6. pants

Konstitucionālo sūdzību šajā lietā iesniegusi

persona, kura atzīta par rīcībnespējīgu. Lēmumā par lietas

ierosināšanu norādīts, ka jautājums par Pieteikuma iesniedzējas

spēju iesniegt konstitucionālo sūdzību vērtējams lietas

izspriešanas gaitā.

Satversmes tiesas likums expressis verbis nerisina

jautājumu par rīcībspēju Satversmes tiesas procesā. Tomēr

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic,

ka konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt

"ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās

pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka

juridiska spēka tiesību normai". Tādējādi par kritēriju

konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteikta spēja būt par

pamattiesību subjektu, nevis personas rīcībspēja.

Pieteikuma iesniedzēja konstitucionālo sūdzību iesniegusi par

tiesību normām, kas ir tieši saistītas ar viņas kā

rīcībnespējīgas personas statusu. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka

Pieteikuma iesniedzējas aizgādnis nav izrādījis interesi par

konkrēto normu apstrīdēšanu. Tādēļ gadījumā, ja Satversmes tiesa

atteiktos pieņemt un izskatīt Pieteikuma iesniedzējas

konstitucionālo sūdzību, viņai tiktu liegtas iespējas aizstāvēt

savas pamattiesības.

Uzskats, ka konstitucionālās sūdzības primārais mērķis ir

pamattiesību aizsardzība un ka tas īpaši jāņem vērā, lemjot par

rīcībspēju Satversmes tiesas procesā, pausts arī tiesību zinātnē

(sk.: Rodiņa A., Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse

Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 75. lpp.). Arī

Eiropas Cilvēktiesību komisija noraidījusi argumentu, ka personas

rīcībnespēja varētu liegt tai tiesības iesniegt sūdzību (sk.

Eiropas Cilvēktiesību komisijas lēmumu lietā Matter v. The Slovak

Republic, decision as to the admissibility, 16 September 1997,

appl.No. 31534/96, para. 1).

Līdz ar to atzīstams, ka Pieteikuma

iesniedzējai ir tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību par

apstrīdētajām normām.