9. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka uz izskatāmo

lietu var attiecināt Satversmes tiesas spriedumā lietā

Nr. 2009-85-01 izdarītos secinājumus. Pieteikumā norādīts,

ka arī šajā lietā apstrīdētā norma noved pie neattaisnojamas pušu

procesuālo tiesību nelīdzsvarotības, jo atbildētājs var pārsūdzēt

tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības

nodrošinājuma atcelšanu, bet prasītājs nevar pārsūdzēt lēmumu, ar

kuru šāds pieteikums apmierināts (sk. lietas materiālu

1. sēj. 9. lpp.).

Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2009-85-01 izvērtēja

prasītāja un atbildētāja procesuālo tiesību apjomu un iespējas

panākt tiesas lēmumu pārskatīšanu prasības nodrošinājuma

jautājumos un secināja, ka atbildētājs ir nostādīts nevienlīdzīgā

situācijā.

Satversmes tiesa secina, ka ar 2011. gada 4. augusta

grozījumiem apstrīdētajā normā Saeima nav sašaurinājusi prasītāja

tiesību apjomu, bet vienīgi paplašinājusi atbildētāja tiesību

apjomu atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā lietā

Nr. 2009-85-01 nolemtajam.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu prasības

nodrošināšanas un prasības nodrošinājuma atcelšanas jautājumos

likumdevējs paredzējis prasītājam un atbildētājam tiesības

pārsūdzēt lēmumus, ar kuriem tiesa noraidījusi to pieteikumus par

prasības nodrošināšanu vai prasības nodrošinājuma atcelšanu,

ierobežojot otras puses tiesības pārsūdzēt lēmumus, ar kuriem

minētie pieteikumi apmierināti.

Tādējādi šobrīd pušu procesuālās tiesības ir līdzsvarotas. Ja

prasītājam tiktu paredzētas tiesības pārsūdzēt arī tiesas lēmumu

par prasības nodrošinājuma atcelšanu, šis līdzsvars atkal varētu

tikt zaudēts.

Līdz ar to apstrīdētā norma

nodrošina pušu procesuālo tiesību vienlīdzību.