8. pants

Normatīvais regulējums, kas paredz prasītāja un

atbildētāja tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus prasības

nodrošināšanas un prasības nodrošinājuma atcelšanas jautājumos,

kopš Civilprocesa likuma spēkā stāšanās vairākkārt mainījies. Šīs

lietas kontekstā ir būtiski vairāki grozījumi.

8.1. 2007. gada 1. martā stājās spēkā

2006. gada 14. decembra likums "Grozījumi

Civilprocesa likumā". Saskaņā ar Civilprocesa likuma

141. panta pirmo daļu attiecīgajā redakcijā blakus sūdzību

varēja iesniegt par tiesas lēmumu:

1) ar kuru uzdots vai atteikts uzdot prasītājam nodrošināt

zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības

nodrošināšanu;

2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības

nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citiem līdzekļiem;

3) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības

nodrošinājuma atcelšanu;

4) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības

nodrošināšanu.

Tādējādi abām pusēm bija tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumus

sakarā ar prasības nodrošinājuma atcelšanu: prasītājam - ja

pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu tika apmierināts,

bet atbildētājam - ja šis pieteikums tika noraidīts.

8.2. Kopš 2009. gada 1. marta, kad stājās

spēkā 2009. gada 5. februāra likums "Grozījumi

Civilprocesa likumā", Civilprocesa likuma 141. panta

pirmā daļa bija spēkā jaunā redakcijā un paredzēja, ka blakus

sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu:

1) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas

atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu;

2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības

nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citiem līdzekļiem;

3) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības

nodrošināšanu.

Tādējādi ar šiem grozījumiem prasītājam un atbildētājam tika

liegtas tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru

apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma

atcelšanu.

8.3. 2010. gada 30. martā Satversmes tiesa

pieņēma spriedumu lietā Nr. 2009-85-01, kurā tika

izvērtēta Civilprocesa likuma 141. panta pirmā daļa, ciktāl

tā neparedzēja atbildētājam tiesības iesniegt blakus sūdzību par

tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības

nodrošināšanu. Spriedumā tika secināts, ka prasības

nodrošināšanas jautājumos prasītājs un atbildētājs tiesas procesā

nostādīti nevienlīdzīgā situācijā un līdz ar to nav garantēta

procesuālo tiesību vienlīdzība.

Satversmes tiesa atzina, ka pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, taču apstrīdēto

normu atzina par nesamērīgu, norādot, ka sabiedrības ieguvums no

tās ir mazāks nekā indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm

nodarītais zaudējums. Spriedumā expressis verbis arī

secināts, ka "pušu procesuālo tiesību vienlīdzība tiktu

samērota ar procesuālo ekonomiju arī tādā gadījumā, ja

atbildētājam būtu vismaz tiesības iesniegt blakus sūdzību par

tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības

nodrošinājuma atcelšanu" (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 30. marta sprieduma lietā

Nr. 2009-85-01 13. un 15.-20.2. punktu).

Satversmes tiesa nolēma:

1) "[a]tzīt Civilprocesa likuma 141. panta pirmo

daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt blakus sūdzību par

lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu,

vai lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma

atcelšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

92. pantam";

2) "līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus

normatīvajā regulējumā, ir spēkā Civilprocesa likuma

141. panta pirmā daļa 2006. gada 14. decembra

redakcijā, ciktāl tā paredz atbildētājam tiesības iesniegt blakus

sūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt prasības

nodrošinājumu" (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 30. marta sprieduma lietā

Nr. 2009-85-01 nolēmumu daļas 1. un 3. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka atbildētājam jābūt

tiesībām iesniegt blakus sūdzību vai nu par tiesas lēmumu par

prasības nodrošināšanu, vai par lēmumu, ar kuru noraidīts

pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

8.4. Ar 2011. gada 4. augusta likumu

"Grozījumi Civilprocesa likumā" apstrīdētajā normā tika

noteiktas atbildētāja tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas

lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma

atcelšanu. Citi grozījumi apstrīdētajā normā netika izdarīti.

Saskaņā ar apstrīdēto normu šobrīd spēkā esošajā redakcijā

blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu:

1) ar kuru uzdots prasītājam nodrošināt zaudējumus, kas

atbildētājam varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu;

2) ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības

nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanu ar citiem līdzekļiem;

3) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības

nodrošināšanu;

4) ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma

atcelšanu.

Tātad ar šiem grozījumiem atbildētājam tika paredzētas

tiesības iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru

noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu.