Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas 1.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka, konstatējot

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt

šā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam un tādējādi

noskaidrot:

pirmkārt, vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, t. i., vai ar apstrīdēto normu var

sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi;

otrkārt, vai šāda rīcība ir nepieciešama, t. i., vai mērķi

nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās

intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

treškārt, vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša, t. i., vai

labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.

Ja tiek atzīts, ka tiesību normā noteiktais ierobežojums

neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad ierobežojums

neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesisks (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 16. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2015‑18‑01 15. punktu).