Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas 1.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

16. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izvērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs, visupirms jāpārliecinās, vai apstrīdētās normas ir

piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas neapšauba, ka

apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums ir

piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Satversmes tiesa

norāda, ka minētais ierobežojums pašreizējā tiesiskās sistēmas

attīstības stadijā ne tikai sekmē civillietu sadali pēc

teritoriālās piekritības, bet arī ļauj identificēt iespējamo

atbildētāju civillietā, vienlaikus nodrošinot gan personas

tiesības vērsties ar civilprasību piekritīgajā tiesā, gan arī to,

ka atbildētājam ir ērtāk īstenot savas procesuālās tiesības, jo

piekritīgā tiesa ir tā, kura atrodas tuvāk viņa dzīvesvietai.

Atbildētāja dzīvesvietas adreses norādīšana nodrošina viņam

adresētās tiesas korespondences ērtu un privātu saņemšanu savā

dzīvesvietā.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.