšanu par pieejamiem un drošiem visām ceļa lietotāju

grupām, tai skaitā auto vadītājiem, gājējiem, velosipēdistiem un

mopēdu vadītājiem. Līdz ar to izskatāmajā lietā nav izšķiroši

svarīgi nošķirt ceļu inženierbūves vai satiksmes organizācijas

tehniskos līdzekļus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta

pakalpojumiem, no tādām ceļu inženierbūvēm vai satiksmes

organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas paredzēti citu

sabiedrības vajadzību apmierināšanai, piemēram, ceļa

apgaismojumam, kā arī kopējai drošībai uz ceļa.

Tādējādi secināms, ka ir pamats izvērtēt apstrīdēto normu ne

tikai tiktāl, ciktāl tā attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieka

pienākumu ar saviem līdzekļiem segt ar sabiedriskā transporta

pakalpojumu nodrošināšanu saistīto ceļu inženierbūvju un

satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanas izmaksas,

bet arī attiecībā uz pienākumu ar saviem līdzekļiem segt visu

citu ceļu inženierbūvju un satiksmes organizācijas tehnisko

līdzekļu (turpmāk kopā - ceļa vai satiksmes objekti)

pārvietošanas izmaksas.

15.3. Pieteikuma iesniedzējas tiesvedībā esošās lietas

kontekstā svarīgs apstāklis ir tas, ka nekustamā īpašuma

īpašniekam vajadzība pēc ceļu inženierbūves pārvietošanas ir

radusies sakarā ar citas viņa īpašumā esošas būves nojaukšanu.

Tomēr lieta būtu izskatāma ne tikai attiecībā uz šādiem

gadījumiem. Proti, ir iespējamas dažādas situācijas, kad rodas

pamatota prasība pārvietot nekustamajā īpašumā esošu ceļa vai

satiksmes objektu, tai skaitā, piemēram, būves atjaunošanas,

restaurācijas vai pārbūves gadījumā. Nebūtu pamata apstrīdēto

normu vērtēt tikai tiktāl, ciktāl ceļa vai satiksmes objektu ir

nepieciešams pārvietot nekustamajā īpašumā esošas būves

nojaukšanas dēļ, īpaši ņemot vērā to, ka sekas ir vienādas visos

gadījumos, kad ceļa vai satiksmes objektu vajag pārvietot.

Ikvienā gadījumā, kad radusies pamatota prasība šādu objektu

pārvietot, tas ir jādara par nekustamā īpašuma īpašnieka

līdzekļiem, jo apstrīdētā norma paredz imperatīvu nekustamā

īpašuma īpašnieka pienākumu. Arī Saeima un lietā pieaicinātās

personas par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei šajā

aspektā ir izteikušās vispārīgi. Līdz ar to lietā esošie

materiāli ir pietiekami, lai izvērtētu apstrīdētās normas

satversmību attiecībā uz dažādiem gadījumiem, kad pēc pamatotas

nekustamā īpašuma īpašnieka prasības ceļa vai satiksmes objekts

tiek pārvietots un pārvietošanas izmaksas jāsedz tikai nekustamā

īpašuma īpašniekam.

Vienlaikus jāņem vērā, ka visos gadījumos tiesību normas

piemērotājam saskaņā ar apstrīdēto normu ir pienākums izvērtēt,

vai konkrētā prasība par ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanu,

kas var rasties dažādu iemeslu dēļ, ir pamatota. Tādējādi nevar

uzskatīt, ka visās situācijās, kad nekustamā īpašuma īpašnieks

vēlēsies rīkoties ar savu nekustamo īpašumu tādā veidā, kas prasa

pārvietot ceļa vai satiksmes objektu, pārvietošana varēs notikt.

Šādai prasībai jebkurā gadījumā saskaņā ar apstrīdēto normu ir

jābūt pamatotai, tātad tādai, kas ir saprotama, argumentēta un

pārbaudāma. Pamatota prasība var būt tāda, kas izriet no kādas

nekustamā īpašuma īpašnieka īpašas subjektīvas vēlmes, kuru

nekustamā īpašuma īpašnieks ir skaidri identificējis. Tāpat

pamatota prasība var rasties tad, kad ceļa vai satiksmes objektu

nepieciešams pārvietot objektīvu apstākļu dēļ. Turklāt arī

objektīvas nepieciešamības situācijas mēdz būt atšķirīgas un arī

objektīva nepieciešamība pārvietot ceļa vai satiksmes objektu var

būt radusies no nekustamā īpašuma īpašnieka gribas neatkarīgu

apstākļu dēļ (sk. šā sprieduma

23.2. punktu). Abos gadījumos, proti, gan

subjektīvas vēlmes, gan objektīvas nepieciešamības gadījumā, uz

nekustamā īpašuma īpašnieku gulstas apstrīdētajā normā noteiktais

pienākums segt ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanas izmaksas.

Ņemot vērā apstrīdētās normas plašo saturu un aptverto atšķirīgo

situāciju loku, apstrīdētās normas satversmība ir izvērtējama gan

attiecībā uz gadījumiem, kad pamatota prasība radusies

subjektīvas vēlmes rezultātā, gan attiecībā uz gadījumiem, kad

pamatota prasība radusies objektīvas nepieciešamības dēļ.

Tādējādi izskatāmajā lietā

Satversmes tiesa izvērtēs to, vai apstrīdētajā normā ietvertais

nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums pamatotas prasības gadījumā

segt ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanas izmaksas atbilst

Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.