13. pants

Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties

uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, un

norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja tās izskatīšanā esošajā lietā

varēja atsaukties uz spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 paustajām

Satversmes tiesas atziņām un, ja nepieciešams, tieši piemērot

Satversmes 110. pantu. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja kā tiesu

varas institūcija pati varēja attiecīgo jautājumu atrisināt,

nodrošinot Satversmei atbilstošu rezultātu.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tās izskatīšanā esošajā

lietā starp abiem laulātajiem un bērnu, ar kuru tie dzīvo kopā,

ir izveidojušās bērna un vecāku attiecības. Pēc Pieteikuma

iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110.

pantam, jo tajā ietvertais aizliegums kļūt par adoptētāju liedz

juridisku aizsardzību adopcijas veidā faktiskajām ģimenes

attiecībām, kas tās izskatīšanā esošajā lietā ir izveidojušās

starp pieteicēju un viņa laulātās aizbildnībā esošo bērnu.

13.1. Civillikuma 164. pants noteic, ka laulātie bērnu

adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad adoptē otra laulātā bērnu

vai otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu). No

lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēji Pieteikuma

iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā vēlējās adoptēt bērnu kā

laulātie. Apstrīdētajā normā personai, kura sodīta par noziedzīgu

nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības

piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas ir

noteikts aizliegums kļūt par adoptētāju, izņemot gadījumu, kad

persona iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai.

Apstrīdētā norma personai, uz kuru attiecas tajā noteiktais

aizliegums, neļauj adoptēt bērnu, kas nav otra laulātā bērns.

Tādējādi laulāto adopcijas pieteikuma gadījumā likumdevējs nav

paredzējis iespēju vērtēt personas piemērotību adoptētāja

statusam, ja tiek konstatēti apstrīdētajā normā noteiktie

apstākļi.

Spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 Satversmes tiesa atzina, ka

otra laulātā bērna adopcija ir nošķirama no citiem adopcijas

gadījumiem. Tāpēc Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas

satversmību tikai attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu

otra laulātā bērna adopcijai (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 15. punktu). No

spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 ietvertās argumentācijas izriet,

ka apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 110.

pantam tikai attiecībā uz tām personām, kuras iesniedz pieteikumu

otra laulātā bērna adopcijai. Tātad attiecībā uz citiem

gadījumiem apstrīdētās normas satversmība nav vērtēta.

Pieteikuma iesniedzējai lietā par adopcijas apstiprināšanu

bija jāpiemēro apstrīdētā norma. Lietu izskatīšana par likuma

normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām saskaņā

ar Satversmes 85. pantu, Satversmes tiesas likuma 1. pantu un 16.

panta 1. punktu ir vienīgi Satversmes tiesas kompetencē. Savukārt

Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas 1.

punkts nosaka: ja tiesa, izskatot civillietu apelācijas kārtībā,

uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst

augstāka juridiska spēka tiesību normai, tā iesniedz pieteikumu

Satversmes tiesā. Attiecīgi Pieteikuma iesniedzēja ar motivētu

lēmumu ir vērsusies Satversmes tiesā un lūgusi izvērtēt

apstrīdētās normas satversmību, ņemot vērā faktiskos apstākļus,

kas nav tādi paši kā lietā Nr. 2019-01-01.

13.2. No lietas materiāliem izriet, ka viens no

pieteicējiem Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā ir

miris.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 7. punktam tiesa

izbeidz tiesvedību lietā, ja mirusi fiziskā persona, kura ir

viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj

tiesību pārņemšanu. Tomēr saskaņā ar Civilprocesa likuma 251.

panta 1. punktu lietas par adopcijas apstiprināšanu tiesa izskata

sevišķā tiesāšanas kārtībā. Šā likuma 261. panta ceturtā daļa

nosaka: ja adoptētājs mirst, līdz tiesa adopciju apstiprinājusi,

tas nav šķērslis adopcijas apstiprināšanai. Olaines novada

bāriņtiesa savā Satversmes tiesai sniegtajā viedoklī norāda, ka

pat pēc pieteicēja nāves adopcija joprojām ir bērna interesēs.

Arī Pieteikuma iesniedzēja nav informējusi Satversmes tiesu par

apstākļiem, kas varētu liecināt par nepieciešamību izbeigt

tiesvedību izskatāmajā lietā.

Līdz ar to tiesvedība lietā nav

izbeidzama.