5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

norāda, ka tiesnesis vai tiesa prasību nodrošina tikai tad, ja

prasītājs iesniedz pierādījumus tam, ka labvēlīga tiesas

sprieduma gadījumā tā izpilde varētu kļūt apgrūtināta vai

neiespējama.

Apstrīdētās normas mērķis esot civilprocesa efektivitātes

nodrošināšana, jo praksē blakus sūdzība bieži tikusi izmantota,

lai novilcinātu lietas izskatīšanu.

Kā norāda Tieslietu ministrija, pušu procesuālo tiesību

vienlīdzībai civilprocesā ir būtiska nozīme, nodrošinot taisnīgu

un pareizu spriedumu. Tomēr atkāpes no pušu līdztiesības esot

pieļaujamas, lai sasniegtu prasības nodrošinājuma mērķi. Lai gan

prasības nodrošinājuma institūts neparedzot pusēm pilnīgi

vienādas procesuālās tiesības, Civilprocesa likums atbildētājam

nodrošinot citus, līdzvērtīgus tiesību aizsardzības līdzekļus.

Atbildētājs varot prasīt ar prasības nodrošināšanu radīto

zaudējumu atlīdzību, kā arī vērsties tiesā, kas prasību

nodrošinājusi, ar pieteikumu par prasības nodrošinājuma

atcelšanu. Izskatot atbildētāja lūgumu atcelt prasības

nodrošinājumu, tiesai vai tiesnesim būtu jāvērtē tie paši

argumenti, kas tiktu vērtēti augstāka līmeņa tiesā, ja

atbildētājam būtu tiesības iesniegt blakus sūdzību. Tādējādi

personu tiesības uz taisnīgu tiesu netiktu aizskartas.

Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. pantam,

Tieslietu ministrija norāda uz likumdevēja kompetenci noteikt,

cik tiesu instancēs tiek skatītas attiecīgās kategorijas lietas.

Ja likumdevējs noteicis, ka konkrētas kategorijas lietas tiek

skatītas tikai vienā tiesu instancē, tam esot jānodrošina

pienācīgs tiesas process šajā instancē. Kā tas izrietot no CPL

140. panta piektās un devītās daļas, atbildētājam esot iespēja

sniegt mutvārdu paskaidrojumus un iesniegt attiecīgus

pierādījumus tiesai, lūdzot atcelt prasības nodrošinājumu.

Turklāt šāda pieteikuma izskatīšanas gadījumā tiesa, izvērtējot

iesniegtos pierādījumus, varot atcelt prasības nodrošinājumu.

Satversmes 92. pantā noteikto pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un šā ierobežojuma leģitīmais mērķis esot

nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Lai gan pēc

prasības nodrošināšanas atbildētājs nevarot pārsūdzēt attiecīgo

tiesas lēmumu, tomēr viņam esot iespēja iesniegt pieteikumu par

prasības nodrošinājuma atcelšanu. Tādējādi labums, ko sabiedrība

iegūstot no tā, ka lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu

nav pārsūdzams, esot lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas varot

rasties konkrētai personai. Rezultātā mazinoties tiesu

noslogotība un lietas varot tikt izskatītas saprātīgā

termiņā.