3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.

un 105. pantam.

3.1. Apstrīdētā norma tiešā veidā nenosakot Satversmes

105. panta ierobežojumu. Šāds ierobežojums izrietot no tā, ka

apstrīdētā norma ar Latviju cieši saistītai personu grupai

ierobežojot iespējas Latvijas teritorijā vadīt ārvalstīs

pastāvīgi reģistrētus transportlīdzekļus.

Apstrīdētās normas mērķis esot nodrošināt ceļu satiksmes

noteikumu ievērošanu, nodokļu un naudas sodu iekasēšanu no

personām, kas ir cieši saistītas ar Latviju un izmanto tās

publisko infrastruktūru, kā arī nodrošināt transportlīdzekļiem

izvirzīto tehnisko prasību ievērošanu. Apstrīdētā norma netieši

ļaujot efektīvāk iekasēt Latvijā noteiktos nodokļus un nodevas,

kā arī nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kas

izmanto vieglos transportlīdzekļus. Līdz ar to apstrīdētās normas

leģitīmais mērķis esot sabiedrības labklājības un citu personu

tiesību aizsardzība.

3.2. Ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi varot

neatbilst Latvijā noteiktajām tehniskajām prasībām. Tādējādi

varot tikt apdraudēta personu dzīvība, veselība un manta.

Apstrīdētā norma veicinot transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā

un radot citus sociāli pozitīvus priekšnoteikumus, piemēram,

veicinot automašīnu zādzību atklāšanu. Līdz ar to apstrīdētā

norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Ar Pieteikuma iesniedzējas norādītajiem alternatīvajiem

līdzekļiem nevarot sasniegt leģitīmo mērķi tikpat efektīvi.

Ļaujot Latvijas iedzīvotājiem plaši izmantot ārvalstīs

reģistrētus transportlīdzekļus, to kontrolei būtu nepieciešams

būtisks valsts resursu patēriņš. Saeima norāda, ka, izstrādājot

apstrīdēto normu, ir apsvērti daudzi varianti, kā padarīt

regulējumu elastīgāku. Saeima arī uzsver, ka apstrīdētā norma

attiecas tikai uz vieglajiem transportlīdzekļiem. Tās adresāti

esot pilsoņi, nepilsoņi un ārzemnieki, kuriem dzīvesvieta ir

Latvijā. Apstrīdētā norma neattiecoties uz ārzemniekiem, kuri

Latvijas teritorijā uzturas īslaicīgi.

3.3. Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā

iekļautie izņēmuma gadījumi esot noteikti, ņemot vērā situācijas,

kurās apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums būtu acīmredzami

nesaprātīgs. Ceļu satiksmes likuma 2011. gada 9. jūnija

grozījumi padarījuši izņēmuma gadījumu uzskaitījumu vēl

atvērtāku, paredzot personām iespēju piedalīties ceļu satiksmē

Latvijas teritorijā īpašās situācijās un steidzamos gadījumos.

Līdz ar to nepastāvot mazāk ierobežojoši līdzekļi leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Apstrīdētā norma neuzliekot personām būtisku administratīvo

slogu un ļaujot nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu.

Stingrāk kontrolējot ceļu satiksmi, pieaugot satiksmes drošība un

tiekot samazināti cilvēku dzīvības, veselības un mantas

apdraudējumi. Līdz ar to sabiedrības ieguvums esot lielāks nekā

indivīdam noteiktais ierobežojums.