Par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Tiesiskais regulējums, kas noteica Černobiļas AES

avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, to apgādībā esošo personu

un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu statusu un

ar to saistītās sociālās garantijas, būtiski mainījās līdz ar

Likuma stāšanos spēkā 2000. gada 1. janvārī.

8.1. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 15.

maijā pieņēma lēmumu "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu

Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas

iedzīvotāju sociālo stāvokli". Minētā lēmuma 3. punkts paredzēja,

ka personām, kas piedalījušās Černobiļas AES avārijas seku

likvidēšanā, kā arī uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma zonā,

tiek piešķirta invaliditātes pensija, ja minēto personu

invaliditāte saistīta ar Černobiļas AES avāriju. Lēmums

paredzēja, ka pensijas apmērs nosakāms atbilstoši noteikumiem,

kas paredz atlīdzības saņemšanu par nodarīto kaitējumu. Tāda pati

kārtība bija noteikta arī apgādnieka zaudējuma pensijas

aprēķināšanai mirušo invalīdu ģimenēm. Tātad pirms Likuma

stāšanās spēkā sociālās garantijas bija noteiktas trim personu

grupām:

1) personām, kuras bija piedalījušās Černobiļas AES avārijas

seku likvidēšanā un kurām tā rezultātā bija iestājusies

invaliditāte;

2) personām, kuras bija uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma

zonā un kurām tā rezultātā bija iestājusies invaliditāte;

3) to jau mirušo personu ģimenēm, kurām invaliditāte bija

iestājusies Černobiļas AES avārijas rezultātā.

Kā norāda VSAA, pirms Likuma stāšanās spēkā invaliditātes

pensijas gan Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas

dalībniekiem, gan šīs avārijas rezultātā cietušajiem tika

aprēķinātas saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" normām.

Savukārt gadījumā, kad pēc šīm normām aprēķinātais pensijas

apmērs bija mazāks nekā kaitējuma atlīdzības apmērs, pensiju

piešķīra kaitējuma atlīdzības apmērā atbilstoši vidējai darba

samaksai valstī un darbspēju zaudējuma pakāpei (sk. lietas

materiālu 102. lpp.). Invaliditātes pensijas aprēķināšana

kaitējuma atlīdzības apmērā bija labvēlīgāka personām ar

salīdzinoši lielāku darbspēju zaudējuma pakāpi. Kaitējuma

atlīdzības aprēķināšanas kārtība līdz 2000. gada 1. janvārim

nebija būtiski mainījusies, un saskaņā ar tajā laikā spēkā

bijušajiem normatīvajiem aktiem šī atlīdzība tika aprēķināta pēc

formulas KA (kaitējuma atlīdzība) vai vēlāk PA (pensijas apmērs)

= 90%VA (vidējā darba samaksa) × DZ (profesionālo darbspēju

zaudējuma pakāpe procentos).

8.2. Personām, kurām invaliditāte, kas iestājusies

Černobiļas AES avārijas rezultātā, ir noteikta jau pēc Likuma

stāšanās spēkā, sociālās garantijas tiek nodrošinātas saskaņā ar

Likuma normām. Likums paredz dažādas sociālās garantijas -

kaitējuma atlīdzību, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma

pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī

medicīnisko palīdzību.

Likuma 8. pantā norādītas trīs personu grupas, kurām tiek

piešķirta kaitējuma atlīdzība:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,

kuriem ir noteikta invaliditāte un tās cēloņsakarība ar

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,

kuriem noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10-25 procentu apmērā

un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas

darbu veikšanu;

3) minēto personu darbnespējīgie ģimenes locekļi, kas bijuši

to apgādībā, ja persona ir mirusi.

Turklāt pirmajai un trešajai personu grupai saskaņā ar Likuma

10. panta pirmo daļu ir tiesības vienlaicīgi saņemt kaitējuma

atlīdzību un saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirto

valsts pensiju vai arī kaitējuma atlīdzību un valsts sociālā

nodrošinājuma pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par

sociālo palīdzību". Šobrīd likumā "Par sociālo palīdzību"

ietvertos jautājumus regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likums.

Var secināt, ka kopš Likuma spēkā stāšanās dienas ir

mainījušies apstākļi, kādos atrodas Černobiļas AES avārijas

rezultātā cietušie. Daļēji ir mainījies to personu loks, kurām

tiek piešķirtas sociālās garantijas. Ja pirms Likuma stāšanās

spēkā visas sociālās garantijas saņēma arī tie no radioaktīvā

piesārņojuma cietušie, kuri nebija piedalījušies Černobiļas AES

avārijas seku likvidēšanā, tad Likums minētajām personām paredz

piešķirt tikai vienu no sociālās palīdzības veidiem - medicīnisko

palīdzību. Būtiski ir mainījušies arī sociālo garantiju veidi un

to aprēķināšanas kārtība. Pirms Likuma stāšanās spēkā

normatīvajos aktos bija noteikti divi sociālo garantiju veidi -

invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija. Šobrīd

Likums paredz piecus sociālo garantiju veidus. Laika gaitā

būtiski ir mainījušies arī normatīvie akti, saskaņā ar kuriem

tiek aprēķināta invaliditātes pensija un piešķirta dažāda veida

sociālā palīdzība.

Līdz ar to Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās

personas, kurām sociālās garantijas piešķirtas līdz Likuma spēkā

stāšanās brīdim, un personas, kurām sociālās garantijas

piešķirtas pēc tam, šīs lietas ietvaros nav uzskatāmas par

salīdzināmām grupām.

8.3. Saskaņā ar apstrīdēto normu invaliditātes pensija,

kas piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķināta

kaitējuma atlīdzības apmērā, tiek pārrēķināta gadījumos, kad

personai mainās darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai

invaliditātes smaguma pakāpe. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu

1. punkta otro teikumu minētās pensijas tiek pārrēķinātas pēc

formulas P (pensijas apmērs) = 90%VS (Centrālās statistikas

pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa

sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par iepriekšējo ceturksni) ×

DZ (profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos)).

Tādējādi personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma

atlīdzības apmērā ir piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā, var

iedalīt divās grupās. Pirmo grupu veido personas, kurām minētās

invaliditātes pensijas apmērs ir palicis nemainīgs kopš tās

piešķiršanas, jo pensija nav pārrēķināta. Otro grupu veido

personas, kurām invaliditātes pensija ir pārrēķināta saskaņā ar

Likumā minēto formulu. Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jānoskaidro, vai šīs personas atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos.

Personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības

apmērā ir piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai, vieno

vairākas kopīgas pazīmes. Tās visas ir cietušas Černobiļas AES

avārijas rezultātā, un šo personu invaliditāte ir minētās

avārijas sekas. Arī invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības

apmērā šīm personām tika aprēķināta saskaņā ar vienu un to pašu

formulu. Turklāt formula, kas tiek izmantota, lai pārrēķinātu šīm

personām piešķirto invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības

apmērā, ja ir mainījusies darbspēju zaudējuma vai invaliditātes

smaguma pakāpe, ir identiska tai formulai, saskaņā ar kuru līdz

Likuma spēkā stāšanās dienai tika aprēķinātas invaliditātes

pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā. Nosakot šādu kārtību,

likumdevējs ir atzinis, ka visas personas, kurām invaliditātes

pensija kaitējuma atlīdzības apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā

stāšanās dienai, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Tādējādi visas personas, kurām

invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā ir piešķirta

pirms Likuma stāšanās spēkā, atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos neatkarīgi no tā, vai minētā pensija šīm personām ir

pārrēķināta saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punktu.