4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. un 105.

pantam esot vērtēšanas jautājums.

Apstrīdētās normas mērķis esot nodrošināt, lai vieglais

transportlīdzeklis, kas pastāvīgi tiek izmantots ceļu satiksmē

Latvijas teritorijā, tiktu reģistrēts Latvijā. Ja Latvijā ļautu

pastāvīgi ceļu satiksmē piedalīties ārvalstīs reģistrētiem

transportlīdzekļiem, tad valsts nesaņemtu normatīvajos aktos

noteiktos nodokļu un nodevu maksājumus par transportlīdzekļa

reģistrēšanu un ceļu infrastruktūras izmantošanu, kā arī tiktu

apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Apstrīdētās normas izstrādes

mērķis esot bijis novērst situācijas, kad vieglie

transportlīdzekļi dažādu iemeslu dēļ tiek reģistrēti

ārvalstīs.

Tieslietu ministrija uzskata, ka ierobežojums pastāvīgi

pārvietoties Latvijā ar ārvalstīs reģistrētu vieglo

transportlīdzekli var būt nepieciešams, taču tam jābūt

samērīgam.

Tieslietu ministrija esot izteikusi iebildumus pret

apstrīdētās normas redakciju, jo tā aizliedzot personai vadīt

ārvalstīs reģistrētu vieglo transportlīdzekli. Pareizāk esot

uzlikt personai pienākumu pārreģistrēt vieglo transportlīdzekli,

ja tas pastāvīgi tiek lietots ceļu satiksmē Latvijā. Apstrīdētajā

normā noteiktais aizliegums esot izteikts pārāk plaši.

Tieslietu ministrija uzskata, ka tiesiskajam regulējumam jābūt

orientētam uz pienākumu reģistrēt transportlīdzekli, nevis

aizliegumu vadīt transportlīdzekli, jo šāds aizliegums var

pārmērīgi ietekmēt daudzas sadzīviskas situācijas un negatīvās

sekas var neattiekties uz vainīgo personu. Izvērtējot minēto

alternatīvo iespēju, tomēr esot secināts, ka reģistrācijas

pienākumu nebūtu iespējams iedzīvināt praksē.

Apstrīdētā norma nenonākot pretrunā ar Eiropas Savienības

(turpmāk - ES) normām par brīvu pakalpojumu, darbinieku un

uzņēmējdarbības apriti, jo līdzīgs regulējums esot arī citās

valstīs.

Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā daļā esot uzskaitīti

daudzi izņēmuma gadījumi, taču personām iepriekš jāveicot

administratīvās procedūras, kuras neesot īstenojamas steidzamos

un neparedzētos gadījumos. Tieslietu ministrija uzskata, ka Ceļu

satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā noteiktais

termiņš ir šķietami atbilstošs, taču vienlaikus norāda, ka

termiņa piemērotību tā nevarot vērtēt.