21. pants

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek

sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada

7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01

13. punktu).

Lietas dalībnieki neapšauba to, ka likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Proti, ceļa vai

satiksmes objektu uzturēšana ir saistīta ar valstij, pašvaldībai

vai kapitālsabiedrībai pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, un šie

līdzekļi jāizmanto pēc iespējas efektīvāk.

Satversmes ievadā ir noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota

citstarp tādēļ, lai sekmētu Latvijas tautas un ikviena

labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāmi

arī valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi

(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-31-01

16.1. punktu). Valsts finanšu līdzekļu izlietojums ir

jāsamēro ar valsts rīcībā esošo finanšu līdzekļu apmēru

(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

7. maija sprieduma lietā Nr. 2020-40-01

8.2. punktu). Minētais ir attiecināms arī uz pašvaldību

un tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. Arī pašvaldībai savā

teritorijā ir jāgarantē iedzīvotāju labklājība, kas tiek panākta,

pašvaldībai vai plašākā nozīmē arī tās izveidotai

kapitālsabiedrībai, ciktāl tai ir uzdots organizēt konkrētas

publiskas personas funkcijas veikšanu, izmantojot tās rīcībā

esošos finanšu līdzekļus efektīvi. Tātad arī pašvaldības

ilgtspējīga attīstība un tās iedzīvotāju labklājība ir iespējama

tikai tad, ja pašvaldības (vai tās konkrētas funkcijas veikšanai

izveidotas kapitālsabiedrības) budžetā ir tās funkciju pildīšanai

nepieciešamie finanšu līdzekļi (sal. sk. Satversmes

tiesas 2021. gada 7. maija sprieduma lietā

Nr. 2020-40-01 8.2. punktu).

Pieņemot Ceļu satiksmes likuma 7.1 pantu,

likumdevējs ir radījis noteiktu sistēmu. Apstrīdētā norma ir daļa

no sistēmas, kas paredz noteikumus, kuri nekustamā īpašuma

īpašniekam ir jāievēro, ja tā nekustamajā īpašumā atrodas ceļa

vai satiksmes objekts. Apstrīdētajā normā ietvertais finansiāla

rakstura pienākums ir daļa no šīs sistēmas un kalpo ar

sabiedrības labklājību saistītu mērķu sasniegšanai.

Viens no šiem mērķiem ir nodrošināt, ka pašvaldībās un valstī

ir pieejami ceļi un satiksme uz tiem tiek organizēta atbilstošā

kvalitātē. Apstrīdētajā normā ietvertais pienākums ir piemērots

līdzeklis, lai nodrošinātu citstarp sabiedriskā transporta

pakalpojumu nepārtrauktību vai citu sabiedrībai nozīmīgu funkciju

veikšanu, jo šī norma noteic, ka izdevumu segšanas pienākums

gulstas nevis uz sabiedrību, bet uz konkrētā nekustamā īpašuma

īpašnieku. Tādējādi netiek tērēti finanšu līdzekļi, kas var tikt

izmantoti publiski nozīmīgu funkciju realizācijai. Tāpat ceļa vai

satiksmes objekti, piemēram, luksofori un ceļa zīmes, nodrošina

ne tikai to, ka ceļi ir pieejami, bet arī to, ka satiksmes

dalībnieki tos izmanto tādā veidā, kas neapdraud pašu satiksmes

dalībnieku, kā arī citu personu drošību. Arī apgaismojuma

līnijas, kas var būt izvietotas pie citai personai piederoša

nekustamā īpašuma, kalpo gan drošības, gan ērtības apsvērumiem.

Līdzekļu ietaupījums, kas rodas, uzliekot nekustamā īpašuma

īpašniekam pienākumu segt ceļa vai satiksmes objekta

pārvietošanas izmaksas, secīgi var nodrošināt gan iepriekšminēto,

gan citu sabiedrības vajadzību apmierināšanu, jo ietaupītie

līdzekļi var tikt izmantoti ne tikai ar ceļu labiekārtošanu

saistītu mērķu īstenošanai.

Turklāt ceļus lieto ne tikai, piemēram, gājēji, velosipēdisti,

vieglie automobiļi, bet arī sabiedriskais transports, kas ir

nozīmīgs sabiedrībai un vērsts uz publisko interešu

apmierināšanu. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz

2030. gadam (Latvija 2030) intensīvāka sabiedriskā

transporta izmantošana ir norādīta kā valstiski nozīmīgs

uzdevums. Proti, lai samazinātos privātā autotransporta

izmantošanas īpatsvars, primāri jāuzlabo sabiedriskā transporta

kvalitāte un pieejamība, kā arī jāpalielina sabiedriskā

transporta popularitāte sabiedrībā (sk.: Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Pieejama:

https://www.pkc.gov.lv). Tātad sabiedriskā transporta

pakalpojumu nodrošināšana un pieejamība ir viens no ilgtspējīgas

valsts attīstības elementiem.

Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas

19. punkts noteic, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu

organizēšana pašvaldības līmenī ir pašvaldības autonomā funkcija,

tātad tās izpildi organizē pašvaldība. Tas nozīmē, ka pašvaldība

vai tās kapitālsabiedrība ir atbildīga par to, lai tai būtu

nepieciešamie finanšu līdzekļi un tie tiktu efektīvi izmantoti

sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.

Apstrīdētā norma palīdz nodrošināt to, ka ceļa vai satiksmes

objekta pārvietošanas izmaksas sedz tieši tā persona, pēc kuras

iniciatīvas notiek ceļa vai satiksmes objekta pārvietošana, kā

arī to, ka pārvietošanas izmaksu segšana nenotiek uz visas

sabiedrības rēķina. Iepriekšminētais attiecas gan uz situācijām,

kad pamatota prasība pārvietot ceļa vai satiksmes objektu rodas

nekustamā īpašuma īpašnieka subjektīvas vēlmes dēļ, gan uz

situācijām, kad šāda pārvietošana ir pamatota ar objektīvu

nepieciešamību.

Tādējādi apstrīdētā norma kā daļa no kopējas sistēmas

nodrošina sabiedrības labklājību, noregulējot tiesiskās

attiecības starp nekustamā īpašuma īpašnieku un ceļa vai

satiksmes objekta valdītāju. Tāpat tā palīdz gādāt par to, lai

valsts, pašvaldības vai to kapitālsabiedrības finanšu līdzekļi

netiktu novirzīti ceļa vai satiksmes objekta pārvietošanas

izmaksu segšanai, un secīgi nodrošina sabiedrībai nozīmīgu

funkciju veikšanu.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.