3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

- nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas viedoklim un uzskata, ka

apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam.

Apstrīdētās normas ierobežojot tiesības uz privāto dzīvi,

tomēr ierobežojums esot samērīgs. Civillikuma 358. pants

neparedzot mehānisku rīcībspējas ierobežošanu neatkarīgi no tā,

cik lielā mērā personai trūkst garīgo spēju. Tieši otrādi, šis

pants pieļaujot rīcībspējas atņemšanu tikai tajos gadījumos, kad

personai ar garīgās veselības traucējumiem trūkst visu vai

lielākās daļas garīgo spēju. Citos gadījumos, pamatojoties tikai

uz garīgas slimības esamību, rīcībspēju atņemt nevarot. Turklāt

arī procedūra, kādā tiek lemts par personas atzīšanu par

rīcībnespējīgu, nodrošinot pietiekamu izvērtējumu pirms galīgā

lēmuma pieņemšanas, kā arī līdzsvarojot dažādu pušu

intereses.

Rīcībspējas atjaunošanai Civillikuma 364. pants neprasot, lai

tiesa slimo personu atzītu par pilnībā izveseļojušos. Civillikuma

364. panta izpratnē persona esot atzīstama par izveseļojušos tad,

ja tai netrūkst parastu lietu pārzināšanai vajadzīgo prāta spēju.

Tāpat Bāriņtiesu likuma normas kopsakarā ar Civilprocesa likuma

270. panta pirmo daļu paredzot bāriņtiesai pienākumu pārraudzīt

rīcībnespējīgās personas situāciju un, ja tam ir likumisks

pamats, rosināt rīcībspējas atjaunošanu personai. Šim mehānismam

esot jānodrošina arī zināma regularitāte rīcībspējas atņemšanas

pārvērtēšanā.

Rīcībspēja tiekot atņemta tikai pašos smagākajos gadījumos.

Robežsituācijās, kad teorētiski un hipotētiski būtu iespējams

diskutēt par daļēju rīcībspējas atņemšanu, saprātīgi piemērojot

tiesību normas, esot jālemj par rīcībspējas saglabāšanu, vispār

neierobežojot Satversmē garantētās tiesības uz privātās dzīves

neaizskaramību.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12. pants

neuzliekot pienākumu normatīvajos aktos ietvert daļējas

rīcībspējas atņemšanas tiesisko regulējumu. Tas vienīgi prasot

rīcībspējas atņemšanai izmantot samērīgus līdzekļus. Daļēja

rīcībspējas atņemšana esot tikai viens no instrumentiem, kas tiek

izmantoti citās valstīs. Citi instrumenti aptverot personiskos

asistentus, iepriekš izteikto norādījumu ievērošanu, atbalstīto

lemtspēju utt. Izpildvaras ietvaros šobrīd tiekot vērtēts, vai

Latvijas normatīvie akti šajā ziņā būtu pilnveidojami.

Aizgādņa iecelšana atbilstoši apstrīdētajām normām nevis

aizskarot personas ar garīgās veselības traucējumiem tiesības,

bet gan ļaujot šai personai zināmā mērā pārvaldīt savu mantu un

piedalīties ikdienas dzīvē. Tādējādi apstrīdētās normas saprātīgi

ierobežojot tiesības uz privāto dzīvi un atbilstot samērīguma

principam.