8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Tiesiskais regulējums, kas noteica Černobiļas AES
avārijas seku likvidēšanas dalībnieku, to apgādībā esošo personu
un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu statusu un
ar to saistītās sociālās garantijas, būtiski mainījās līdz ar
Likuma stāšanos spēkā 2000. gada 1. janvārī.
8.1. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 15.
maijā pieņēma lēmumu "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu
Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas
iedzīvotāju sociālo stāvokli". Minētā lēmuma 3. punkts paredzēja,
ka personām, kas piedalījušās Černobiļas AES avārijas seku
likvidēšanā, kā arī uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma zonā,
tiek piešķirta invaliditātes pensija, ja minēto personu
invaliditāte saistīta ar Černobiļas AES avāriju. Lēmums
paredzēja, ka pensijas apmērs nosakāms atbilstoši noteikumiem,
kas paredz atlīdzības saņemšanu par nodarīto kaitējumu. Tāda pati
kārtība bija noteikta arī apgādnieka zaudējuma pensijas
aprēķināšanai mirušo invalīdu ģimenēm. Tātad pirms Likuma
stāšanās spēkā sociālās garantijas bija noteiktas trim personu
grupām:
1) personām, kuras bija piedalījušās Černobiļas AES avārijas
seku likvidēšanā un kurām tā rezultātā bija iestājusies
invaliditāte;
2) personām, kuras bija uzturējušās radioaktīvā piesārņojuma
zonā un kurām tā rezultātā bija iestājusies invaliditāte;
3) to jau mirušo personu ģimenēm, kurām invaliditāte bija
iestājusies Černobiļas AES avārijas rezultātā.
Kā norāda VSAA, pirms Likuma stāšanās spēkā invaliditātes
pensijas gan Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas
dalībniekiem, gan šīs avārijas rezultātā cietušajiem tika
aprēķinātas saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" normām.
Savukārt gadījumā, kad pēc šīm normām aprēķinātais pensijas
apmērs bija mazāks nekā kaitējuma atlīdzības apmērs, pensiju
piešķīra kaitējuma atlīdzības apmērā atbilstoši vidējai darba
samaksai valstī un darbspēju zaudējuma pakāpei (sk. lietas
materiālu 102. lpp.). Invaliditātes pensijas aprēķināšana
kaitējuma atlīdzības apmērā bija labvēlīgāka personām ar
salīdzinoši lielāku darbspēju zaudējuma pakāpi. Kaitējuma
atlīdzības aprēķināšanas kārtība līdz 2000. gada 1. janvārim
nebija būtiski mainījusies, un saskaņā ar tajā laikā spēkā
bijušajiem normatīvajiem aktiem šī atlīdzība tika aprēķināta pēc
formulas KA (kaitējuma atlīdzība) vai vēlāk PA (pensijas apmērs)
= 90%VA (vidējā darba samaksa) × DZ (profesionālo darbspēju
zaudējuma pakāpe procentos).
8.2. Personām, kurām invaliditāte, kas iestājusies
Černobiļas AES avārijas rezultātā, ir noteikta jau pēc Likuma
stāšanās spēkā, sociālās garantijas tiek nodrošinātas saskaņā ar
Likuma normām. Likums paredz dažādas sociālās garantijas -
kaitējuma atlīdzību, invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma
pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī
medicīnisko palīdzību.
Likuma 8. pantā norādītas trīs personu grupas, kurām tiek
piešķirta kaitējuma atlīdzība:
1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,
kuriem ir noteikta invaliditāte un tās cēloņsakarība ar
Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;
2) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki,
kuriem noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10-25 procentu apmērā
un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas
darbu veikšanu;
3) minēto personu darbnespējīgie ģimenes locekļi, kas bijuši
to apgādībā, ja persona ir mirusi.
Turklāt pirmajai un trešajai personu grupai saskaņā ar Likuma
10. panta pirmo daļu ir tiesības vienlaicīgi saņemt kaitējuma
atlīdzību un saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirto
valsts pensiju vai arī kaitējuma atlīdzību un valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par
sociālo palīdzību". Šobrīd likumā "Par sociālo palīdzību"
ietvertos jautājumus regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likums.
Var secināt, ka kopš Likuma spēkā stāšanās dienas ir
mainījušies apstākļi, kādos atrodas Černobiļas AES avārijas
rezultātā cietušie. Daļēji ir mainījies to personu loks, kurām
tiek piešķirtas sociālās garantijas. Ja pirms Likuma stāšanās
spēkā visas sociālās garantijas saņēma arī tie no radioaktīvā
piesārņojuma cietušie, kuri nebija piedalījušies Černobiļas AES
avārijas seku likvidēšanā, tad Likums minētajām personām paredz
piešķirt tikai vienu no sociālās palīdzības veidiem - medicīnisko
palīdzību. Būtiski ir mainījušies arī sociālo garantiju veidi un
to aprēķināšanas kārtība. Pirms Likuma stāšanās spēkā
normatīvajos aktos bija noteikti divi sociālo garantiju veidi -
invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija. Šobrīd
Likums paredz piecus sociālo garantiju veidus. Laika gaitā
būtiski ir mainījušies arī normatīvie akti, saskaņā ar kuriem
tiek aprēķināta invaliditātes pensija un piešķirta dažāda veida
sociālā palīdzība.
Līdz ar to Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās
personas, kurām sociālās garantijas piešķirtas līdz Likuma spēkā
stāšanās brīdim, un personas, kurām sociālās garantijas
piešķirtas pēc tam, šīs lietas ietvaros nav uzskatāmas par
salīdzināmām grupām.
8.3. Saskaņā ar apstrīdēto normu invaliditātes pensija,
kas piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķināta
kaitējuma atlīdzības apmērā, tiek pārrēķināta gadījumos, kad
personai mainās darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai
invaliditātes smaguma pakāpe. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu
1. punkta otro teikumu minētās pensijas tiek pārrēķinātas pēc
formulas P (pensijas apmērs) = 90%VS (Centrālās statistikas
pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa
sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par iepriekšējo ceturksni) ×
DZ (profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos)).
Tādējādi personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma
atlīdzības apmērā ir piešķirta pirms Likuma stāšanās spēkā, var
iedalīt divās grupās. Pirmo grupu veido personas, kurām minētās
invaliditātes pensijas apmērs ir palicis nemainīgs kopš tās
piešķiršanas, jo pensija nav pārrēķināta. Otro grupu veido
personas, kurām invaliditātes pensija ir pārrēķināta saskaņā ar
Likumā minēto formulu. Līdz ar to Satversmes tiesai ir
jānoskaidro, vai šīs personas atrodas vienādos un salīdzināmos
apstākļos.
Personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības
apmērā ir piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai, vieno
vairākas kopīgas pazīmes. Tās visas ir cietušas Černobiļas AES
avārijas rezultātā, un šo personu invaliditāte ir minētās
avārijas sekas. Arī invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības
apmērā šīm personām tika aprēķināta saskaņā ar vienu un to pašu
formulu. Turklāt formula, kas tiek izmantota, lai pārrēķinātu šīm
personām piešķirto invaliditātes pensiju kaitējuma atlīdzības
apmērā, ja ir mainījusies darbspēju zaudējuma vai invaliditātes
smaguma pakāpe, ir identiska tai formulai, saskaņā ar kuru līdz
Likuma spēkā stāšanās dienai tika aprēķinātas invaliditātes
pensijas kaitējuma atlīdzības apmērā. Nosakot šādu kārtību,
likumdevējs ir atzinis, ka visas personas, kurām invaliditātes
pensija kaitējuma atlīdzības apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā
stāšanās dienai, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Tādējādi visas personas, kurām
invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā ir piešķirta
pirms Likuma stāšanās spēkā, atrodas vienādos un salīdzināmos
apstākļos neatkarīgi no tā, vai minētā pensija šīm personām ir
pārrēķināta saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punktu.